Kurš ir negausīgākais elektrības “vampīrs”? Eksperimentā atklāj, kā samazināt patēriņu 5
Mūsdienu elektrificētajā pasaulē normāla ikdiena nav iedomājama bez dažādām elektroierīcēm, kuras rūpējas par mūsu ikdienas vajadzībām, komfortu un arī izklaidi.
Elektroenerģijas cenas pastāvīgi svārstās, un attiecīgi sadārdzinās arī citi ikdienas tēriņi, kas liek aktīvāk meklēt iespējas ietaupīt, saglabājot ierastās ērtības.
Vienlaikus rodas jautājums – cik daudz enerģijas faktiski “aizlaižam skurstenī”, neefektīvi saimniekojot?
Šī jautājuma nodarbināti, energouzņēmuma “Enefit” eksperti veica eksperimentu, aprēķinot, cik lielu ietaupījumu gada laikā var panākt mājsaimniecība, sekojot pieciem izplatītiem enerģijas taupīšanas padomiem.
Šoreiz netika aplūkota nu jau par energoefektivitātes žanra klasiku kļuvusī parasto spuldzīšu nomaiņa uz daudz efektīvākajām LED spuldzēm. Eksperti pēta, kā paradumu maiņa un efektīvākas sadzīves iekārtas var ietekmēt elektrības rēķinu un vai tas ir ieguldīto pūļu vērts.
Ikdienas paradumi jāpielāgo elektrības cenu svārstībām
Aizvien vairāk cilvēku izvēlas dinamisko enerģijas produktu, kur elektrības cena līdz ar biržas cenas svārstībām mainās katru stundu.
Tam ir jēga, ja lietotājs pielāgo enerģijas patēriņu, tērējot vairāk stundās, kad elektrības cena ir zemāka, un mazāk, kad tā kāpj.
Šajā modelī elektrības cena ir cieši saistīta ar sabiedrības paradumiem – kad visi ir mājās un aktīvi darbina elektroierīces, pieaug pieprasījums pēc elektroenerģijas un arī tās cena.
Savukārt naktī cena var kristies pat 10 reizes salīdzinājumā ar aktīvākajām dienas patēriņa stundām.
Aprēķini liecina, ka, ieslēdzot trauku mazgājamo mašīnu vai veļasmašīnu ar taimeri, piemēram, plkst. 5.00–7.00 no rīta, nevis vakarā pēc darba, gadā izdosies ietaupīt aptuveni 30 eiro.
Nav ļoti daudz, taču, kombinējot ar citiem efektīviem risinājumiem, iespējams gūt jūtamu labumu. Cits jautājums – vai esat gatavi mosties ar veļasmašīnas murrāšanu sestdienas rītā plkst. 5.30.
Secinājums: šī metode ir efektīva tikai ar ierīcēm, kuras patērē daudz enerģijas un kuru izmantošanas laiku varam brīvi izvēlēties.
Jo vairāk plusiņu pie A energoefektivitātes klases, jo iekārta ir izdevīgāka
Ja esat nolēmuši iegādāties energoefektīvu iekārtu – apsveicam, apkārtējā vide ir jums pateicīga! Tomēr ģimenes budžets var būt citās domās. Pieņemot lēmumu par A, A+, A++ vai A+++ iekārtas iegādi, ir jāizvērtē potenciālais ieguvums pret ieguldījumu pirkumā.
Gada laikā katrs + pie A burta jeb katra nākamā energoefektivitātes klase vidēji sniedz pāris eiro ietaupījumu.
Tālāk seko vienkārša matemātika.
Ja cenu starpība dažādas energoefektivitātes klases iekārtām ir ap pāris desmitiem eiro, ietaupītā enerģija noteikti būs ieguvums.
Piemēram, A+ ledusskapja vietā izvēloties A++ ledusskapi, šī investīcija atpelnīsies jau četru gadu laikā. Bet, A+ vietā izvēloties A+++ ledusskapi, kas ir vairāk nekā 50 eiro dārgāks, ietaupītā enerģija cenu starpību nosegs tikai pēc 15 gadiem. Jautājums – vai jūsu ledusskapis vispār tik ilgi nodzīvos?
Secinājums: ietaupījums jāvērtē kontekstā ar ieguldījumu iekārtas iegādē.
Elektroiekārtas dīkstāves režīmā slepus “sūc” elektrību
Dīkstāves jeb gaidstāves (standby) režīmā dažādas sadzīves elektroierīces gada laikā patērē aptuveni 10% no visa mājsaimniecības gada patēriņa.
Izslēgts, bet pie strāvas pieslēgts televizors, mikroviļņu krāsns, veļasmašīna vai cita ierīce turpina patērēt elektrību – pavisam nedaudz, bet tomēr. Cik būtisks ir šis slēptais patēriņš?
Negausīgākais elektrības vampīrs ir wi-fi modems – atvienojot to no tīkla, kad nelietojat, gadā varat ietaupīt pat 86 kilovatstundas.
Otro vietu pārliecinoši ieņem spēļu konsole, kas gadā slepus “apēd” 43 kilovatstundas.
Bet rijīgāko ierīču topu ar dalītu trešo vietu noslēdz mikroviļņu krāsns un trauku mazgājamā mašīna, kuras patērē 26 liekas kilovatstundas gadā.
