– Vai šādas sabiedriskās uzraudzības padomes veidošanai ir atbalsts arī koalīcijā? 6
– Atbalsts ir tam, ka par to jāsāk diskutēt. Taču vēl neesam runājuši par konkrētiem modeļiem, kāda varētu būt šī padome un tās sastāvs. Paredzu, ka tieši diskusijas par sastāvu, vismaz sākumposmā, būs viskarstākās. Mans uzskats, ka tajā jābūt pārstāvētai pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai. Tikai tā mēs zināsim, ko sabiedrība vēlas redzēt un dzirdēt sabiedriskajos medijos. Bez profesionāliem žurnālistiem un raidorganizāciju pārstāvjiem jābūt arī citu nozaru cilvēkiem.
– LRA sagatavotajā variantā nav žurnālistu pārstāvju. Toties trīs no 12 vietām jeb ceturtā daļa padomes atvēlētas kristīgo konfesiju pārstāvjiem. Vai sabiedrībā ir pieprasījums pēc tā, lai sabiedrisko mediju saturu tik lielā mērā ietekmētu garīdzniecība?
– Ja vadāmies pēc iesniegtā varianta, tad ceturtā daļa garīdzniecībai ir tiešām ļoti liels pārsvars. Taču, kā jau teicu, šīs padomes sastāvs būtu jāpaplašina ar citām nozarēm un organizācijām, tad vienai grupai nebūs tik liela ietekme.
– Vai jums ir noteikts termiņš, cik ilgā laikā šie grozījumi jāpieņem?
– Es domāju, tas būtu jāizdara līdz jaunās NEPLP padomes sasaukumam, kas tiks ievēlēts nākamgad. Tātad mums ir apmēram viens gads laika.
– LRA sagatavotais likumprojekts paredz ne vien šīs padomes izveidošanu, bet arī sabiedriskā medija pilnīgu aiziešanu no reklāmas tirgus. Ja tas notiks, tad kādā veidā sabiedriskajam medijam tiks kompensēti no reklāmām negūtie ienākumi? Prasīs nodokļu maksātājiem?
– Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Protams, pirmajā brīdī viss šķiet vienkārši – izņemam LTV un Latvijas Radio no reklāmas tirgus, atrodam un piešķiram valsts naudu, un viss kārtībā. Taču realitātē viss ir sarežģītāk. Reklāmas ir dažādas. Piemēram, LTV raida Dziesmusvētkus, kur izvietotas arī pasākuma atbalstītāju reklāmas. Kā tad rīkoties? Skaitām kā reklāmu vai ne?
– Sāksim ar vienkāršāko. Sabiedriskai medijs slēdz līgumu ar reklāmdevējiem un gūst ienākumus par šo reklāmu translēšanu. Vai jums vispār ir informācija, cik lielu daļu no LTV un radio budžeta veido ieņēmumi no reklāmas? Un kā šos ienākumus kompensēt, ja sabiedriskie mediji aiziet no reklāmas tirgus?
– Šos skaitļus LTV un radio nemaz tik naski nevēlas atklāt. Tā ir komerclieta un noteikti liktu saausīties arī komercmedijiem. Mūsu komisijas deputātiem, protams, šie skaitļi ir zināmi dienesta lietošanai. Jebkurā gadījumā tie ir vairāki miljoni eiro. Jautājumu par kompensāciju ir skatījusi arī minētā Valsts prezidenta komisija, kas arī piekrīt sabiedrisko mediju aiziešanai no reklāmas tirgus un tam, ka negūtie ienākumi jākompensē valstij. Vienlaikus gan iespējams modelis, ka arī komercmediji kāda nodokļa vai fonda veidā piedalītos sabiedrisko mediju finansēšanā. Protams, komerctelevīzijas šādu piedāvājumu nemaz tik naski nesteidzas atbalstīt. Te diskusijas vēl gaidāmas smagas. Tādēļ nedomāju, ka jautājumu par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas mēs varēsim virzīt vienlaikus ar jaunās padomes izveidošanu. It sevišķi, ņemot vērā izskanējušās bažas par nākamgad gaidāmu budžeta konsolidāciju. Katrā ziņā politiķu vidū ir diezgan liela vienprātība, ka abonentmaksas vai kāds tamlīdzīgs slogs uz iedzīvotājiem nebūtu attiecināms. Saeimā pēc deputāta Artusa Kaimiņa iniciatīvas ir izveidota darba grupa, kas strādā ar šo pašu jautājumu.
