Kurš labprātīgi ziedos Daugavas senielejas raganām? 4
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu atļauts brīvprātīgi uzturēt kādu sabiedriskā labuma statusu ieguvušu sabiedrisku organizāciju, atvēlot tai 1% no valstij samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kārtību, kā izvēlēties un kā maksātu kādai, noteiktu Ministru kabinets.
To paredz Saeimas deputātu Astrīdas Harju, Edgara Putras, Jāņa Upenieka, Gaida Bērziņa un Hosama Abu Meri ierosinātie likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kuri pašlaik iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
2018. gada 4. septembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pieejamā sarakstā pavisam bija atrodamas 2779 organizācijas, kurām bija spēkā šis sabiedriskā labuma statuss. Citu starpā sarakstā ir daudz reliģisku, sporta, interešu izglītības, veselības aprūpes un tādu, kuru sabiedriskās darbības veidu atklāj to nosaukumi.
Kāpēc šīs un citas organizācijas turpmāk uzturētu nodokļu maksātāji, šo vajadzību izskaidro ar to, ka šogad ievērojami sarucis no uzņēmumiem saņemto ziedojumu apmērs.
Kopš nodokļu reformas ietvaros uzņēmējdarbības paplašināšanā ieguldīto peļņu vairs neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmējiem vairs nav izdevīgi no tās kaut ko ziedot sabiedriskajām organizācijām.
Ka sabiedrisko organizāciju pastāvēšana ir apdraudēta, to apliecina šajās dienās ap 500 Latvijas bijušo un aktīvo sportistu, treneru, lielāko sporta federāciju un citu sporta sabiedrības pārstāvju iesniegtā prasība valdībai steidzami rīkoties, lai novērstu nodokļu reformas radītās sekas, kas tām samazinājusi privāto ziedojumu apjomu par 75%.
Cits iemesls ziedojumu krasam apsīkumam ir stingrākas uzraudzības pasākumi Latvijas finanšu sistēmā, sevišķi pēc ASV finanšu speciālistu celtajām apsūdzībām ABLV bankai par tās līdzdalību naudas atmazgāšanas shēmās un kukuļu došanu amatpersonām, lai tās pievērtu acis uz nelegālajām naudas plūsmām bankā. Dažnedažādi ar šo un citām bankām saistīti fondiņi rakstiski pavēstījuši sabiedriskajām organizācijām, ka no šī gada 1. jūlija naudu tām vairs neziedos.
Tāpēc tagad tiek meklēts cits naudas avots, kā uzturēt teju 3000 sabiedriskās organizācijas, kurām piešķirts šis sabiedriskā labuma statuss.
Kaut arī iespēja brīvprātīgi atbalstīt kādu sabiedrisko organizāciju iedzīvotājiem ir arī citās valstīs, starp Latvijā dzīvojošajiem pārāk maz ir tādu, kuri varētu būt par to dzirdējuši un kuri pastāvīgi izmanto VID uzturēto elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), ar kuras palīdzību varētu paziņot par vēlmi labprātīgi ziedot kādai organizācijai procentu no valstij samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tāpēc maz ticams, ka no aptuveni 800 000 darba ņēmēju un nodokļu maksātāju lielākā daļa labprātīgi ziedos tik daudz, lai no šīs naudas valstī pastāvētu ap 3000 pieminēto sabiedrisko organizāciju.
Šo organizāciju uzturēšana tikai no nodokļu maksātāju naudas var nedot cerēto vēl citu iemeslu dēļ. Starp organizācijām, kurām piešķirts šis sabiedriskā labuma statuss, VID publicētajā sarakstā ir tādas, kuru nosaukumi lielākai daļai iedzīvotāju neizsaka neko. Diezin vai daudz būs atbalstītāju organizācijām, kuru darbības mērķis, spriežot pēc to nosaukumiem, ir demokrātijas atbalstīšana vai kādas nelielas iedzīvotāju grupas interešu aizstāvēšana. Tāpat diezin vai daudziem būs zināms, kādu labumu sabiedrībai jau devušas un kādu varētu dot turpmāk, piemēram, “Ceļa meklētāji”, “Cerību sala”, “Eizenšteins un dēli” vai “Daugavas senielejas raganas”.
Atskaitot procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tam varētu iebilst pašvaldības, kuru budžetos pašlaik ieplūst procentuāli lielākā šī nodokļa daļa (80%). Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rukute saka, ka šis Saeimas deputātu priekšlikums pirms iesniegšanas neesot bijis saskaņots ar pašvaldībām. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgusi sniegt par to viedokli, kas pašlaik vēl tiekot gatavots.
Uz manu jautājumu, vai ar iedzīvotāju labprātīgajiem ziedojumiem pietiks, lai uzturētu visas sabiedriskā labuma organizācijas, Saeimas deputāte Astrīda Harju atbild, ka nepietikšot. Bet šie ziedojumi būtu viens no veidiem, kā atbalstīt sabiedriskās organizācijas, kurām ir liela loma iedzīvotāju saiknē ar valsts pārvaldi. Jautāta par organizācijām ar mistiskiem nosaukumiem, kurām pašlaik ir spēkā sabiedriskā labuma statuss, Saeimas deputāte atzīst, ka būtu rūpīgi jāpārbauda, kādas organizācijas ir VID sarakstā un kādu labumu katra dod sabiedrībai.
