No nākamā satiksmes ministra sagaida bezpartijisku pašvaldību problēmu risināšanu 1
Tiešām – laimīgs skaitlis… Tiesa, no tā var izbēgt, ja Aināra Šlesera divas sēšanās šajā krēslā uzskatām par vienu. Tad iznāk, ka 22 gados bijuši 11 ministri. Vienalga daudz. Un pārāk īsas šīs atrašanās pie sarežģītas, daudzveidīgas nozares stūres. Tā (nevis personālijas), manuprāt, ir lielākā visu Latvijas valdību veidošanas problēma.
Satiksme gan šajā ziņā nav rekordiste. Finanšu ministriju, piemēram, otrās neatkarības laikā vadījuši 15 kungi un viena dāma. Knapi degunu apsildījis, knapi ar pusi no padoto ierēdņu simtiem sasveicinājies, ej apgūsti ko citu. Ceļu būves tehnoloģiju vietā, piemēram, pensiju un pabalstu sistēmu. Tu taču esi politiķis, tu vari visu…
Satiksmes nozari relatīvi ilgi ir vadījuši tikai pagājušā gadsimta ministri Andris Gūtmanis, Vilis Krištopans un Anatolijs Gorbunovs. Četri gadi (gan ar pārtraukumu) pieder arī Aināram Šleseram. Pēdējie septiņi gadi: Kaspars Gerhards (“TB”/LNNK) – nepilni divi gadi, Uldis Augulis (ZZS) – gads, Aivis Ronis – gads. Un Anrijs Matīss. No 2013. gada pavasara līdz savādajai atlaišanai pērn novembrī.
Kurš no viņiem būtu nozarei labākais? Neviens nevēlas teikt ko kritisku par tuvā nākotnē iespējamu šefu. Interesanti, ka pilnīgi un godīgi “vienalga” ir nozarēm, kurās ministrijas ietekme maza. “LMT” vadītājs Juris Binde, piemēram, saka, ka viņam pilnīgi pietiek ar ministrijas sakaru departamenta un tā vadītāja Edmunda Beļska teicamo darbību. Ministrs, viņaprāt, varētu būt jebkurš no iepriekš pieminētajiem. Lai tikai nenāk kāds “no malas”, ar nepietiekamu sākotnējas kompetences līmeni. Lai nepieļauj rupjas kļūdas un paviršības. Līdzīgs ir Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Savēlija Semjonova viedoklis.
Auto pārvadātāju pārstāvis ir pielaidīgs: “Pret Kučinska potenciālo kandidātu šim amatam – Uldi Auguli (ZZS) – iebildumu un pretenziju nav, aģentūrai “LETA” norādīja “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš. Augulis jau bijis satiksmes ministrs, un esot skaidrs, ka šis kandidāts “zvaigznes neķers, bet lietu zina”. Partijas piederība šajā gadījumā neesot izšķirošā, jo arī “Vienotības” satiksmes ministrs Anrijs Matīss bijis pieņemams, un tagad tikai esot jāgaida, lai lietas tālāk tiktu turpinātas.
Matīss bija slikts un apspriests netiks? Tā (netieši) saka ZZS runasvīrs Augusts Brigmanis – nozare esot pārvaldīta vāji. Bet konkrētus faktus nemin. Tādus “LA” min LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Satiksmes nozare veiksmīgi pārvarējusi izaicinājumus saistībā ar Krievijas embargo – pa dzelzceļu pērn deviņos mēnešos pārvadāts apmēram tikpat kravu, cik attiecīgajā periodā pirms gada, pārvadājumu apjoms ar autotransportu ir pat par 1,3% lielāks. “Latvijas dzelzceļš” ir veicis nozīmīgus ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Aviācijā sasniegts pasažieru pārvadājumu rekords.
Kad Matīss stājās amatā, par prioritāti pasludināja autoceļus. 2015. gadā darbi ir veikti uz 1100 km valsts autoceļu. Agrāk par fantastiku uzskatītā 1000 km robeža sasniegta jau gadu iepriekš.
