“Tie, kuri cenšas ievērot noteikumus, izskatās pēc muļķiem.” Kā nodrošināt ierobežojumu ievērošanu pasākumos? 2
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Tradicionāli tieši populārās mūzikas pasākumi vasarā pulcējuši lielāko apmeklētāju skaitu. Lai arī šovasar pandēmijas dēļ mūzikas lielfestivāli un lielkoncerti ir atcelti, liekot bažīties par pasākumu jomas krīzi, tomēr pašlaik Latvijas vasara pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas paver iespēju arvien plašākam koncertu apmeklējumam.
Jūnijā brīvdabā, ievērojot distanci, varēja pulcēties jau 1000, bet no 1. augusta – jau trīs tūkstoši apmeklētāju.
Lai arī iespējamais apmeklētāju skaits arvien tiek palielināts, ierobežojumu mazināšana radījusi arī virkni neatrisinātu grūtību – kā kontrolēt ierobežojumu ievērošanu brīvdabā un kurš par to īsti ir atbildīgs – koncertu organizētāji, apmeklētāji vai varbūt – mūziķi?
“Bez kontroles mehānisma pulcēšanās ierobežojumi ir muļķīgi,” uzskata mūziķis Ralfs Eilands.
Noteikumi, ko neievērot?
Jūlija pirmajā pusē, kad daļa koncertu rīkotāju izmantoja pirmās iespējas brīvdabas koncertos pulcēt līdz 1000 cilvēkiem, valdības noteiktais “sanitārais protokols” daudziem tomēr izrādījās nepiepildāms.
Piesardzīgākie – pašvaldības un privāti koncertu organizētāji – daudzus pasākumus vienkārši atcēla, aizbildinoties, ka neuzņemas nodrošināt vēlamos “divus metrus” starp cilvēkiem brīvdabā.
Citi riskēja un lēca nezināmos ūdeņos, pēc kā ne vienam vien koncertu rīkotājam nācās atzīt, ka cilvēku uzvedība izrādījusies neparedzama.
Vienuviet koncertu apmeklētāji turpināja sekot pulcēšanās ierobežojumiem, bet citviet izklaides dēļ cilvēki pēc ilgā pašizolācijas perioda gatavi aizmirst par veselību, un dažs koncerts atgādināja “miera laiku” festivālu.
Sašutumu pašu mūziķu aprindās raisīja atsevišķi kolēģu koncerti, kuros apmeklētāji pēkšņi šķita piemirsuši vīrusa klātbūtni un distancēšanos.
Pēdējais piliens bija grupas “Carnival Youth” koncerts Tērbatas ielā (17. jūlijā), kurā piedzīvoto publikas pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumu dēļ organizētājiem nācās atcelt turpmākos koncertus.
Zibenīgi uz pirmajiem pārkāpumiem jau jūlijā reaģēja atsevišķi mūzikas jomas pārstāvji, norādot uz kontroles mehānismu trūkumu un norādot, ka masu pulcēšanās pārkāpumi var novest pie atkārtota koncertu aizlieguma, tāpat tika norādīts uz nevienlīdzīgu konkurenci, kurā zaudētāju (neliels biļešu skaits, lieli izdevumi) lomā paliekot tieši likumpaklausīgie ierobežojumu ievērotāji.
Publiskus pārmetumus no amata brāļiem par pārkāpumiem izpelnījās gan koncertu organizētāji, gan sava pārmetumu tiesa tika arī mūziķiem, kuri koncertu laikā “nenoreaģēja” uz pārkāpumiem un nepārtrauca koncertu.
Nesen dibinātā Pašnodarbināto mūziķu biedrība (PMB) publiskā paziņojumā aicināja pasākumu apmeklētājus, mūziķus, bet galvenokārt organizatorus ievērot valstī izsludinātos pulcēšanās ierobežojumus, kā arī ziņot par to pārkāpumiem policijai, bažījoties, ka masveidā bezatbildīga un negodprātīga rīcība visdrīzāk novedīs pie stingrākiem ierobežojumiem, kas ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
“Šie notikumi arīdzan atspoguļo valsts pārvaldes un sabiedrības absurdās attiecības: valsts aizliedz rīkot publiskus pasākumus un izsludina pulcēšanās ierobežojumus, kā rezultātā kultūras un ar to saistīto nozaru darbs pilnīgi apstājas, savukārt noteikumu pārkāpējus neviens nekontrolē, neierobežo un nesoda,” pauda PMB pārstāvji.
Mūziķis Ralfs Eilands, arī PMB biedrs, “KZ” uzsver, ka arī augusta sākumā izmaiņu situācijā, viņaprāt, neesot.
