Vai sabiedrība vēlētos redzēt teologu par Valsts prezidentu? 55
Varbūt vērts prezidenta amata kandidātu meklējumos paraudzīties plašāk, uzrunājot cilvēkus, kuri sen pierādījuši, ka spēj aizraut daudzus ar savu vārdu un morālo autoritāti, un vislielākā morālā autoritāte ir garīdzniekiem. Tā zvanos redakcijai teikuši atsevišķi “LA” lasītāji. Piemēram, izskanējis, ka Valsts prezidenta amata cienīgs kandidāts būtu mācītājs Juris Rubenis, kuru lasītāji atminas gan kā tautfrontieti, gan kā 18. novembra ekumeniskā dievkalpojuma sprediķa teicēju pirms vairākiem gadiem, gan “Labas gribas manifesta” iniciatoru. Mācītāju J. Rubeni minējuši arī daži respondenti gada sākumā publiskotajā SKDS aptaujā par vēlamo prezidenta amata kandidātu.
Novērtēts kā sabiedrisks darbinieks
Teologi nedrīkst aprobežoties ar akadēmiskām diskusijām, tiem jāiesaistās sabiedrības pārveidošanā – šādu aicinājumu nupat ir izteicis pāvests Francisks.
Juris Rubenis arvien ir mudinājis uz aktīvu pilsonisku pozīciju, aicinājis ikvienu uzdāvināt savai valstij vienu labāku, iecietīgāku, patiesāku, mīlošāku, gudrāku cilvēku. Sociālās saziņas tīklā tviterī viņš pērn 29. septembrī savus sekotājus mudināja: “Noteikti piedalies vēlēšanās! Nekur nav ideālu partiju. Cilvēka brieduma zīme ir māka izvēlēties. Tas, kas nicina demokrātiju, dabū diktatoru.”
Juris Rubenis ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Atzinības krusta lielvirsnieks. Viņam kā sabiedriskam darbiniekam ir piešķirta arī Draudzīgā aicinājuma medaļa, ar ko personas apbalvo Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs – par latviskuma veicināšanu, par teicamiem darbiem tautas labā. Draudzīgā aicinājuma idejas atjaunošanas popularizētājs un šīs kustības kopējs ilgus gadus ir kādreizējais ģimnāzijas direktors Jānis Endele. Jautāju viņam, vai Latvijas sabiedrība, kuras viena daļa ir kristīga, bet otra – sekulāra jeb pasaulīga, būtu gatava redzēt teologu, pazīstamu arī kā sabiedrisku darbinieku un atzītu rakstnieku, kura filozofiskie darbi tulkoti daudzās valodās, kā valsts vadītāja amata kandidātu.
Jānis Endele atbildēja, ka viņš Rubeni personiski nepazīst, taču, reizēm klausoties mācītāja sprediķus svētdienas rītos Latvijas Radio, var novērtēt – Rubenis spēj izskaidrot tā, ka viņa pārdomas saprot ikviens. “Viņam ir neapšaubāma autoritāte kā cilvēkam ar augstām ētiskām un morālām vērtībām,” spriež J. Endele. Atceroties Tautas frontes kongresu, pensionētais pedagogs piemin, ka toreiz organizācijā bija dažādi spārni, toskait piesardzīgais, un domstarpību brīdī izdevās vienoties, pateicoties tieši Jurim Rubenim.
Deviņdesmitajos gados uz Torņakalna baznīcu daudzi gāja, lai klausītos mācītāja Jura Rubeņa svētrunās kā mūsu tautas garīgās atmodas vēstījumos.
