Autoritāte zinātnieku vidū 55
2007. gada martā ASV publicēto Jura Rubeņa un Māra Subača darbu izlasi “Finding God in a Tangled World” (latviešu valodā izdevuma nosaukums “Domas un līdzības”) interneta žurnāls “Spirituality & Practice” ierindoja 2007. gada labāko garīgo grāmatu sarakstā.
Rakstu krājums “Teoloģija: teorija un prakse” tika izdots 2006. gadā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidija lēmumu. Grāmatas atbildīgais redaktors ir teoloģijas doktors Juris Rubenis.
Raksturojot J. Rubeni kā LZA Goda locekli, akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis teic: “Viņš mūsu, tas ir, akadēmiskās saimes vidū tiek apbrīnots un cienīts kā augstu ētisku ideālu, spēcīga intelekta un akadēmiskās zinātniskās elites pārstāvjiem līdzvērtīgs domātājs, kurš spēj koncentrēti pasacīt būtiskāko, pēc kā alkst sabiedrība tieši īstajā brīdī. Viņa akadēmiskajās kristīgās kultūras un ētikas studijās rūdītā dvēsele un prāts ģenerē viscilvēciskākos sabiedrības uzvedības modeļus un spēj dot vērtīborientierus apmulsušai, dezorientētai tautai, sniegt garīgu veldzi problēmu plosītai dvēselei un padomu pretrunu māktam un krustcelēs nonākušam indivīdam.”
Vērtējot, kā sabiedrība uztvertu teologu kā valsts vadītāja amata kandidātu, O. Spārītis spriež: “Mūsu it kā sekulārajai sabiedrībai šajā pastāvēšanas fāzē tiešām priekšplānā ir izvirzījušies eksistenciāli jautājumi, kur priekšroka tiek dota pragmatiskiem risinājumiem un uzstādījumiem. Sabiedrība pieņemtu Juri Rubeni kā garīgu līderi, taču Vāclava Havela laiks, kad valstis vadīja dzejnieki, ir pagājis. Tagad ir juristu, ekonomistu, starptautisko tiesību un ilgtspējīgo ekonomisko stratēģiju pārzinātāju laiks. Vismaz tā vajadzētu būt. Bet tas nenozīmē, ka sabiedrībai būtu pārpilnībā garīgo un ētisko vērtīborientieru. Gluži otrādi – tie atrodas otrā plānā, jo priekšplānu aizņem izdzīvošanas, izglītības un darba iegūšanas, karjeras un vecumdienu nodrošinājuma jautājumi, respektīvi, kailās dzīvības nodrošinājums. Šī situācija gan teorētiski, gan praktiski piedāvā zināmas priekšrocības sabiedrības izvēlei par labu ētiskam, garīgam imperatīvam, kuru nekādi neredzam mūsu valdošās politiskās elites rīcībā, mērķos un nodomos. Taču lēmumu par prezidentu pieņem Saeimas simtnieks, un tajā uzvarēs politiskais barters, kas ir pamatots ar partiju savstarpējā ekonomiskā bartera nodrošinājumu.”
