Kurš kontrolē tiesas procesu? Saruna ar tieslietu ministru Bordānu 2
Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeimā iekļuva ne tikai ar slaveno 3×500 solījumu. Uzņēmējiem tika solīts stiprināt tiesisko paļāvību investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas jautājumos. JKP līderis Jānis Bordāns tagad ir tieslietu ministrs. Kas no solītā iesākts?
Uzņēmējdarbības vidi parasti mērām ar ārpasaulē izstrādātiem rīkiem. Populārākais ir Pasaules Bankas veidotais ikgadējais “Doing Business” indekss, pēc kura spriežot Latvija ir samērā augstā 19. vietā. Taču to uz leju ir pavilkusi Tieslietu ministrijas pārziņā esošā biznesa reģistrēšana, nekustamā īpašuma reģistrēšana, mazākuma akcionāru aizsardzība. Vai šie jautājumi ir jūsu dienaskārtībā?
J. Bordāns: Tie ir rutīnas jautājumi, par kuriem esmu pārliecināts, ka tie tuvākajā laikā atrisināsies. Uzņēmumu reģistrs tiks veidots, lai tas būtu ātrs, jo lietas tiks apstrādātas digitāli, procesi tiks automatizēti un uzņēmējiem uz reģistru nebūs jānāk (arī tagad var iesniegt dokumentus attālināti). Vienlaikus Uzņēmumu reģistrs kļūs vēl drošāks.
Uzņēmumu reģistrs tiek pārveidots, lai informāciju par uzņēmumiem varētu saņemt bez maksas. Pamatinformāciju par uzņēmumiem UR jāspēj sniegt bez starpniekiem.
Turklāt uzņēmējiem informācijas sniegšanas process ir apgrūtinošs, piemēram, jāsniedz atbildes par patiesā labuma guvējiem arī tajos gadījumos. To domājam atvieglināt. Godīgam un caurspīdīgam biznesam dzīve būs drošāka.
Nekustamā īpašuma reģistrēšanā esam iesākuši zemesgrāmatu tiesnešu pielīdzināšanu tiesnešiem, man ir padomā vēl daži soļi, ko pusgada laikā varētu spert reģistrēšanas atvieglošanai, piemēram, pie notāra.
Kritiskākais uzņēmējiem ir nodevas, kas ir lielākas nekā kaimiņvalstīs, bet tas būs kopīgs valdības politikas jautājums.
Valsts Zemes dienests (VZD) izstrādājis jaunus kadastrālās vērtēšanas kritērijus, kurus atsūtījis apstiprināšanai uz Tieslietu ministriju (TM). Kāpēc šis apstiprinājums jau vairākas nedēļas kavējas ministrijā? Ja nekustamo īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim samazinās, vai komercobjektiem nepalielinās?
Šis jautājums ir apzināti novilcināts no to politiķu puses, kuri nevēlējās pirms vēlēšanām pieņemt nepopulāru lēmumu laikā, kad viņi vada valsti. Mēs uzskatām – tās lietas ir jāatrisina, nevis jāpārceļ.
Uzņēmējiem kaitīgāks ir nevis nodokļa lielums, bet tas, ka nav skaidrības par turpmāko. Jā, nebūs populāri paziņot, ka nekustamo īpašumu vērtības pieaugušas. Galvenais – panākt, lai līdzīgiem blakus esošiem objektiem kadastrālās vērtības neatšķirtos, lai tās būtu atbilstošas tirgus vērtībai. Pasteidzināsim šo procesu.
Arī nodeva par darījumiem ar nekustamo īpašumu ir neadekvāti liela, kas neatbilst administratīvajām izmaksām. Šī nodeva, kurā gadā iekasē 40 miljonus, ir slēpts budžeta jautājumu risinājums.
Īpašumu jautājums ir izaicinājums mūsu jaunajai valdībai sakārtot nodokļu sistēmu atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām un reālajai situācijai.
