– Ja atmetam to, ka skatītājus kaitina reklāmas pauzes, kādēļ vēl sabiedriskajam medijam, jūsuprāt, būtu jābūt ārpus reklāmas tirgus? 6
– Reklāmdevējs tomēr diktē savus noteikumus. Sabiedriskajam medijam nevajadzētu būt tādam, kam jātiecas pēc peļņas. Sabiedriskā medija uzdevums ir saglabāt maksimālu redakcionālu neatkarību un neietekmējamību. Reklāma tomēr rada ietekmējamības risku. Turklāt reklāma gluži fiziski aizņem ētera laiku. Bez tās žurnālisti varētu veidot plašākus un dziļākus raidījumus.
– Vēl viena lieta LRA gatavotajā likumprojektā ir paredzēt, ka noteikta daļa sabiedriskā pasūtījuma tiek atvēlēta tieši komerciālajiem medijiem.
– Likums jau tagad nosaka, ka līdz 15% var atvēlēt komercmedijiem, kas konkursa kārtībā var saņemt šo pasūtījumu. Cita lieta, ka parasti šie 15% netiek sasniegti un atvēlētais apjoms ir mazāks. Sabiedriskajos medijos par šo finansējumu tiek integrētas dažādas ziņu lietas, priekšvēlēšanu diskusijas vai sižeti atsevišķos raidījumos.
– Drukātā prese vēlētos, lai kāda daļa sabiedriskā pasūtījuma tiek “integrēta” arī presē, ne tikai privātajās televīzijās un radio!
– Drukātā prese ir darba kārtībā. Man ir lielas cerības uz Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļu, kas pašreiz gatavo mediju politikas pamatnostādnes. Mēs ar kultūras ministri Daci Melbārdi esam runājušas par iespēju izveidot preses stiprināšanas fondu pēc Kultūrkapitāla fonda parauga, kurš konkursa kārtībā piedāvātu saņemt finansējumu drukātajiem izdevumiem un nodarbotos ar preses stiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot tieši reģionālajiem laikrakstiem.
