Kurš kļūs par komandas līderi? 0
No desmit mūsu vieglatlētiem, kuri gatavojas startēt pasaules čempionātā Krievijas galvaspilsētā Maskavā, analogu sacensību pieredze ir tieši pusei.
Maskavā vieglatlēti sacentīsies no 10. līdz 18. augustam. Piekto reizi pasaules čempionātā piedalīsies Vadims Vasiļevskis, kuram piederošais Latvijas rekords šķēpa mešanā kopš 2007. gada ir 90,73 m, un divos no tiem (2007, 2009) izcīnījis ceturto vietu ar attiecīgi 85,19 un 82,37 metriem. Taču šogad viņa šķēps tikai vienreiz maija beigās Rīgā aizlidoja pāri 80 m līnijai (82,79 m), pēc tam visās sacensībās tā palika nesasniegta. Vasiļevskis gan publiski apsolījies Maskavā būt labā formā, tomēr neslēpj arī to, ka pēc šķiršanās no treneres Valentīnas Eidukas viņa šķēpa mešanas tehnika sagājusi grīstē. “LA” jau ziņots, ka par Vadima dublieri pasaules čempionātā norīkots Rolands Štrobinders, kuram 80 metri šovasar no 11. maija līdz 26. jūlijam pakļāvušies četras reizes – 81,68 m, 80,68 m, 81,48 m un 80,35 m. Štrobinders uz Maskavu dosies tikai tad, ja Vasiļevskis kaut kāda iemesla dēļ tur nespēs vai negribēs startēt. Vadimam ir 31 gads, Rolandam – 21.
Trīs pasaules čempionātu stāžs ir Igoram Sokolovam, kurš vesera metēju elitē debitēja 2007. gadā ar cerīgo 14. vietu (73,92 m), bet pēc tam atkāpās arvien tālāk. Šķēpmetēja Madara Palameika piedalījusies divos pasaules čempionātos un aizpērn izcīnīja 11. vietu (58,08 m). Maskavā otrais pasaules čempionāts būs tāllēcējai Laumai Grīvai un Agnesei Pastarei 20 kilometru soļošanā. Abas debitēja pirms diviem gadiem Dienvidkorejā, kur Grīva (6,27 m) ieņēma 23. vietu, Pastare (1.37:48) – 28.
Pārējie pieci mūsu vieglatlēti ir pasaules čempionāta debitanti, lai gan četriem šis statuss piemērojams nosacīti, jo viņi vēl bargāku rūdījumu iemantoja pērnvasar olimpiskajās spēlēs Londonā. Sevišķi sekmīgi – Laura Ikauniece, kļūstot par Latvijas rekorda līdzautori septiņcīņā (6414 punkti) un izcīnot devīto vietu. Līna Mūze no Londonas atgriezās ar 13. vietu šķēpa mešanā (59,91 m), Marekam Ārentam olimpiskajās spēlēs 22. vieta kārtslēkšanā, Arnim Rumbeniekam – 45. vieta 20 kilometru soļošanā (1.26:26). Pieredzes pasaules mēroga elites sacensībās trūkst vienīgi soļotājai Anitai Kažemākai, viņa līdz šim piedalījusies tikai jauniešu un junioru čempionātos.
Ikauniece piesardzīga
Pēdējā laikā Latvijas karogu vieglatlētu stadionos visaugstāk pacēlusi Ineta Radēviča, 2010. gadā kļūstot par Eiropas čempioni tāllēkšanā, nākamajā vasarā izcīnot bronzas medaļu pasaules čempionātā un pērn ceturto vietu olimpiskajās spēlēs. Bet nu Ineta teikusi ardievas vieglatlētikai, un mūsu komanda cenšas atrast jaunu līderi. Tā varētu būt Laura Ikauniece (attēlā), jo viņas nesen sasniegtais rezultāts septiņcīņā (6321 punkts) ir šogad astotais labākais pasaulē un pirms mēneša nesa sudraba medaļu universiādē Kazaņā. Pati Laura par savām izredzēm Maskavā gan runā diezgan piesardzīgi: “Sezona man bijusi smaga, tāpēc ceru tagad atgūt spēkus un pasaules čempionātā ierindoties labāko desmitniekā. Vai universiādē piedzīvotās likstas ar veselību jau likvidētas? Iespējams.” Laura Ikauniece (21) ir pati jaunākā no mūsu desmitnieka, vecākais – Igors Sokolovs, kuram pasaules čempionāta priekšpēdējā dienā apritēs 39 gadi.
Karogu no Radēvičas varētu pārņemt arī kāda no mūsu šķēpmetējām. Madara Palameika savas iespējas apliecināja olimpiskajā Londonā, izcīnot astoto vietu ar 60,73 m, šogad šķēpu aizmeta vēl tālāk (62,72 m) un pasaules rangā ieņem 12. vietu, Līna Mūze (61,97 m) – sešpadsmito.
Atplūdi pēc Londonas
Jau ierasts, ka diezgan daudzi vieglatlēti nākamo sacensību sezonu pēc olimpiskajām spēlēm aizvada vieglākā režīmā nekā iepriekšējo vai pat izlaiž. Divkārtējā olimpiskā čempione un pasaules rekordiste šķēpa mešanā čehiete Barbora Špotākova nolēma šogad kļūt par māti, tāpat arī Latvijas rekorda līdzautore septiņcīņā Aiga Grabuste. Savainojumu un citu iemeslu dēļ savu pirms diviem gadiem iegūto pasaules čempiona titulu Maskavā necentīsies saglabāt, piemēram, kenijietis Deivids Rudiša 800 metru skrējienā, horvātu augstlēcēja Blanka Vlašiča un Krievijas septiņcīņniece Tatjana Černova – vienīgā, kura universiādē Kazaņā pārspēja Lauru Ikaunieci. Bet pasaules čempione 200 m skrējienā Veronika Kempbela-Brauna no Jamaikas pagaidām diskvalificēta par dopinga lietošanu.
