Kurš maksās par tukšo dzīvokļu apsaimniekošanu 9
Padomju laikos ciematos cēla daudzdzīvokļu mājas, kurās piešķīra dzīvokļus speciālistiem un jaunajām ģimenēm. Vēlāk to iemītnieki dzīvokļus privatizēja. Tagad daudzi dzīvokļi stāv tukši – īpašnieki miruši, mantinieki dzīvo citur un neliekas ne zinis, īpašumu nav ierakstījuši zemesgrāmatā uz sava vārda. Mājai ir apsaimniekotājs, par katru dzīvokli jāmaksā apsaimniekošanas nauda. Arī daļa apdzīvoto dzīvokļu īpašnieku to nemaksā, krājas parādi. Apsaimniekotājs pa druskai remontē māju, taču gribas zināt – līdz kādai robežai var uzkrāt parādus? Būtu ļoti sāpīgi, ja pēc kāda laika tos norakstīs un tie būs jāsedz mums, kas maksā regulāri. ANEĻA KĀRSAVAS NOVADĀ
Dzīvokļa īpašnieks neatbild par citu parādiem
Katrs dzīvokļa īpašnieks atbild tikai par savām saistībām. Uzskats, ka maksātāji maksā arī par nemaksātājiem, nav pareizs, jo dzīvokļu īpašniekiem nepastāv solidāra atbildība.
Normatīvie akti nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus proporcionāli savai kopīpašuma daļai, laikus samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem (apkuri, ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu u.c.), pildīt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pieņemtos lēmumus. Taču dzīvokļa īpašnieks neatbild par cita īpašnieka parādiem!
Parādu piedziņa ir pārvaldnieka pienākums. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta sestajā daļā teikts, ka dzīvokļu īpašnieku veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nedrīkst izmantot, lai segtu citu dzīvokļu īpašnieku parādus, kā arī mājas pārvaldnieka darbībā radušos zaudējumus.
Savukārt šā panta ceturtajā daļā rakstīts, ka mājas pārvaldnieka pienākums ir laikus informēt dzīvokļu īpašniekus par kāda dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc atsevišķa īpašnieka pieprasījuma. Praksē tas nozīmē, ka pārvaldniekam pārējie dzīvokļu īpašnieki jāinformē par parādniekiem. Aizbildināšanās ar personas datu aizsardzību te nav vietā. Tikai jāatceras, ka šādus paziņojumus nevajag izlikt pie sludinājumu dēļa, kur tos var izlasīt sveši cilvēki.
Taču dzīvokļu īpašnieki nevar paļauties tikai uz pārvaldnieku, arī uz viņiem pašiem gulstas atbildība. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9. pantā teikts, ka dzīvokļu īpašnieki likuma priekšā atbild par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, arī par obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi.
Obligāto pārvaldīšanas darbību saraksts ir garš. Tā ir dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstīgi normatīvo aktu prasībām, tostarp sanitārā apkope, siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana (slēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju); elektroenerģijas nodrošināšana mājas kopīpašuma daļai; mājas, tās iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpilde; mājas energoefektivitātes minimālo prasību izpilde; pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība.
Prakse rāda, ka labāk ir parādu piedziņu uzsākt laikus, jau tad, kad tas ir tikai pārsimt eiro liels. Kad summa jau mērāma tūkstošos, piedzīt bieži vien ir neiespējami, ja parādnieka ienākumi ir nelieli. No 2014. gada 1. janvāra, piedzenot parādu no algas vai pensijas, parādniekam jāatstāj vismaz minimālās mēnešalgas apmērs, proti, 2014. gadā 320 eiro, bet 2015. gadā 360 eiro mēnesī. Piedzenot uzturlīdzekļu parādu, jāatstāj vismaz puse no šīs summas.
Jāņem vērā, ka laukos daudzviet dzīvokļu cenas nav augstas – vairāki simti, nevis tūkstoši. Arī tad, ja tiesu izpildītājs pārdos dzīvokli izsolē, nekādu lielu naudu iegūt nevarēs.
Ja nemaksā vairāk kā trīs mēnešus
Toties ar neprivatizēto dzīvokļu īrniekiem parādniekiem runa ir īsa. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantā strikti noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai maksu par pamatpakalpojumiem – apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanu.
No pamatpakalpojumiem īrnieks nevar atteikties, savukārt karstais ūdens, gāze, elektrība u.c. ir papildpakalpojumi, no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstiski brīdinot izīrētāju.
Latvijā ir arī tādas apdzīvotas vietas, kur dzīvokļu rindu nav un daļa pašvaldības dzīvokļu stāv tukši, neizīrēti. Tie pašvaldībai rada zaudējumus.
