Kurš maksās par viesuļa aiznestu jumtu 3
Aizvadītās sestdienas pēcpusdienā Balvu novada Bērzpils pagastā virpuļviesulis dažās minūtēs nodarījis smagus zaudējumus četrām mājsaimniecībām. Dzīvojamām mājām norauti jumti ar visām spārēm, bojātas sienas, griestu segums, pagalmos nogāzti koki.
Visvairāk cietusi Aldim Baranovskim piederošā bioloģiskā zemnieku saimniecība “Krastiņi”, kurā nopostītas pilnīgi visas ēkas. Šo māju iedzīvotāji palikuši bez pajumtes. Tāpat virpuļviesulis plosījies Golvaru kapsētā un vairākos privātajos mežos, kā arī skāris mājas Rugāju pagastā.
Kā stāsta Alda Baranovska brāļadēls Oskars, “Krastiņu” saimniekam, tāpat viņa mammai Veronikai, kuriem abiem jau ir pāri pusmūžam, vieniem pašiem nav pa spēkam tikt galā ar šo nelaimi. Tāpēc sociālajā tīklā “Facebook” viņš lūdzis palīdzēt viņiem atjaunot kaut vai daļu no nopostītajām ēkām. Bez pajumtes palikušajiem cita starpā būtu vajadzīgs arī dzīvojamais vagoniņš, jo pašlaik neviena ēka nav apdzīvojama.
Jau atsaukušies apmēram 200 iedzīvotāju
Aizvadītajās trijās dienās balvēniešu lūgumam pēc palīdzības jau atsaukušies ap divsimt iedzīvotāju, gan piedāvājot būvmateriālus, gan ziedojot naudu, gan palīdzot ar padomiem.
Lizuma iedzīvotāja Linda Oniskiva raksta: “Noziedoju. Lai Dievs jums palīdz! Turieties!”
Edijs Vēveris raksta: “Darīts! Dažām skrūvēm vajadzētu sanākt.”
Rīdziniece Ināra Bērziņa: “Briesmīgi. Galvenais, lai dzīvības nav cietušas. Turieties, lai izdodas. Un vecmamma lai turas. Noziedots!”
Tie ir tikai daži ieraksti sociālajā tīklā “Facebook”, kuri liecina, ka Latvijā ir ļaudis, kuriem nav vienaldzīgs nelaimē nokļuvušo liktenis.
Rīdziniece Paula Paulīne iesaka izveidot ziedojumu kontu, kurā varētu pārskaitīt ziedoto naudu. Violeta Kalniņa ierosina izsludināt talkas dienu. Ja izdotos sapulcināt lielāku talcinieku pulku un saziedotu kokmateriālus, tad par iedzīvotāju saziedotajiem būvmateriāliem saimniecību varētu atjaunot diezgan ātri.
Citu starpā palīdzību apsolījis būvmateriālu ražošanas uzņēmums “Sakret”. Kā skaidro uzņēmuma mārketinga vadītājs Kārlis Bikšus, jau trešdien aizvedīšot nelaimē nokļuvušajiem paleti ar īpaši ģimenes privātmājām paredzētu universālu javas maisījumu, kuru varot izmantot sienu apmešanai, grīdu seguma izlīdzināšanai un citām vajadzībām.
Daugavpiliete Gaļina Bobiļeva jautā, vai ir kāds ziedojumu konts, kur viņa varētu pārskaitīt naudu. Kā viņa atzīst, viņas vecākiem savulaik nodegusi māja, tāpēc viņa saprot, ko nozīmē zaudēt pajumti. Jautāts, vai šāds ziedojumu konts ir izveidots, Oskars Baranovskis atbild, ka ne. Lai izveidotu šādu kontu, esot vajadzīga vismaz nedēļa vai pat divas. Bet palīdzība vajadzīga nekavējoties, tāpēc pašlaik naudu varot pārskaitīt uz viņa kontu, kas norādīts “Facebook” sociālajā tīklā.
