Tikai kalpošanas varu 55
Vēsture zina gadījumus, kad garīdznieks var būt tālredzīgi domājošs un pārliecībā nelokāms valsts varas pārstāvis, gan arī – ka eksprezidents kāpj kancelē, saka Rīgas Vecās Sv. Ģetrūdes draudzes mācītājs Ivars Cišs. Viņš min, ka, piemēram, kādas ASV Džordžijas štata baptistu draudzes sludinātājs ir Džimijs Kārters, bijušais prezidents. Mūsu valstiskuma pamatu likšanā bija klāt mācītājs Andrievs Niedra. Jāpiebilst, ka arī pašreizējais Vācijas prezidents Joahims Gauks ir bijušais luterāņu mācītājs, kas pats savulaik dzīvojis Austrumvācijā un piedalījies pretestības kustībā.
I. Cišs mudina domāt, ko mēs, šo posteni saistot ar kādas jomas pārstāvi, vēlamies panākt: “Vai nav tā, ka, pieredzot dziļu krīzi medicīnā, par prezidentu tiek virzīts ārsts? Vai, pārdzīvojuši globālu finanšu krīzi, kā glābēju gribam redzēt baņķieri? Ja gribam redzēt garīdznieku prezidenta amatā – vai tas nenorāda uz dziļu garīgu krīzi? Piemēram, jaunā Saeima sevi pieteica ar virkni morāles normu pārkāpumu. Bet izskanējušais ir tikai aisberga redzamā daļa. Sabiedrībā ir daudz garīga neveseluma.”
Spriežot, vai mācītājs J. Rubenis būtu piemērots prezidenta kandidāts, Ivars Cišs teic – kāpēc ne, jo viņš, tāpat kā daudzi citi inteliģencē, ir devis nozīmīgu devumu Latvijas atjaunošanā un vērtību celšanā, un “uz starptautiskās skatuves postmodernajā laikā tas būtu varens uznāciens”. Mācītājs piebilst, ka tas būtu liels izaicinājums pašam Rubenim, jo Jēzus savējiem nekādu citu varu neparedz, kā tikai kalpošanas varu. “Varbūt Rubenis ieviestu tradīciju neliekuļot, būt patiesiem un taisnīgiem, rādītu ar vārdiem un piemēru, ka par naudu un ērtībām svarīgāks ir cilvēks līdzās,” saka I. Cišs. “Bet man principā nepatīk tāda pieeja – mums ir prezidenta amata caurums, un mēs meklējam skaistu ielāpu. Šeit svarīgi, lai mums ir vīzija, kur gribam doties paši un ko novēlam bērniem, kādu virzienu gribam savai valstij. Manā redzējumā, mūsu valsts dibinātāji to ir ierakstījuši Satversmē. Mūsu pienākumus nevar aizvietot garīgi meklējumi, bet pienākumiem piešķirt augstāku jēgu var. Un vēl. Vai mēs prezidentu nesaistām ar “laimes lāci”, kurš mūsu vietā izdarīs mūsu darbu? Eiforijai par jaunievēlēto prezidentu beidzoties, piedzīvojam smagu nosēšanos, ka nekas taču mūsu dzīvē nav mainījies. Tur var palīdzēt Lielā talka, kur sakārtojam ne tikai apkārtni ap sevi un sevī.”