“Vairāki organizatori, kuri līdz šim rīkojuši ārzemju mūziķu koncertus, to vairs nedara, jo zina, ka nevar godprātīgi ievērot āra pasākumu noteikumus; ir pašvaldības, kuras atcēlušas koncertus pilsētas svētkos, piemēram, Alūksnē nenotiek tradicionālā zaļumballe, bet citi – kā privātajā, tā publiskajā sektorā –, izliekas, ka ierobežojumu nav, un organizatoriem ir nospļauties par noteikumu ievērošanu, radot ne tikai draudus veselībai, bet arī milzīgu nevienlīdzību koncertu rīkotāju un mūziķu starpā.
Organizatori, kuri cenšas ievērot noteikumus, izskatās pēc muļķiem, veltot pūles, lai nodrošinātu koncertus un tērējot resursus.
Kad uzstājos koncertā Liepājā, Juliannas pagalmā, man laimējās, ka Liepājas pašvaldība bija pretimnākoša un nodrošināja gan teritorijas norobežošanu, gan policijas uzraudzību, un skaitīja, lai teritorijā nav vairāk par pieļaujamajiem 200 cilvēkiem.
Bija savilktas līnijas, izvietoti brīdinājumi, arī pats laiku pa laikam atgādināju par distances ievērošanu.”
Mūziķis arī norāda: “Kopumā sajūta joprojām ir tāda, ka valsts izsludina noteikumus, kuriem pati nav radījusi kontroles mehānismus. Tas ir pilnīgs absurds, kas turklāt veido nihilistiskas sabiedrības attiecības ar valsti – ir kaut kādi noteikumi, kurus tāpat neviens neievēro. Vairākas ministrijas plāta rokas un īsti nezina, kuru tad saukt pie atbildības. Tomēr, ja valsts pieņem lēmumus, tad tai ir jāspēj arī izkontrolēt, vai tie tiek pildīti, vajadzības gadījumā – kāds arī sodīts.”
Risinājums – pašu rokās
Kā novēroja šā raksta autore, pašvaldības un privāti koncertu organizētāji pulcēšanās ierobežojumus koncertos risina saviem spēkiem un dara to gana radoši – no sēdvietu izvietošanas drošā distancē līdz pat kultūras pasākumu organizētāju izgudrotam oriģinālam risinājumam koncertiem, kuri vērojami, kājās stāvot, – robežlīnijām, kas vienkārši iekrāsotas zālē (novērots Rēzeknes pusē. – A. K.), reizē neizpaliekot pašvaldības policijas modrās acs klātbūtnei.
Noteikto apmeklējuma ierobežojumu dēļ Tukumā šajā vasarā izpalika tradicionālie Rožu svētki, kas ik gadu koncertos un cita veida pasākumos pulcējuši vairāk nekā 60 tūkstošus cilvēku – ievērojams skaits, pārspējot dažu labu mūzikas lielfestivālu.
Tukuma kultūras nama vadītāja Anete Pitena skaidro – agrākais formāts, saprotams, šovasar neesot iespējams, tādēļ kultūras pasākumi “pārformēti” uz secīgu vasaras koncertu un kultūras notikumu ciklu nedēļas nogalēs.
“Jūnijā sākām ar kamerformāta notikumiem, bet jūlijā, augot pieļaujamajam cilvēku skaitam līdz 1000 apmeklētajiem, tie pārtapa lielāka formāta koncertos. Jautājums par trim tūkstošiem apmeklētāju nav aktuāls, mūsu programmas ietvaros tādu neplānojam, tas būtu pārāk sarežģīti.
Protams, ar lielāku apmeklētāju skaitu ir sarežģītāk – tas prasa vairāk laika un resursu tehniskajam nodrošinājumam, piemēram, nožogojumam, kāds agrāk nav bijis. Nenoliegšu, šobrīd jūtamies arī noguruši.
Taču ir arī labā ziņa, apmeklētājiem jaunais formāts tīri labi patīk, programma ir daudzveidīgāka, visām gaumēm,” skaidro A. Pitena.
Pazīstamāku grupu koncertos apmeklētāju skaita regulēšanai nu ierastās bezmaksas ieejas vietā ir jāiegādājas biļetes, tiesa, par nelielu maksu. Koncerta teritorija tiek nožogota, laukuma platība aprēķināta, ņemot vērā četrus kvadrātmetrus vienam cilvēkam, rēķinot arī skatuvi un māksliniekus.
“Milzīgus sarežģījumus nesaredzu, nosacījumi nav neizpildāmi, ja par tiem piedomā. Lielākās grūtības rada nepārtraukti mainīgā informācija – nav iespējams neko plānot ilgtermiņā.