Šai “kompānijai” pievienojot vēl arī salīdzinoši nevainīgo datoru, monitoru, televizoru un veļasmašīnu, kam ir švakāka apetīte, gadā būtu iespējams ietaupīt 222 kilovatstundas jeb apmēram 34–35 eiro – vidēja mājokļa mēneša elektrības rēķinu.
Turklāt katrā mājā ir vēl daudz dažādu ierīču, kas skaitļus var padarīt vēl iespaidīgākus.
Tāpēc ieteicams atslēgt no rozetes ierīces, kas netiek pastāvīgi lietotas.
Protams, nebūtu diez ko ērti katru reizi atvienot televizoru vai mikroviļņu krāsni, bet labs risinājums ir sadalītāji ar papildu slēdzi, kas ļauj izslēgt vairākas ierīces vienlaicīgi.
Secinājums: šī metode var sniegt būtisku ietaupījumu, bet prasīs papildu disciplīnu, lai atcerētos atvienot elektroierīces no tīkla.
Veļasmašīnu labāk darbināt pilnu, bet tējkannu – pustukšu
Par šo aizdomājamies reti, bet, ja mēs lietotu sadzīves iekārtas tikai tik, cik absolūti nepieciešams, tas palīdzētu samazināt elektrības rēķinu. Piemēram, līdz 90% veļasmašīnas patērētās enerģijas tiek izmantota ūdens uzsildīšanai.
Tātad, mazgājot drēbes 40 grādos, patērēsiet divreiz mazāk enerģijas, nekā mazgājot 60 grādos, un mūsdienu mazgāšanas līdzekļi tāpat panāks, ka drēbes būs tīras.
Prātīga izvēle ir arī netīro drēbju krāšana – divi pustukšas veļasmašīnas darbināšanas cikli patērēs vairāk enerģijas nekā viens pilnas veļasmašīnas cikls.
Atsakoties no diviem mazgāšanas cikliem nedēļā, gada laikā iespējams ietaupīt 15 eiro. Īsi sakot, nav ko darbināt pa tukšo.
Toties elektriskajā tējkannā gan ieteicams vienā reizē vārīt tikai tik daudz ūdens, cik plānojat izlietot. Elektriskā tējkanna ir viena no jaudīgākajām ierīcēm mājoklī, un tās enerģijas patēriņš ir tieši saistīts ar vārāmā ūdens daudzumu.
Vārot pilnu tējkannu divas reizes dienā, gada laikā iztērēsiet 25 eiro; samazinot ūdens daudzumu uz pusi vai vairāk, par tādu pašu apjomu samazināsies elektrības izmaksas tējkannas darbināšanai.
Secinājums: katra ierīce atsevišķi varbūt arī nedod iespaidīgu ietaupījumu, bet, prātīgi lietojot, kopā jau veidojas būtiska summa.
Cepeškrāsni var izslēgt, pirms ēdiens ir pilnīgi gatavs
Ēdienu mājās gatavo daudzi, un dažādas virtuves ierīces veido lielu daļu no kopējā mājsaimniecības elektrības patēriņa – visvairāk “grēko” elektriskā plīts un cepeškrāsns.
Viens no risinājumiem, kā ietaupīt elektrību gatavošanas procesā, ir izmantot siltuma inerci: elektriskā cepeškrāsns vai plīts virsma būs karsta vēl labu brīdi pēc tam, kad to izslēgsiet.
Parasti tā saglabā pietiekamu siltumu vēl vismaz 10 minūtes, tāpēc var izmēģināt to izslēgt, pirms ēdiens pilnībā gatavs. Tiesa, šīs 10 minūtes dos vien nelielu ietaupījumu. Ja katru dienu kaut ko gatavosiet uz pannas vismaz pusstundu, izslēdzot plīti pēdējās 10 minūtēs, gada griezumā iegūsiet 20 eiro. Cepeškrāsns gadījumā ieguvums būs vēl mazāks, jo to diez vai izmantojat katru dienu.
Secinājums: šī ir laba metode pašiem taupīgākajiem, bet neder jebkura produkta pagatavošanai, un arī ietaupījums ir salīdzinoši pieticīgs.
Cik lielu ietaupījumu tad gūtu viscentīgākie elektrības taupītāji, cītīgi sekojot visiem iepriekš minētajiem padomiem?
Ar līdzīgu elektroiekārtu komplektāciju, kāda aprakstīta piemēros, ieguvums būtu ap 120–130 eiro gadā.
Vai tas ir daudz, vai maz – domas droši vien dalīsies.
Tomēr salīdzinājums ar neliela mājokļa 3 mēnešu elektrības rēķinu izklausās gana iespaidīgi, lai pat sliņķus rosinātu pārskatīt savus neefektīvākos paradumus un, iespējams, kādu no tiem mainīt par labu ietaupījumam un labi padarīta darba sajūtai.
SIA “Enefit” ir elektroenerģijas un gāzes tirgotājs Latvijas atvērtajā enerģijas tirgū.
“Enefit” mātes uzņēmums “Eesti Energia” ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Baltijā. SIA “Enefit” ir dibināts 2006. gadā, tas ir reģistrēts elektroenerģijas un gāzes tirgotājs visā Latvijas teritorijā.
