Nupat Rīgā tikāties ar Baltkrievijas ārlietu ministru Viktoru Makeju. Vai mums ir iespēja sagaidīt prezidentu Lukašenko Latvijā un pievērst viņa uzmanību Latvijai? 27
Baltkrievus interesē tikai viens: cik maksās kravu aizvest līdz ostai? Vajadzētu viņiem dot iespēju uzbūvēt savu bāzi, loģistikas pārkraušanas uzņēmumu. Bet mēs strādājam pretējā virzienā – paceļam tarifu, baltkrieviem termināli nepiedāvājam. Klaipēdā ir terminālis gan baltkrieviem, gan ķīniešiem.
Kāpēc uzskatāt, ka satiksmes ministrs Augulis, braukdams uz Ķīnu, nodarbojas ar “politisko tūrismu”?
Astoņpadsmito reizi! Kāds sausais atlikums?
Viņš atveda līgumu par tiešajiem lidojumiem uz Rīgu no Ķīnas dienvidiem.
Labi, ka atveda. Taču reisa atklāšana ir milzīgas izmaksas, tāpēc jāzina, kas par šo reisu maksās – vai uz paritātes principiem ar Hainaņas aviokompāniju? Ja lidos “Air Baltic” viens pats, kas to lidmašīnu piepildīs? Jāzina detaļas. Tā ir liela iespēja “Air Baltic” attīstīties, taču tie apgriezieni, kādu aviokompānija ir uzņēmusi, nav paceļami ar 300 miljonu eiro apgrozījumu. Pie 20 lidmašīnām pieplusojot 30 jaunas, tās visas šajā tirgū nevar noslogot. Ir nepieciešams stratēģiskais investors – vai nu Ķīnā, vai Amerikā, vai Kanādā, kurš šo maršruta tīklu var būtiski paplašināt. Pašlaik izskatās, ka nākamā gada sākumā “Air Baltic” akcionāriem prasīs naudu.
Atrastā investora dēļ 2015. gadā Straujuma pieprasīja jūsu demisiju.
Būtībā jā. Es biju gan pret atrasto investoru Montāgu-Girmesu, gan pret “Sukhoi” lidmašīnām, bet valdība nolēma par sadarbību ar viņu. Nav viņš nekāds aviācijas guru. Paskatieties – viņš Vācijā apsūdzēts nodokļu nemaksāšanā, figurē “Panamas papīros”.
Taču valdība izlīda caur adatas aci: nepaņēma “Sukhoi” lidmašīnas, bet paņēma Girmesa naudu, lai nopirktu pirmās “Bombardier” lidmašīnas, vēlāk Girmesa daļas pārdeva dānim Larsam Tūsenam… Viss kārtībā!
Pagaidiet, kad beigsies noteiktais slepenības termiņš, tad visas šīs lietas parādīsies tādas, kādas tās ir. Darījums ar Girmesu ir atbaidījis aviācijas nozares investorus. Lai “Air Baltic” attīstītos, ir vajadzīgs stratēģiskais investors, nevis tikai finansists, kas vēlas nopelnīt. Manuprāt, ejamais virziens ir sarunas ar ķīniešu “Hainan Airlines” par stratēģiskajām investīcijām.
Vai saredzat kādu iespēju, ka “Saskaņa” nokļūtu valdībā?
Tas ir atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem. Šoreiz “Saskaņai” vairs nevarēs piekasīties kā parasti. Ir cita programma, nav kreiso gājienu, kas mūsu valstij nav pieņemami. Darāmos darbus noliekot uz galda, ar aizvērtām acīm tos būs grūti identificēt kā “Saskaņas” programmu. Lietuvā un Igaunijā “Saskaņai” līdzīgas partijas ir pie varas un nekas slikts nav noticis. Ja aizspriedumi par “Saskaņu” tiks pārvarēti…
Tad ar ko kopā “Saskaņa” veidotu valdību?
Šobrīd visi sprauž mietiņus un velk līnijas, ar ko kopā neiet. “Saskaņa” nevelk līnijas. Pēc vēlēšanām redzēsim, ar kuriem kopā būs saskares punkti. Lai sasniegtu mērķus, jābūt kopīgai izpratnei, kā tos sasniegt.
Kas “Saskaņas” programmā būs par pāreju skolās uz valsts valodu?
Lēmums Saeimā ir pieņemts, un tas netiks pārskatīts. Varbūt atsevišķi punkti. Kad būs programma galdā, tad redzēsit.
“Saskaņa” nav pirmā, kura labprāt gribētu, lai vēlētāji aizmirstu pagātnes nodarījumus – sak, tagad ir jauna programma un “Saskaņa” ir eiropeiska tipa sociāldemokrātiska partija. Bet tieši līdzšinējā darbība (piemēram, balsojums referendumā par latviešu valodu) ir par pamatu, lai vēlētāji nenoticētu jauniem solījumiem.
