Kurš grūtā brīdī palīdzēs – pašvaldības policija vai valsts? Ar ko īsti katra nodarbojas? 0
Nesen biju lieciniece nodarījumam, ko pastrādāja mans kaimiņš, bet nezināju, kam lai par to ziņoju. Zvanīju Valsts policijai, bet tur mani nemaz neuzklausīja un teica, lai zvanu pašvaldības policijai. Ar ko īsti nodarbojas valsts un ar ko – pašvaldības policija? LIDIJA RĪGĀ
Pašvaldības policijas lauciņš
Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka pašvaldības policija ir apbruņota militarizēta pašvaldības institūcija. Tās pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Lai gan pašvaldības policijas galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, tā biežāk nodarbojas ar tādiem pārkāpumiem kā atrašanās sabiedriskā vietā ar atvērtu alkoholiskā dzēriena pudeli, smēķēšanas ierobežojumu neievērošana, nepareiza automašīnas novietošana, sabiedriskā miera traucēšana u.tml.
Likuma “Par policiju” 9. pantā ir noteikti vispārīgie policijas darbinieka pienākumi, kas attiecas arī uz pašvaldības policiju. Jebkuram policijas darbiniekam visā Latvijas teritorijā (neatkarīgi no ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika), ja pie viņa vēršas persona ar pieteikumu vai ziņojumu par likumam neatbilstošu notikumu, kā arī pašam konstatējot šādu notikumu, ir jādara viss iespējamais, lai to novērstu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību, noskaidrotu aculieciniekus, apsargātu notikuma vietu, paziņotu par notikušo tuvākajai policijas iestādei.
Saskaņā ar likumu pašvaldības policijas darbinieka pienākumi ir:
• likumpārkāpumu profilakse;
• par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;
• pašvaldību apstiprināto noteikumu par administratīvo atbildību kontrole, kā arī naudas sodu uzlikšana un to piedzīšana;
• Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;
• tūlītēju draudu novēršana, ja persona var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.
Pašvaldības policijai ir tiesības, piemēram, pieprasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumu, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus, aizpildīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem, aizturēt bērnus līdz 16 gadu vecumam, kuri aizbēguši no mājām vai skolas, nogādāt slimnīcā vai policijas iestādē personu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibumā u.c.
SVARĪGI
• Pašvaldības policijai ir tiesības lietot fizisku spēku un cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai) un speciālos transportlīdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus un zirgus.
• Dienesta pienākumu izpildes gaitā pašvaldības policija var ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas telpās vai tam paredzētos transportlīdzekļos.
• Pašvaldības policijai ir tiesības lietot šaujamieročus, taču to var darīt tikai galējas nepieciešamības situācijā.
UZZIŅA
• Pērn Rīgas pašvaldības policija saņēma vairāk nekā 80 000 izsaukumu.
• Vidēji gadā Rīgas pašvaldības policija nonāk saskarsmē ar 15 000 personu, no kurām aptuveni 20% nogādā patversmē vai dzīvesvietā, vēl 20% nodod mediķiem, bet pārējās nogādā policijas telpās. Aptuveni ceturto daļu no aizturētajiem nodod Valsts policijai.
Valsts policija atbild par kriminālnoziegumiem
Valsts policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kas īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā. Pašvaldības policijai nav tiesību izmeklēt noziegumus vai likumpārkāpumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. To dara Valsts policija un citas izmeklēšanas iestādes, piemēram, prokuratūra.
Piemēram, ja jūsu kaimiņš ir apzadzis māju vai šķūnīti, jāraksta iesniegums Valsts policijai, jo tas ir krimināli sodāms noziedzīgs nodarījums. Taču, ja viņš, teiksim, piečurājis kāpņu telpu vai puķu dobi, par to jāziņo pašvaldības policijai. Valsts policija var izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu.
Valsts policija var aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, aizturēt pēc rakstveida pieteikuma personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, toksisko vai narkotisko vielu reibumā un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī turēt tādas personas medicīnas vai policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai.
Arī personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem, aiztur Valsts policija un patur tās policijas iestādē līdz nodošanai ārstnieciskajai iestādei vai nogādāšanai mājoklī. Valsts policija nogādā policijas iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un, ja tām nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, patur tās šajā iestādē līdz apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim stundām. Jebkurā diennakts laikā policija drīkst iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona jāaiztur nozieguma vietā vai ir apdraudēta citu personu dzīvība.
Likumā noteiktos gadījumos policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, rokudzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, instrumentus likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus.
Tāda iespēja ir, piemēram, lai atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem (neatkarīgi no to piederības) vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus, ķīlniekus, novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus.
SVARĪGI
Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, rokudzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un pret mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un policijas darbinieku dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos.
KONSULTĒJIS JURISTS ALEKSANDRS ČIČERINS