Protams, pilnībā izkontrolēt katru apmeklētāju nav iespējams, šeit sākas viņu personīgās atbildības daļa, un tas, vai pie skatuves kāds pēkšņi lec otram “kukuriņā”, ir viņa paša ziņā. Izvietojam distancēšanās brīdinājumus, tie tiek sniegti arī mutiski, pasākumu uzrauga pašvaldības policija, tāpat kā līdz šim, uzmanot nekārtību cēlājus un tos, kuri gribētu ielavīties, lecot pāri žogam,” skaidro A. Pitena.
Likumā viens, praksē – izdzīvošanas cīņa
“Teorētiski viss ir iespējams, tomēr praksē neredzu, ka tāda mēroga koncertu, kāds atļauts no 1. augusta, būtu iespējams noorganizēt,” atzīst Latvijas vecākā rokfestivāla “Saldus Saule” organizētājs Uldis Akselrods.
Viņa rīkotais festivāls šogad gan ir atcelts. “Būsim reāli, festivālā, stāvkoncerta atmosfērā, cilvēkiem nenāk prātā doma, ka nu būtu jāturas vienam no otra pa gabalu.
Šobrīd šādā veidā iespējami “klausāmās” mūzikas koncerti, kuros cilvēki var pasīvi sēdēt, bet tā mūsu koncertdzīve var kļūt vienveidīga.
Negribētos arī, ka koncerts pārvēršas par paraugnodarbību drošības struktūrām, jo līdz ar to festivāla atmosfēra, kurā cilvēki ieradušies baudīt, priecāties, dejot, aizmirst ikdienu, būs beigusies.
Pie šāda cilvēku daudzuma atliek paļauties uz pašiem cilvēkiem, organizētājam tas prasa papildu izmaksas, personāla nodrošināšanu un, galu galā, nav īsti skaidrs, kas tieši būtu jādara, lai ievērotu visus noteikumus.
Situāciju atrisinātu adekvātas kompensācijas industrijas dalībniekiem, jo šobrīd daudzi privātie koncertu rīkotāji, tehniskās organizācijas ir iemesti straumē, lai kuļas paši, tāpēc nav jābrīnās, ka notiek pārkāpumi, jo cilvēki cīnās par izdzīvošanu. Situācija ir absurda,” secina U. Akselrods.
Tikmēr Kultūras ministrijā (KM) norāda: “Kultūras pasākumu uzraudzības funkcija ir Valsts policijas kompetence, mūsu kompetencē ir ierobežojumu izstrādāšana, saskaņošana ar Veselības ministriju, kā arī ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), kā arī mūsu uzdevums ir tos darīt zināmus pēc iespējas plašākai publikai.
Mūsu rīcībā arī nav tādu resursu, lai izskraidītu pakaļ katram pasākuma rīkotājam vai pašvaldībai,” “KZ” pauda KM pārstāve Lita Kokale.
Lielākās bažas – koncerti iekštelpās rudenī
“Šobrīd, protams, lielākoties esam pārprofilējušies uz mazākiem formātiem, tomēr es negribu kļūt tikai par studijas darbinieku. Mans aicinājums ir muzicēt uz skatuves.
Protams, kādu laiku muzicēt solo vai duetā ir forši, romantiski, bet tas nav mūsu grupas pamata aicinājums. Mūsu pamata aicinājums ir “maukt” rokenrolu vienā vai otrā formā ar dzīvo grupu,” saka grupas “The Sound Poets” līderis Jānis Aišpurs.
Tikmēr mūziķi un koncertu rīkotāji atzīst – brīvdabas pasākumi vēl dod iespēju koncertu asinsritei, bet rudeni gaida ar bažām, jo tad būs jāievēro iekštelpās noteiktie ierobežojumi, kuri lielāko tiesu pasākumu darīs nerentablus.
“Šā brīža ierobežojumi izslēdz visus dārgākos produktus, kuri nevar notikt bez pilnas zāles. Šajā sezonā bija paredzēti vismaz pieci lielie projekti, tomēr neatkarīgie producenti ir ļoti piesardzīgi un nogaida, neizslēdzu, ka visi šie koncerti un izrādes tiks atcelti,” spriež A. Pitena.
Uzziņa
Pulcēšanās nosacījumi kultūras pasākumos no 1. līdz 31. augustam
• Telpās līdz 1000 m2 – līdz 250;
• Telpās, kur vairāk par 1000 m2 – līdz 500.
• Ārpus telpām – līdz 3000, ievērojot savstarpēju 2 metru distanci; kultūras pasākumos, kuros nodrošinātas fiksētas un personalizētas sēdvietas, – 1 m distance starp divu un četru apmeklētāju grupām.
• Pasākumu norises: laiks plkst. 6.00 līdz 24.00.
Avots: www.km.gov.lv
