Māris Antonevičs: Kurš ir Krievijas kandidāts? 0
Tik tiešām, nu jau retums ir vēlēšanas, kad netiek izvirzīts un apspriests jautājums: “Kurš ir Krievijas atbalstīts kandidāts?” Biežāk satraukums ir par vēlēšanām Eiropā vai ASV, taču ģeogrāfija te nav izšķirošā.
Piemēram, nupat izskanējušas aizdomas, ka Krievija slepus iesaistījusies Madagaskaras prezidenta vēlēšanās. Lielbritānijas raidsabiedrības BBC veiktajā izmeklēšanā atklājies, ka vismaz sešu kandidātu priekšvēlēšanu kampaņu finansējis par “Putina pavāru” dēvētais Krievijas uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins.
Krievijas “operācija” Madagaskarā sākusies jau 2018. gada martā un turpinājusies gandrīz gadu, pie tās strādājusi par tūristiem “maskēta” polittehnologu grupa.
Te gan interesanti, ka Krievija iepriekš nebija noskatījusi vienu konkrētu kandidātu, bet gluži kā totalizatorā mēģināja likt uz uzvarētāju.
Ir aizdomas, ka palīdzība sniegta arī vēlākajam uzvarētājam Andrijam Radžuelinam, kurš šobrīd jau stājies prezidenta amatā.
Bet kas ir Madagaskara? Sala Āfrikas dienvidrietumos, kuru no Maskavas šķir vairāk nekā 8000 kilometru. Ko viņi tur pazaudējuši? Acīmredzot mērķis ir ģeopolitiskās ietekmes vairošana.
Loģiski, ka Krievijai tuvākām valstīm ir pamats lielākām aizdomām, kas arī pastāvīgi tiek izteiktas. Arī saistībā ar gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Latvijas gadījumā gan viss ir vienkāršāk. Te ir divas partijas, kas ierasti ir promaskaviski orientētas.
Viena to dara atklāti, un tā ir Latvijas Krievu savienība (LKS), otra nedaudz kautrīgi – “Saskaņa”. Krievijas mediji mēdz piespēlēt vienam vai otram politiskajam spēkam, un pēdējā laikā bija vērojams, ka favorīta loma atkal atvēlēta LKS. Protams, arī šīs partijas politiķiem ir daudz ērtāk kaut vai doties uz Maskavu, lai piedalītos kādā no daudzajiem televīziju “sarunizrādēm”, kur bļaustīšanās par “rusofobiju Baltijas valstīs” ir viena no iecienītajām tēmām.
Ko var atļauties Andrejs Mamikins vai Miroslavs Mitrofanovs (abi LKS), to nevar atļauties Ušakovs (no “Saskaņas”).
Pēdējo Krievijas mediji bija sākuši nedaudz rāt un izsmiet (arī par iecerēto “bēgšanu” uz Briseli), bet pēc atstādināšanas no Rīgas mēra amata viņš krievvalodīgajā mediju telpā ir ieguvis “mocekļa” oreolu, pie kā, protams, arī pats Ušakovs daudz piestrādājis, biedējot, ka Rīgā varu pārņems “traki nacionālisti – Ķirsis un tā tālāk, pēc saraksta” .
Tā nu mums nav jālauza galva, kāds ir Krievijas scenārijs vēlēšanām Latvijā. Pavisam citādi ir ar šonedēļ (21. aprīlī) gaidāmajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām, kur otrajā kārtā pretī stājas divi palikušie kandidāti – esošais prezidents Petro Porošenko un aktieris Volodimirs Zeļenskis. P
rotams, ka Ukrainā, kas četrus gadus ieguldījusi milzīgas pūles, lai atbrīvotos no Krievijas ietekmes, jautājums “Kurš ir Krievijas kandidāts?” ir ļoti būtisks. Un ne jau velti tas tiek plaši apspriests medijos un arī izmantots politiskajā cīņā kā instruments pret konkurentiem. Jau pirms pirmās kārtas šādas aizdomas tika izteiktas teju par visiem galvenajiem favorītiem.
Galvenā Krievijas kandidāta loma bija atvēlēta Jurijam Boiko, kurš arī necentās slēpties – pirms vēlēšanām devās uz Maskavu, tikās ar Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu, saņēma solījumus samazināt gāzes tarifus. Par Boiko nobalsoja 11,67% vēlētāju, kas rāda, cik liela pašlaik ir Krievijas atklātā ietekme Ukrainā. Slēpto ietekmi noteikt ir grūtāk.
Bijušajai valdības vadītājai Jūlijai Timošenko (vēlēšanās ieguva 13,4%) tika atgādināti viņas savulaik ar Kremli slēgtie gāzes līgumi. Arī par pašreizējo prezidentu Porošenko (pirmajā kārtā 15,95%) sētas aizdomas, ka, par spīti viņa retorikai un Kremļa kritikai, viņš tomēr spēlējot dubultu spēli, jo, piemēram, par Putina starpnieku uzskatītais politiķis/oligarhs Viktors Medvečuks brīvi darbojoties un Ukrainas vara viņu īpaši netraucējot, bet, iespējams, pat saskaņojot kādas darbības. Turklāt niknā kritika no Krievijas puses it kā esot tāpēc, lai Porošenko paliek amatā, jo tad vismaz skaidrs, ar ko rēķināties.
“Tumšais zirdziņš” šajās vēlēšanās, protams, ir Zeļenskis, kuru daudzi jau vērtē kā uzvarētāju (pirmajā kārtā ieguva 30,24%, kas ir iespaidīgs pārsvars).
Un arī Zeļenski bieži mēģina pasniegt kā cilvēku, kas Ukrainu pagriezīs atpakaļ Maskavas virzienā, ko viņš pats, protams, kategoriski noliedz.
Tad kurš ir īstais Krievijas kandidāts? Iespējams, ka trāpīgāko atbildi uz šo jautājumu sniedzis radio “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs: “Krievijas kandidāts ir misters Haoss.”
Tātad, nespējot panākt savu ielikteni, Kremlis ir ieinteresēts, lai uzvar kandidāts, kas radīs vislielāko apjukumu un nestabilitāti (līdzīga taktika kā ASV vai Eiropas valstīs). Tas noteikti nav Porošenko. Tas var būt Zeļenskis… bet var arī nebūt. Atlicis gaidīt piecas dienas.
