Valsts prezidenta kancelejas iniciatīvu aptur iestāžu strīdi. Kurš kavē lētāku datoru iegādi skolām? 48
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministrija iepērk datorus mācībām, kuru vidējā cena ir 630 eiro, taču ir iespēja tos iegādāties par vismaz divreiz zemāku cenu, ir pārliecināta Ieva Ilvesa, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos.
Samazināt iepirkuma cenu, iespējams, vienā iepirkumā pērkot nevis dažus tūkstošus iekārtu, bet gan daudz vairāk.
Turklāt skolēnu un skolotāju vajadzībām būtu jāiegādājas ierīces, kas paredzētas tieši izglītībai. Tādas iekārtas var būt mazāk jaudīgas nekā ierastie klēpjdatori, taču vienlaikus piemērotas mācību vajadzībām.
Šīs iekārtas gan ir dažādas: gan jaudīgākas, gan ne tik jaudīgas, gan ar plašāku funkciju klāstu, gan mazāku. Tas tāpēc, ka katrai vecuma grupai ir savas vajadzības.
Lielie programmatūru ražotāji “Google” un “Microsoft” izveidojuši īpašus izglītības datorus un skārienjutīgās viedierīces, kas maksā mazāk. I. Ilvesa skaidro, ka tādējādi tehnoloģiju milži cer nošaut vienlaikus divus zaķus: pārdot lielā vairumā šīs iekārtas un pieradināt jauno paaudzi – nākotnes klientus un darbiniekus – lietot tieši viņu piedāvātos risinājumus.
Cik tieši mācībām paredzētie datori un viedierīces varētu maksāt, ja Latvija tās iegādātos no minētajiem ražotājiem, pagaidām gan nav skaidrs. Cena atkarīga no iepirkuma lieluma un tā, kādas tieši tehnoloģijas tiks pasūtītas.
Vismaz divreiz lētāk
Piemēram, Dānija, veicot apjomīgu iepirkumu – vienlaikus iegādājoties 30 000 iekārtas, vidēji par vienu iekārtu maksājusi tikai 175 eiro. Kaimiņvalsts Igaunija šobrīd īsteno iepirkumu, kurā plāno iegādāties “Google” ierīces, un dārgākās no tām izmaksās 300 eiro.
Savukārt mūsu valstī, ja turpināsim datorus iegādāties nelielos iepirkumos – kaut ko nopirks IZM, kaut ko pašvaldības –, izglītības procesa digitalizācija izmaksās daudz dārgāk. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē I. Ilvesa teica, ka, lai pakāpeniski visus skolēnus un skolotājus nodrošinātu ar datoriem mācībām, gadā būtu jātērē ap 13 miljoniem eiro.
“Nav gan runa tikai par cenu, bet par domāšanas maiņu,” piebilst I. Ilvesa. “Ir svarīgi saprast, ka dators vairs nav luksusa prece: tā ir katram bērnam nepieciešams mācību līdzeklis. Un tā tas būs arī pēc pandēmijas. Ir vajadzīgas valstiskās ambīcijas katram bērnam nodrošināt datoru, kas nozīmē arī viņu digitālo prasmju attīstību.”
Latvijā šobrīd kopā ir ap 260 000 skolēnu un skolotāju. Viņasprāt, rīkojoties mērķtiecīgi, līdz 2025. gadam būtu iespējams panākt, ka viņi visi būtu nodrošināti ar mācībām nepieciešamu datoru vai viedierīci. Iespējams, būtu jāpērk ierīces tikai 75 procentiem skolēnu.
Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem vidēji 30–50 procentiem skolēnu un skolotāju, sākoties pandēmijai, nebija darbam atbilstoša datora vai viedierīces.
Tas nozīmē, ka 60 000– 100 000 skolēnu nebija iespējas kvalitatīvi mācīties un 6000–10 000 skolotāju nebija iespējas kvalitatīvi vadīt mācīšanos.
2020. gadā IZM un privātā sektora partneri sagādāja mācību vajadzībām 11 619 viedierīču un datoru, tomēr tas nav pietiekami, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību ilgtermiņā un mazinātu nevienlīdzības plaisu skolēnu vidū.
Tieši šobrīd risināt problēmu un novērst skolēnu nevienlīdzību vēl jo vairāk iespējams tāpēc, ka Latvijā ienāks Eiropas Savienības finansējums, kas paredzēts digitālai attīstībai.
Zināms, ka IZM datoru iepirkums aizkavējās, jo tirgū šobrīd pandēmijas – attālinātā darba un mācību – dēļ ir liels pieprasījums pēc tehnoloģijām. Vai arī uz “Google” vai “Microsoft” tehnoloģijām nebūtu jāgaida pārāk ilgi? I. Ilvesa saka: viņai zināms, ka Latvijas pasūtījumu, ja vien tāds būtu, šie uzņēmumi varētu izpildīt trīs līdz četru mēnešu laikā.
IZM pati tiks galā?