Nevis tā kā tagad – kad dažas pozīcijas finansē, atņemot citām nozarēm. Piemēram, 74 miljoni eiro, kas bija paredzēti Latvijas iedzīvotāju drošībai, uzbūvējot Liepājas cietumu, tika pārdalīti citām ministrijām.
Būtiskākie tiesiskuma jautājumi, kas uztrauc uzņēmējus, ir tiesiskās paļāvības stiprināšana investoru tiesību aizsardzībā. Kā novērst reiderisma gadījumus uzņēmumu pārņemšanā?
Ar rīcību no tiesībsargājošo iestāžu un tiesu puses. Es kategoriski noraidīšu vēlmi piesegt šos noziegumus, kas tiek pastrādāti, rakstot jaunus likumus vai tiesībsargājošām iestādēm nerīkojoties nolaidības, sliktas darba organizācijas vai apzinātas rīcības dēļ.
Tas, ka reiderus neaptura un neiesēdina cietumā, viņos nostiprina nesodāmības apziņu. Ir tikai daži skaļi zināmi gadījumi: mēģinājums pārņemt “NP Foods”, kā arī izreiderēt valsti strīdos par “Air Baltic”.
Bet arī šajos gadījumos nav notiesājoša sprieduma. Daudz vairāk ir gadījumu, kad uzņēmumi atpērkas vai pārstāj pastāvēt, vai pārceļas uz citu jurisdikciju.
Visos šais gadījumos vainīgs nav likums, bet tā piemērošana. Nupat ar iekšlietu ministru parakstījām vienošanos par sadarbību lielāko reideru grupējumu izskaušanā (iepriekš ar ministru Kozlovski sadarbības nebija). Šie grupējumi mums, uzņēmējiem un ar tiem saistītajiem advokātiem, ir zināmi.
Pēc tam kad jūs pirmoreiz atstājāt tieslietu ministra krēslu, teicāt, ka “nelikumības maksātnespējas procesos un reiderisms Latvijā nevarētu notikt tādos milzīgos apjomos, ja tam nebūtu politiska piesega, un to dara cilvēki, kas ir politiskajos spēkos un tiesībsargājošajās iestādēs.” Kā varat vērsties pret reiderisma piesedzēju tiesnesi?
Pirmkārt, identificējam. Pēc tam, kaut netieši, var vērsties šajās tiesībsargājošās iestādēs, kurās veikti pārkāpumi. Tā jau 2013. gadā ministrijas darba rezultātā vēl pirms tiesas izdevās atstādināt no amata tiesnesi Ziedoni Strazdu.
Tiesnesei Ivetai Bērziņai tika pasludināts notiesājošs spriedums par kukuļa piesavināšanos, bet viņa uzreiz sāka strādāt Rīgas domē pie Nila Ušakova.
Tiesvedība starp “LatRosTrans” un Baltkrievijas “PolotskTransneft” par tehniskās naftas piederību naftas vadā jau sāk atgādināt valstisku reiderismu, atņemot neatkarības atjaunošanas brīdī Latvijas Republikas īpašumā esošu naftas cauruļvadu.
Ja šī lieta nebūtu saistīta ar politiku, iespējams, ka tā nebūtu radusies. Jāieskatās vēsturē, kā privatizācijas gaitā tika sastādīts līgums, kāpēc netika pievienoti vajadzīgie dokumenti līgumam, kāpēc darījumā tie netika uzskaitīti.
Diez vai šodien vairs var pateikt, vai šīs kļūdas no Latvijas valsts puses bija apzinātas vai neapzinātas.
Ja pēc Latvijas uzņēmuma kasācijas sūdzības Augstākajā tiesā nospriedīs par labu Baltkrievijas uzņēmumam, tad, balstoties uz Latvijas valsts kļūdām, var tikt ierosināta lieta pret Latvijas valsti…
Jā, es redzu, ka šie mēģinājumi, soli pa solim attīstot savas prasības, atgādina reideru shēmas. Man ir jautājums – kas bija ierosinātājs no Baltkrievijas puses un kas bija lietas iniciatoru galīgais mērķis?
