Kā ar politieslodzītajiem? 54
2024. gadā Lukašenko pirmo reizi kopš 2020. gada vēlēšanām sāka masveidā atbrīvot politieslodzītos, cenšoties piesaistīt Rietumu uzmanību, norāda analītiķi. Kopš jūnija Lukašenko ir apžēlojis 250 cilvēku. Tiesa, viņu vidū nebija slavenākie politieslodzītie, un daļai no atbrīvotajiem līdz soda termiņa beigām bija palikušas vien dažas nedēļas.
Lukašenko nelaida vaļā 2020. gada opozīcijas līderus, bet gan tos parādīja (jā, tagad tas ir sasniegums, raksta medijs). Romāns Protasevičs, kurš pats bija opozīcijas loceklis, kurš izvairījās no ilga cietumsoda, pateicoties sadarbībai ar varas iestādēm, novembrī publicēja fotoattēlu ar Mariju Koļesņikovu un janvāra sākumā ar Viktoru Babariko. Abi atrodas kolonijās, vairāk nekā pusotru gadu ar viņiem nebija kontaktu, klīda runas, ka viņiem ir nopietnas veselības problēmas. Spriežot pēc Protaseviča fotogrāfijām un video, viņi ir vismaz dzīvi. Nav zināms, kad viņi tiks atbrīvoti.
Vai represijas turpinās?
Pēc 2020. gada vēlēšanām un protestiem tie neapstājās, un 2024. gadā ieguva vēl lielākus apmērus. Pēc Vjasnas cilvēktiesību aktīvistu aprēķiniem, 2024.gadā Baltkrievijā politiskajās krimināllietās notiesāts 1721 cilvēks, bet administratīvajās lietās – 5800 personu. Vairāk nekā 1200 politieslodzīto joprojām atrodas cietumā, tostarp vismaz 30 ģimeņu.
Slavenākajiem ir spēkā “incommunicado” režīms – tā cilvēktiesību aktīvisti sauc aizliegumu sazināties ar ārpasauli.
Tas vēl nav viss: 2024. gadā Baltkrievijas tiesas pieņēma gandrīz 1500 lēmumu, atzīstot jebkādus materiālus par “ekstrēmiem ”, kas ir gandrīz 40% no visiem šādiem lēmumiem, kas pieņemti kopš 2008. gada.
Baltkrievi, kuri tiek vajāti savas politiskās pārliecības dēļ, joprojām tiek sisti un spīdzināti, un viņiem tiek liegta medicīniskā palīdzība. Drošības spēki izdara spiedienu uz aizbraukušajiem: draud ar ziņnešiem, pieprasa viņu izdošanu no citām valstīm, iebiedē viņu tuviniekus Baltkrievijā un paši aiztur, ja viņi atgriežas valstī.
Un tas vēl nav viss, raksta Meduza: pirms vēlēšanām skrūves tika pievilktas vēl vairāk (protestus pašreizējā situācijā grūti iedomāties, taču Lukašenko, pēc viņa vārdiem, izdarīja secinājumus no 2020. gada un saprata, ka “varu nevar noturēt ar izstieptām rokām”). Rudenī izdevums Nasha Niva ziņoja, ka drošības spēki saņēmuši pavēli to darīt, “lai neviens nečīkstētu”.
Pēc tam Baltkrievijā notika “priekšvēlēšanu” arestu un kratīšanas viļņi – un tie skāra ne tikai tos, kuri jau pēc 2020. gada bija “uz vakts”. Uz šī fona pašnāvību izdarīja 60 gadus vecā Svetlana Krutikova, kura vairāk nekā vienu reizi bija sodīta ar politiskām apsūdzībām. Pēc draugu stāstītā, viņa izdarījusi pašnāvību policijas spiediena dēļ.
Vienlaikus 15. janvārī Baltkrievijas ģenerālprokurors Andrejs Šveds negaidīti paziņoja, ka drošības spēki ir identificējuši visus valstī esošos “ekstrēmistus”. Pēc viņa teiktā, viņi vai nu jau ir notiesāti, vai arī gaida tiesu. Vai tas nozīmē represiju beigas? Varbūt pats ģenerālprokurors to nezina.