Lai sāktu priekšdarbus šāda iepirkuma veikšanai, pagājušajā nedēļā bija plānots parakstīt sadarbības memorandu “Par datoru bibliotēku skolās”, kurā Valsts prezidenta kanceleja, IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas pašvaldību savienība (LPS), kā arī divas Saeimas komisijas – Izglītības, kultūras un zinātnes un arī Administratīvi teritoriālās reformas – vienotos kopīgi strādāt, lai maksimāli īsā laikā nodrošinātu atbilstošus tehniskos mācību līdzekļus – datorus ikvienam bērnam un skolotājam zināšanu un prasmju apguvei.
Tiktu izveidota Datoru bibliotēka katrā Latvijas skolā, lai ikviens skolēns un skolotājs, kuram nepieciešams dators mācībām, to var aizņemties. Memorands paredz mērķa sasniegšanai izveidot padomi, kuru sasauktu Prezidenta kanceleja un kura regulāri pārskatītu iniciatīvas īstenošanas gaitu un sniegtu priekšlikumus mērķa sasniegšanai.
Tāpat memorands sadalītu pienākumus starp iesaistītajām iestādēm: IZM sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru risinātu organizatoriskos un administratīvos jautājumus, kā arī organizētu materiāltehniskā nodrošinājuma centralizētu iegādi un nodrošinātu atbilstošu mācību saturu.
LPS sadarbībā ar pašvaldībām un to pārziņā esošām izglītības iestādēm izveidotu Datoru bibliotēkas ieviešanas un atbalsta sistēmu, piemēram, atrodot darbiniekus, kas nodrošinātu datoru apkopi. Savukārt VARAM, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Administratīvi teritoriālās reformas komisija izstrādātu nepieciešamās izmaiņas normatīvos aktos saistībā ar mācību līdzekļu un nepieciešamās infrastruktūras nodrošinājumu ilgtermiņā.
Piemēram, Izglītības likumā būtu jānosaka, ka dators ir obligāts mācību līdzeklis. Memorandam plānots aicināt pievienoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari pārstāvošas organizācijas un uzņēmumus, kuri gatavi līdzdarboties mērķa sasniegšanai.
Taču memoranda parakstīšana nenotika. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka tas noticis IZM nostājas dēļ. Tās pārstāvji paziņojuši, ka IZM pati visu nokārtos, sadarbības partneri neesot nepieciešami.
“Es tomēr uzskatu, ka visiem jādarbojas vienoti: vienlaikus jāgatavo iepirkums, jāveic priekšdarbi skolām un pašvaldībām, kā arī jāgatavo likuma grozījumi,” tā A. Ašeradens.
“Šī ir unikāla iespēja, kas būtu jāizmanto, bet IZM velk deķīti uz savu pusi.”
100 padomdevēji?
IZM parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija) bija vienīgais no klātesošajiem deputātiem, kas A. Ašeradena vadītās komisijas sēdē balsoja pret atļauju A. Ašeradenam parakstīt memorandu, uzskatot, ka nav bijusi pietiekami plaša diskusija par Valsts prezidenta kancelejas piedāvāto pieeju.
R. Znotiņš sacīja, ka ideja par vienotu izglītībai paredzētu datoru iepirkumu ir atbalstāma, taču viņš neizprotot, kāpēc jāpiesaista, piemēram, VARAM: līdz šim šī ministrija neesot izrādījusi interesi par iespēju līdzdarboties datoru iepirkumā skolām.
Ja tiešām vajadzīgs memorands, tajā esot skaidrāk jānorāda, ko tieši katrs, kas to parakstījis, darīs un “kādus finanšu resursus pienesīs”.
“Gribam, lai ir ne tikai simts padomdevēju, bet arī skaidrība par finansējumu,” izteicās R. Znotiņš. Turklāt no ES fondiem IZM datoru iegādei varētu tikt vien 20 miljoni, tātad būtu tomēr vajadzīgs papildfinansējums arī valsts budžetā.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņš apgalvoja, ka tieši VARAM un LPS pārstāvji neesot gribējuši parakstīt memorandu ar IZM piedāvātajām izmaiņām, ka, piemēram, VARAM jānodrošina interneta pieejamība reģionos un pašvaldības apņemas līdzfinansēt iegādāto datoru nomaiņu, kad tāda būs nepieciešama.
“Kad vienosimies par izmaiņām memorandā, tad arī to parakstīsim,” pauda R. Znotiņš.
IZM pārstāve Inta Bērziņa, vaicāta, kādi tad bijuši IZM argumenti vismaz pagaidām neparakstīt memorandu, atbildēja līdzīgi: ideja laba, bet, “ņemot vērā jautājuma nozīmību, starpnozaru raksturu un mērķi nonākt līdz ilgtspējīgam, sistēmiskam risinājumam, ir svarīgi nodefinēt skaidru visu pušu līdzieguldījumu kopējā mērķa sasniegšanā”.