Atgādināšu, ka līdzīgu prasību Lietuvas tiesa noraidīja. Šī lieta ir Latvijas postprivatizācijas laika problēmu un ietekmes uz valdību un tiesu turpinājums.
Nevaru komentēt, kā tiesai būtu jālemj.
Esat pieteicis maksātnespējas reformas otro kārtu. Ko tajā sagaidīt?
Maksātnespējas procesā par mērķi jāizvirza uzņēmējdarbības atjaunošana. Ministrija ir tuvu jauniem risinājumiem, pie kuriem strādāts kopā ar SVF.
Tātad sekosiet SVF ieteikumiem: pārskatīt administratoru atlīdzības, lielos maksātnespējas procesos administratoriem piemērot augstākus profesionālisma kritērijus, stimulēt tiesiskās aizsardzības procesus, izvairīties no tīši izraisītas maksātnespējas?
Jā, tas ir uzdevums ministrijai, un to mēs šobrīd darām. Latvijai līdz šim tas bija un arī būs viens no labākajiem regulējumiem, jā, arī par maksātnespēju. Līdzšinējās problēmas ir tiesiskās vides un darba organizācijas jautājums.
Maksātnespējas problēmas radījuši tie ekonomiskie grupējumi, kuri uzaudzējuši tik lielus finanšu un ietekmes muskuļus, ka kropļojuši un torpedējuši noteikto kārtību.
Kāpēc vēl joprojām tiesas sēdes var vilcināt bezgalīgi, dodot iespēju beigās apsūdzētajam vēl iesniegt prasību par cilvēktiesību pārkāpšanu ilgās tiesāšanās dēļ? Šīs aizņemto un slimīgo advokātu pārceltās tiesas rada uzņēmējiem zaudējumus gan izšķiestā laika dēļ, gan veltīgās transporta dzenāšanas dēļ uz nenotikušām tiesām.
Jautājums: kurš kontrolē tiesas procesu – advokāts, prokurors vai tiesnesis? Vai viņi ir godprātīgi un ievēro profesionālās ētikas normas? Līdzsvarošanas mehānisms juridiski pastāv: tiesnesim jāvada process, un viņš var sodīt, ja kāds negodprātīgi izmanto savas tiesības.
Savukārt pret tiesnešu negodprātību var cīnīties ar tiesnešu darba tradīciju maiņu un darba organizācijas uzlabošanu, kā arī uzlabojot procesuālās normas.
Tiesnešiem jānoņem pienākums pārbaudīt materiālus, kurus prokurors nepieprasa pārbaudīt.
Advokātu organizācijai jāievieš augstākā līmeņa profesionālās ētikas standarti. Gan OECD, gan “Moneyval”, gan Valsts kontrole ir norādījuši, ka tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem ir atšķirīga izpratne par tiesību normu piemērošanu, jo īpaši naudas atmazgāšanas, korupcijas un sarežģītu komercstrīdu risināšanā.
Labs rezultāts būs tikai tad, kad izpratne būs vienāda, un es esmu gatavs to panākt.
Jūsu partija pirmsvēlēšanu programmā pieteica specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai. Cik tālu ar to?
Mēs rakstām ceļakarti, kā pie tās nonākt. Katrā tikšanās reizē ar tiesnešiem un advokātiem, prokuroriem un uzņēmējiem es lūdzu sniegt viedokli par to, vai vajag šādu tiesu, un, ja jā, tad kādu. Būtiska tiesnešu daļa šai idejai piekrīt.
Tas ir svarīgi, jo šo jautājumu izšķirs tiesnešu korpusa atlase.
Mēs ministrijā domājam, cik radikāli un kādā formā to darīt un kādas lietas būs piekritīgas šai tiesai. Šogad būs ceļa kartes izveidošanas laiks, nākamā gada sākumā sāksim praktiski īstenot. Bet attīstīsim arī šķīrējtiesas, jo tas ir paralēls process.
