Kurš maksās? Ja kāds dzīvokļa īpašnieks nemaksā rēķinus, vai atbildība jāuzņemas daudzdzīvokļu nama biedrībai? 0
Vai daudzdzīvokļu mājas biedrības valdes locekļi finansiāli personīgi atbild, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem nepilda noteiktās saistības – neveic apsaimniekošanas maksu vai kredītmaksājumus par ēkas renovācijas darbiem, kā rezultātā, piemēram, biedrība nevar izpildīt finanšu saistības? Kā sevi pasargāt? Jautā Armands Rīgā.
Dzīvokļu īpašnieku pienākums
Zvērinātas advokātes Daces Vasiolekas palīgs Viesturs Vitkovskis stāsta, ka primāri atbildība par neveiktiem maksājumiem gulstas uz dzīvokļa īpašniekiem.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu tieši dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums noteic – uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanu, dzīvojamās mājas īpašnieka (tajā skaitā dzīvokļa īpašnieka) pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.
“Pirmšķietami ir pamats uzskatīt, ka biedrības valdes locekļa atbildība šādā situācijā varētu iestāties tikai tad, ja valdes loceklis rīkotos augstākā mērā nolaidīgi vai pat apzināti kaitnieciski.
Biedrības valdes locekļa atbildība saistībā ar dzīvokļu īpašnieku neveiktiem maksājumiem nav pilnībā izslēgta, tomēr tā vairāk ir teorētiska.
Ja valdes locekļa attieksme pret saviem pienākumiem būs tāda, kas var kaitēt biedrībai, šādu valdes locekli, visticamāk, biedru sapulce atsauks,” klāsta Viesturs Vitkovskis.
Biedrības valdes locekļa atbildība
Ja tomēr nonākts līdz biedrības valdes locekļa atbildības izvērtēšanai attiecībā uz iespējamu zaudējumu piedziņu no biedrības valdes locekļa jāņem vērā tālāk minētais.
Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka biedrības valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti biedrībai viņu vainas dēļ. Saskaņā ar Civillikumu ar jēdzienu “zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati:
tiesību aizskārēja neattaisnojama (prettiesiska) darbība;
zaudējumu esamība;
cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.
Kā sevi pasargāt
Biedrību un nodibinājumu likums noteic, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Daudzdzīvokļu mājas gadījumā biedrības mērķis ir mājas pārvaldīšana. Bet likums noteic, ka biedrības valde vada un pārstāv biedrību, pārzina un vada biedrības lietas, pārvalda tās mantu.
Tādēļ no biedrības valdes locekļa ir pamatoti sagaidīt, ka viņš veiks visas nepieciešamās un saprātīgās darbības biedrības mantas (tajā skaitā prasījuma tiesību) pārvaldīšanai.
Piemēram, viņš informēs citus dzīvokļu īpašniekus par parādu, lai lemtu par turpmāku rīcību, izsniegs parādniekam atgādinājumus un brīdinājumus, veiks pārrunas ar parādnieku, piesaistīs juridisko palīdzību prasības celšanai tiesā, cels prasību tiesā pret parādnieku u. tml.
Ja nekas netiek darīts, lai atgūtu parādu, kā rezultātā, piemēram, iestājas prasījuma tiesību noilgums vai kādas citas negatīvas sekas, var tikt vērtēta biedrības valdes locekļa atbildība un celta prasība pret viņu par zaudējumu piedziņu.
Lai arī biedrības valdes locekļu atbildību reglamentē Biedrību un nodibinājumu likums, labs kritērijs, kā valdes loceklis var pasargāt sevi no biedrības vērstas prasības pret viņu, ir rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kā tas noteikts Komerclikumā. Likumā minētais “krietns un rūpīgs saimnieks” ir ģenerālklauzula jeb tiesību norma ar atvērtu saturu, kas tiesību piemērotājam jākonkretizē, ņemot vērā specifiskos apstākļus.
Der zināt!
Zaudējumu nodarīšana var izpausties ne tikai ar prettiesiskām aktīvām un mērķtiecīgām darbībām, bet arī prettiesisku bezdarbību, piemēram, pienākumu, kas noteikti ar likumu vai pēc taisnības un loģikas būtu sagaidāmi no vainīgā, nepildīšana.
Ja biedrības valdes loceklis rīkosies pēc labākās apziņas, vedot biedrības lietas kā savas, un parāda atgūšanas nolūkā darbosies saprātīgi un samērīgi, viņam nevajadzētu bažīties, ka atbildību par dzīvokļa īpašnieka parādu prasīs no viņa.