Tāpēc biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (“LCB”) nekautrējas atklāti un skaļi prasīt atpakaļ Matīsu. Vairāki spēcīgi ceļu būvnieki viņu sauc par visu laiku labāko ministru (viens gan piebilst – “ja neskaita Krištopanu”). Andris Bērziņš, ekspremjers, “LCB” prezidents, slavē Matīsu par prognozējamību (“… Maz populisma, daudz atvērtības. Regulāras atklātas sarunas par iespējām un problēmām. Bez neizpildāmiem solījumiem.”) Liels ieguvums nozarei esot tieši šā ministra laikā augstāk paceltā kvalitātes latiņa. Regulāras būvdarbu kontroles esot praktiski novērsušas konkurentu negodīgas spēles iespējamību.
Valdību veidojošās partijas ZZS boss griež kā ar nazi – šis jautājums netiks apspriests! Un piesaka Uldi Auguli, kura pieredze ir mazāka, kurš savā iepriekšējā SM vadītāja gadiņā tika publiski skaļi kritizēts ne mazāk kā pērn Anrijs Matīss (un, zīmīgi, abi pelti vienā – “Air Baltic” – sakarā). Vai nav tomēr tā, ka “nepietiekama aviācijas nozares vadība” ir nevis abu bijušo ministru, bet visas valdības, parlamenta, visas valsts problēma, kuru atrisināt var, nevis grēkāžus meklējot, bet valdībai, koalīcijai strādājot koleģiālāk, atklātāk. Straujuma un “Vienotība” to nespēja nodrošināt. ZZS un Kučinskis spēs?
Šaubas vieš viens no minējumiem par ZZS kategoriskās vēlmes “nozari vadīt” iemesliem. Vairāki komentētāji saka – pašvaldību vēlēšanas ir tuvu. Un ministrijas rīcībā esošo resursu sadale ir ļoti spēcīgs arguments cīņā par balsīm. Ja tā – labāks un taisnīgāks satiksmē bija “Vienotības” un Matīsa laiks, kurā reģionu attīstībai paredzēto (nepietiekamo) līdzekļu sadale netika monopolizēta. “Ņemot vērā to, ka visiem ceļiem un tiltiem naudas nepietiek, ir nepieciešams izvēlēties prioritāros, un šeit mēs sadarbojamies ar Plānošanas reģioniem, kuri apkopo pašvaldību pieprasījumus un izvirza prioritātes,” tā “LA” decembrī teica “LVC” vadītājs Jānis Lange. Šādu bezpartijisku pieeju visu pašvaldību problēmu risināšanā vajadzētu nodrošināt Latvijas 13. satiksmes ministram.
Vērtējums
Ulda Auguļa vērtējums
+ Labas priekšzināšanas transporta jomā, bijis nozares ministrs
+ Spēcīgs atbalsts partijā, kas ļoti ieinteresēta jomas attīstībā
+ Liela politiskā darba pieredze, meklējot risinājumus sarežģītās situācijās
– Interesē galvenokārt Austrumu transporta koridors, “Rail Baltic” projekts viņa ministrēšanas laikā netika atzīts par prioritāru
– ZZS ietekme var radīt atsevišķu pašvaldību interešu “bīdīšanu”, var veidoties nevienlīdzīga tranzīta koridora attīstība
– Trūkst dialoga ar ES partneriem par Latvijas iekļaušanos Rietumeiropas tranzīta koridoros, lai aizstātu kravu zudumu no Krievijas
Anrija Matīsa vērtējums
+ Teicami pārzina nozares specifiku, problēmas, aktualitātes (liels darba stāžs SM)
+ Labi kontakti Latvijā, NVS un ES partnervalstīs, ģeopolitiskās krīzes laikā saglabāts tranzīta kravu apjoms
+ Uzsākti un īstenoti būtiski transporta jomas projekti (“Rail Baltica”, autoceļu atjaunošanas programma, dzelzceļa modernizācija)
– Neveiksmes “Pasažieru vilciena” iepirkumā, neviennozīmīgi vērtēta “Air Baltic” pārraudzība
– Nepietiekams savas partijas atbalsts, kas satiksmi nav uzskatījusi par prioritāti
– Ēna, kuru met demisijas pieprasījums, kuras cēloņi joprojām nav pietiekami skaidri
