Dzīve strauji kļūst dārgāka: kurš maksās par skolas pusdienām? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tomēr pakļāvusies ēdinātāju, pašvaldību un citu iestāžu spiedienam un mēģinās palielināt valsts līdzfinansējumu skolēnu ēdināšanai.
Tas gan attieksies tikai uz 1.–4. klašu skolēniem, līdz ar to gan vecākiem, gan pašvaldībām jārēķinās, ka līdz ar nākamo mācību gadu augošo pārtikas cenu dēļ par skolas pusdienām nāksies maksāt vairāk.
Summa, kas paredzēta skolēna pusdienām un ko daļēji sedz valsts, bet daļēji pašvaldība, ir 1,42 eiro, tā nav mainīta kopš 2014. gada un vairs neatbilst reālajām izmaksām. Skolu ēdinātāji par to sūrojušies jau vairākus gadus, bet dzirdīgas ausis īsti netika atraduši. Taču pēdējo mēnešu laikā arī pašvaldības nostājušās ēdinātāju pusē, turklāt ne tikai ar vārdiem. Piemēram, galvaspilsēta Rīga palielināja savu līdzfinansējumu pusdienām, piešķirot 877 tūkstošus eiro. Līdz šim Rīgas dome skolēnu ēdināšanai tērēja 21,6 miljonus eiro gadā, bet valsts līdzfinansējums mazo rīdzinieku pusdienām bija 3,5 miljoni eiro gadā.
Papildu finansējumu skolēnu ēdināšanai šogad novirzījušas arī pašvaldības, kas atrodas Pierīgā, informēja Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” vadītājs, Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.
Jāpiebilst, ka valsts līdzfinansē tikai 1.–4. klašu skolēnu pusdienas. Valsts piešķir pusi no nepieciešamās summas – tātad 71 centu uz skolēnu dienā, un tikpat būtu jādod arī pašvaldībām. Tomēr daudzviet pašvaldības nu jau piemaksā vairāk. Kopumā reālās skolas pusdienu izmaksas šobrīd esot 1,56–2 eiro par porciju, “Latvijas Avīzei” atzīst Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Tomēr ir pašvaldības, kur pusdienas izmaksā vēl dārgāk. Piemēram, Kuldīgas novadā skolēnus jau ēdina par 2,10 eiro dienā.
Viņa arī norāda, ka lielākas problēmas ir pašvaldībām, kuras pakalpojumu iepērk, proti, skolēniem pusdienas gatavo kāds uzņēmums. Lai samazinātu ēdināšanas izmaksas, pašvaldības, piemēram, vairs neprasot ēdinātājiem maksāt nomas maksu par izglītības iestādes telpu izmantošanu.
Taču daļā skolu, jo sevišķi tajās, kur ir neliels skolēnu skaits, pusdienas joprojām gatavo pašvaldību algoti darbinieki. Tad ar 1,42 eiro var arī pietikt. “Tomēr tad energoresusu izmaksas un darba algas gulstas uz pašvaldību pleciem,” saka I. Dundure. Katrā ziņā – jo lielāka skola, jo lētāk izmaksā katra porcija.
Nedaudz pusdienu pasniegšanu par 1,42 eiro atvieglojis arī tas, ka valdība atļāva pusdienās pasniegt tikai vienu ēdienu, iepriekš par minēto summu bija jānodrošina divi ēdieni.
Pašvaldību pieeja dažāda
Jo vairāk klašu grupām ir brīvpusdienas, jo lielāks slogs gulstas uz pašvaldību budžetiem. Ja kādā pašvaldībā pie brīvpusdienām tiek arī skolēni, kas mācās augstāk par 4. klasi, tad tās ir tikai pašvaldības apmaksātas. Pašvaldību pieeja līdz šim bijusi dažāda. Piemēram, Ropažu novads apmaksā pusdienas visiem skolēniem, bet Ķekavas novads tikai 1.–6. klašu skolēniem. Ādažos, Mārupē, Salaspilī pašvaldība šajā ziņā palīdz tikai daudzbērnu ģimenēm, apmaksājot trešā un nākamo ģimenes bērnu pusdienošanu.
Izmaiņas tajā, kā skolās tiek ēdināti bērni, gan ne vienmēr saistītas tikai ar pieaugošajām izmaksām. Jauni lēmumi attiecībā uz ēdināšanu ir arī nesenās novadu reformas dēļ. Kā stāsta I. Dundure, lielākā daļa pašvaldību cenšas pārņem labāko pieredzi. Tas nozīmē: ja daļā jaunizveidotā novada skolu par brīvu ēd visi skolēni, tad tiecas šo sistēmu ieviest visā novadā.