Ir bijusi ačgārna un nepareiza pozīcija valodas referendumā. Pilnībā atbalstu pāreju uz latviešu valodu vidusskolā, jo uzskatu, ka bērniem nepieciešams iegūt kvalitatīvo vidējo izglītību, lai tālāk varētu mācīties augstskolā. Bet… ar pārejas periodu, jo jāatrisina jautājums, lai skolotāji tam ir gatavi. Pilnībā atbalstu satura reformu, lai bērni saprastu, kā zināšanas dzīvē izmantot. Turpretī pāreja uz latviešu valodu augstskolās, tai skaitā privātajās, manuprāt, nav pareiza. Jo tādā veidā noslēdzam izglītības eksportu (bulgāriski drīkstam mācīt, bet krieviski – ne?). Ne par valsts naudu, bet privātajām augstskolām šādu iespēju nedrīkst liegt.
Vai, pārejot no “Vienotības” uz “Saskaņu”, nejūtaties nodevis savus vēlētājus?
Es neesmu “Saskaņas” frakcijā un trīs mēnešus, kas atlikuši līdz vēlēšanām, es darīšu to, ko esmu solījis saviem vēlētājiem. Būtībā ir palikušas četras parlamenta sēdes, kurās balsošu tā, kā esmu solījis. Domāju, ka nevienu nenodošu šai laikā.
Nāks jaunas vēlēšanas, jauns vēlēšanu apgabals, jauni vēlētāji un jauni solījumi?
Katrs Saeimas sasaukums nāk ar savu programmu. Varu apgalvot, ka 99% gadījumu tās problēmas, kas jārisina [abām partijām], ir līdzīgas. Nebūs tā, ka vienā Saeimā būvēsim ceļus, bet nākamajā tos jauksim nost. Ir tikai atsevišķas lietas, kas atšķiras.
Kad jūs bijāt valdībā, tad toreizējais ekonomikas ministrs un pašreizējais “Saskaņas” premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis aizstāvēja bankas “Citadele” pārdošanu Krievijas investoram.
Toreiz viņš lobēja valstij izdevīgāko piedāvājumu – lai valsts saņemtu vairāk naudas.
Tieši par to jautāju: vai mēs turpmāk varam būt pasargāti no līdzīgām ģeopolitiskām izvēlēm? Ja “Saskaņa” nāks pie varas, kam pārdos valsts uzņēmumu kapitāldaļas? Piemēram, telekomunikāciju uzņēmumus pārdos tam, kurš vairāk maksā?
Sociāldemokrātu ideja nav pārdot visu pēc kārtas. Ir jāanalizē ekonomiskais izdevīgums, bet jāvērtē arī stratēģiskās intereses. Ir atsevišķas jomas, piemēram, telekomunikācijas, kur nevar skatīties tikai uz finansiālo ieguvumu, bet jārēķinās ar stratēģiskām interesēm – par abām telekomunikāciju kompānijām nākamajai valdībai būs jāpieņem lēmums.
Liela “LA” lasītāju daļa jūsu pāriešanā uz “Saskaņu” saskata ne tikai pāriešanu uz citu partiju, kas nav tik reta parādība, bet pat latviešu tautas nodevību.
Jā, arī “Facebook” man to daži pārmetuši. Kas notiek valstī? Ja vairāki simti tūkstoši pametuši šo valsti – vai tā nav nodevība? Tā sistēma, kas ir radīta, spiež cilvēkus aizbraukt, jo viņi nevar šeit uzturēt ģimeni. Viņiem ir jāmūk no “ātrajiem kredītiem”. Uz ielas šauj cilvēkus. Tas ir normāli? Vai tas, ka daži maksātnespējas administratori pa gadu var nopelnīt miljonus, vai tas ir normāli? Vai šādi nav nodota 4. maija Neatkarības deklarācija? Vai tie ideāli nav nodoti, ja 10% ir turīgi, bet 90% nevar galus savilkt?
Paskatīsimies uz citām dalībvalstīm, kas reizē ar mums iestājās Eiropas Savienībā – arī tur, kur nav maksātnespējas maitu liju, tik un tā liela tautas daļa devusies labākas dzīves meklējumos. Ne tāpēc, ka šeit vairs nevar, bet tāpēc, ka tur ir labāk. Vai iestāšanās ES bija kļūda?
Tā nebija kļūda. Neviens te nerunā ne par Padomju Savienības atjaunošanu, ne par padomju varas atjaunošanu – tās visas ir blēņas un pasakas! Bet kur ir Igaunija, un kur esam mēs? Trūcīgo cilvēku skaits citur ir mazāks, bet arī superbagāto un oligarhu ir mazāk.
Esat kļuvis pārliecināts sociāldemokrāts?
Sociāldemokrātu ideja ir tāda, ka cilvēkiem pašiem sev jāspēj nodrošināt iztikas līdzekļus.
“Saskaņai” Rīgā pilnīga vara ir, tikai pateicoties koalīcijai ar Andri Ameriku, kurš pelna no jūsu pieminētajiem ātrajiem kredītiem, kas, pēc jūsu teiktā, izdzen cilvēkus no valsts. Kā varam noticēt šādiem sociāldemokrātiem?
Tāpēc mainās sejas, mainās programmas, mainās principi. Labi būtu, ja “Saskaņas” idejas cilvēki vērtētu pēc programmas satura. Ja idejas vērtēs pēc “brenda”, tad… tas nostrādās kā lamuvārds. Ja uz transformatora būdas rakstīts vārds no trim burtiem, tas nenozīmē, ka tas tur ir iekšā.