Ziedotāji savā starpā apspriež, vai tik nelaimē cietušajam un saziedotās naudas saņēmējam nebūs jāmaksā nodoklis. Pēc VID skaidrotā, ja no personas, kas nav laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai no personas, ar kuru vispār nesaista nekāda radniecība un ja saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības izdevumus, tiek saņemta summa, kas pārsniedz 1425 eiro gadā, tad to apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saņēmējam turklāt ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā no pārsniegtās naudas summas.
Saimniecības nav bijušas apdrošinātas
Jautāts, vai apdrošinātāji var izmaksāt kādu atlīdzību šādās stihiskās nelaimēs cietušajiem, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins atbild, ka apdrošinātāji maksā atlīdzību tikai tad, ja bijis noslēgts apdrošināšanas līgums. Kā viņš stāsta, parasti apdrošina pret visām dabas stihijām, vienlaikus norādot izņēmumus. Apdrošinot pret vētru izraisītajiem postījumiem, apdrošinātāji līgumos norāda, kādam jābūt vēja ātrumam metros sekundē, lai iestātos apdrošināšanas gadījums. Diemžēl ne pilnīgi nopostītā zemnieku saimniecība “Krastiņi”, ne citas nav bijušas apdrošinātas.
Pašvaldība sola lielāku atbalstu
Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs pēc redzētā Bērzpils pagasta Golvaros atzīst, ka virpuļviesuļa spēks bijis briesmīgs.
“Pāris minūtēs tas izraisīja milzīgus postījumus,” saka viņš, “tomēr labi, ka šoreiz necieta cilvēki. Pašvaldība iespēju robežās sniegs finanšu atbalstu tiem, kuru saimniecības ir nopostītas. Bet aicinu arī novada iedzīvotājus būt atsaucīgiem un sniegt savu atbalstu – darbaspēka, materiālo vai finansiālo. Jebkura palīdzība šobrīd būs noderīga, lai likvidētu nelaimes sekas.”
Balvu novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Ligita Zelča stāsta, ka pēc pašlaik spēkā esošajiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem nelaimē cietušajiem varot piešķirt pabalstu triju minimālo mēneša algu apmērā.
Vakar Balvu novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē sprieda par grozījumiem pieminētajos saistošajos noteikumos, paredzot pabalstu dubultot un noteikt sešu minimālo mēneša algu apmērā. Pašvaldības pārstāve Iluta Mežule teic, ka lēmums par finanšu atbalsta apmēru cietušajām saimniecībām būšot gatavs līdz šīs nedēļas beigām.
LAD saglabā platībmaksājumus
Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža teic, ka pēc šādiem postījumiem nekāds atbalsts neesot paredzēts. Reizē aicina Balvu puses zemniekus, kuru laukus izpostījusi krusa, negaiss vai lietusgāzes tā, ka tie vairs neatbilst atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumiem, par to rakstiski paziņot 15 darba dienu laikā. Iesniegumam obligāti jāpievieno fotoattēli, kuros redzami postījumi. Lai varētu noteikt fotogrāfijas uzņemšanas vietu, jāieslēdz atrašanās vietas noteikšanas režīms vai arī fotoattēlā jābūt redzamam kādam laukam raksturīgam vides objektam, piemēram, kokam vai ēkai. Iesniegums un tam pievienotie fotoattēli nepieciešami, lai saglabātu tiesības par nopostītajiem laukiem saņemt platību maksājumus.
Ja zemnieku saimniecībā īsteno investīciju projektu, kuru postījumu dēļ vairs nevar pabeigt noteiktajā laikā, arī par to jāziņo LAD.
VARAM sola atlīdzināt pašvaldībai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vēsta, ka Balvu novada pašvaldībai varot kompensēt izdevumus 50% apmērā par pabalstiem, ko tās samaksājušas dabas katastrofas laikā cietušajiem iedzīvotājiem saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