Taču, piemēram, Dienvidkurzemes novadā daļā skolu iespēja saņemt brīvpusdienas samazināsies. Tas tāpēc, ka pašvaldība, kurā apvienojušies astoņi bijušie novadi, nolēmusi, ka turpmāk brīvpusdienas būs tikai 1.–6. klašu skolēniem. Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols “Latvijas Avīzei” skaidro, ka tāds lēmums pieņemts arī tāpēc, ka “pēc 6. klases jau bērniem ir sava galva, viņi paši domā, ko ēst”. “Mūsdienu bērni vairs negrib zupas un putras, bet iet pirkt bulciņas un hotdogus,” pamato pašvaldības vadītājs.
Vienlaikus viņš atzīst, ka lēmums nav bijis viegls un bijis jāskaidro novada iedzīvotājiem. Taču finansējums sociālajai palīdzībai novadā pieaudzis, tā ka būšot plašākas iespējas sniegt atbalstu ģimenēm, kam tas tiešām vajadzīgs.
Cik par skolas pusdienām nākamajā mācību gadā būs jāmaksā, Dienvidkurzemē vēl nav zināms, “jo viss ar katru dienu kļūst dārgāks”.
Rīgā vecākiem jāatdara maks
Arī citas pašvaldības, kas līdz šim bijušas samērā dāsnas, nu augošo izmaksu dēļ sāk samazināt to skolēnu skaitu, kam tās apmaksā brīvpusdienas, vai arī ievieš vecāku līdzmaksājumu.
M. Sprindžuks uzskata, ka attiecībā uz skolēnu ēdināšanu jāmaina domāšana: “Vairāk jādomā par to, kas ir sabiedrības un kas indivīda pienākums. Nevaram kā sabiedrība ēdināt visus pēc kārtas.” Viņaprāt, jāizvērtē arī visu 1.–4. klašu skolēnu ēdināšana par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Valsts pusdienas līdzfinansē visiem šo klašu skolēniem, līdz ar to tas jādara arī pašvaldībām, neraugoties uz katras konkrētās ģimenes rocību.
Prasīt vecāku līdzmaksājumu plāno Rīga, kurā līdz šim par ēdināšanu izglītības iestādē nebija jāmaksā ne bērnudārznieku, ne arī skolēnu vecākiem. Nu Rīgas domes koalīcija vienojusies, ka no nākamā mācību gada vecākiem būs jālīdzfinansē bērnu ēdināšana izglītības iestādē. Pilnībā joprojām tiks apmaksātas tikai 1.–4. klašu skolēnu, kā arī mazturīgo, trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu bērnu pusdienas. Patlaban plānots, ka vecāku līdzfinansējums par pusdienām būs viens eiro dienā, bet par trīsreizējo ēdināšanu bērnudārzā – divi eiro dienā. Turklāt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis sola, ka pēc vecāku līdzmaksājuma ieviešanas vairāk uzmanības tiks pievērsts ēdienu kvalitātei.
Ja Rīgas dome neieviestu vecāku līdzmaksājumu, no pašvaldību budžeta nākamgad ēdināšanai būtu jātērē pat par 17 miljoniem vairāk.
Šo lēmumu Rīgā pieņēma, kad vēl nebija zināms, ka IZM tomēr meklēs iespēju jau šogad iegūt papildfinansējumu ēdināšanai no valsts budžeta.
Vai tad, ja valsts artava brīvpusdienām pieaugs, Rīgas dome varētu atteikties no idejas prasīt vecāku līdzmaksājumu? Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka uz šo “Latvijas Avīzes” jautājumu skaidri neatbildēja. “Tas, ka meklēs naudu valsts budžetā, vēl nenozīmē, ka to arī atradīs,” skeptiska bija Rīgas domniece. Viņa arī pieļāva, ka maznodrošināto pilsētā kļūs tikai vairāk, tā ka pašvaldības izdevumi bērnu ēdināšanā joprojām būs augsti.
Pārskatīs uztura normas
Jāpiebilst, ka ministrijas viedokļa maiņa bija gana strauja. Kaut starpinstitucionālā darba grupā bija atzīts, ka par 1,42 eiro pilnvērtīgas pusdienas vairs nevar nodrošināt, IZM sākotnēji pavēstīja, ka šogad papildfinansējuma skolēnu ēdināšanai nebūs. Tomēr darba grupa vienojās, ka Veselības ministrijai līdz 1. maijam jāpārskata skolas pusdienu uztura normas. Savukārt Zemkopības ministrija apņēmās pēc tam aprēķināt pusdienu reālās izmaksas. Kad tās būs skaidras, IZM būtu jāprasa valdībai papildfinasējums no valsts budžeta programmas neparedzētiem izdevumiem.
Jautāju arī Veselības ministrijai, kā tad tiks pārskatītas uztura normas skolēniem. Vai netiks ļauts gatavot mazāk pilnvērtīgas pusdienas, lai ietaupītu? Atbilde bija, ka pie izmaiņām vēl tiek strādāts, taču mērķis nav samazināt izmaksas, bet uztura normas balstīt uz aktuālākajiem veselīga uztura ieteikumiem.
