Kurš lems, ko rādīs LTV? Saruna ar deputāti Inesi Laizāni 6
Saeimā tuvākajā laikā sāksies diskusija par ierosinājumu veidot sabiedriskās uzraudzības padomi, kas no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārņemtu sabiedrisko mediju kontroles un uzraudzības funkcijas. Savukārt NEPLP turpmāk nodarbotos tikai ar komercmediju uzraudzību. Taču nozares pārstāvji sākuši celt trauksmi, ka aiz šiem rosinātajiem likuma grozījumiem patiesībā stāv komerctelevīziju lobiji, kuriem prātā galvenokārt sava peļņa, nevis sabiedrības intereses. Žurnālisti pauduši neizpratni arī par jaunās padomes iecerēto sastāvu – piemēram, trīs no 12 locekļu vietām projektā atvēlētas ar baznīcu saistītiem cilvēkiem. Par šīs padomes nepieciešamību un citām mediju nozares problēmām intervijā stāsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība).
– Sāksim ar to – kādēļ vispār nepieciešama šādas jaunas padomes veidošana?
– NEPLP pašreiz atrodas interešu konflikta situācijā, ko paši padomes locekļi arī uzsvēruši. Pašreiz sanāk, ka NEPLP ir kapitāla daļu turētāji sabiedriskajos medijos, viņi ir tie, kas prasa naudu, viņi nosaka sabiedrisko pasūtījumu, un viņi pēc tam kontrolē. Tā tas nedrīkstētu būt. Cik zinu, Latvija Eiropā palikusi vienīgā valsts, kur joprojām tiek pieļauta šāda situācijā. Trauksmi par to jau 2011. gadā cēlusi arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija.
Jaunā sabiedriskās uzraudzības padome definētu sabiedrisko pasūtījumu. Jautājums – kas kontrolēs sabiedriskos medijus? Vai tas ir NEPLP – jo tad viņi vairs nebūs iesaistīti vai to dara sabiedriskās uzraudzības padome?
– Bet tad taču tā nokļūtu tādā pašā interešu konfliktā!
– Jā. Tieši tādēļ to nevarētu darīt. Šis jautājums atrisinātos, ja sabiedrisko mediju kapitāldaļas būtu kāda trešās organizācijas pārraudzībā. Kas varētu būt, piemēram, kāda Kultūras ministrijas struktūra.
– Ja reiz visi redz šo problēmu, tad kādēļ risinājumu likumprojekta formā gatavo Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA)? LTV ziņoja, ka projekta rakstīšanā piedalījusies arī ar koncernu “MTG” (komerckanālu TV3 un LNT īpašnieks) saistīta advokāte. Viņiem noteikti prātā vairāk savas komerciālas intereses. Kādēļ savu projektu nav piedāvājusi jūsu vadītā Saeimas komisija, NEPLP vai par mediju politiku atbildošā Kultūras ministrija?
– NEPLP skaidro, ka nav paspējuši par to runāt…
– Bet jūs taču teicāt, ka prezidenta komisija jau 2011. gadā uz to norādīja. Tad jau laikam vajadzēja būt diezgan!
– Piekrītu, ka diskutēt par šo jautājumu būtu vajadzējis jau pirms vairākiem gadiem. Lai vai kā, raidorganizācijas sāka pirmās. Šis ir viens piedāvājums, kas var kalpot par pamatu tālākai sarunai. Taču mēs komisijā noteikti gaidīsim arī NEPLP piedāvājumu, kā arī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas redzējumu. Arī deputātiem noteikti būs savi priekšlikumi. Katrā ziņā visas iesaistītās puses piekrīt, ka pienācis laiks meklēt risinājumu.
