Kurš atjaunos Mūzikas akadēmijas reputāciju? 49
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Mūzikas akadēmijas vārdu pēdējos mēnešos ir daudzinājuši pat cilvēki, kuriem ar mūziku ir attāls vai pat nekāds sakars. Iemesls tam ir bijis seksuālās uzmākšanās skandāls, kas līdz ar septiņu studenšu liecībām tika aktualizēts divos LTV raidījuma “Kultūršoks” raidījumos. Skandāla rezultātā no amata atkāpās JVLMA rektors Guntars Prānis. Viņa atklātībā paustajā vērtējumā, “skandāls, kurā ierauta akadēmija, ir ticis izmantots, lai, aizbildinoties ar rūpēm par studentēm, iespējami tendenciozā veidā atbrīvotos no akadēmijas vadības, apsūdzot viņu bezdarbībā”. Prānis pauda, ka viņš un viņa komanda ir nekavējoties darījuši visu, lai šo situāciju risinātu pēc būtības, tāpēc “tādu netaisnību un sevis nomelnošanu nekad nebūtu varējis iedomāties”.
Seksuālās uzmākšanās skandāla dēļ no amatiem akadēmijā ir atstādināti divi profesori – Rolands Kronlaks no JVLMA Mūzikas tehnoloģiju katedras vadītāja amata un Māris Kupčs – no Senās mūzikas katedras vadītāja amata.
Izskan, ka šā skandāla dēļ Mūzikas akadēmiju skārusi viena no smagākajām krīzēm tās vēsturē.
Kas mainīsies, amatā stājoties jaunajam rektoram? Kā jaunais akadēmijas vadītājs plāno organizēt JVLMA darbu, atjaunojot tās labo slavu un autoritāti? Šos un citus jautājumus “Kultūrzīmes” uzdeva abiem rektora amata pretendentiem.
1. Cik lielā mērā jūsu prioritāte ir Dziesmu svētku procesa uzturēšana un veidošana? Vai šajā kontekstā pieaugs JVLMA vieta un nozīme? Kas mainīsies kordiriģentu sagatavošanā; kā motivēsiet studentus pievērsties šai profesijai?
I. Meija: Viena no svarīgākajām JVLMA ilgtermiņa stratēģiskajām iniciatīvām ir Latvijas kā kultūrvalsts ilgtspējas veicināšana un nodrošināšana, kas ietver gan JVLMA personāla, studentu un absolventu būtisko ieguldījumu Dziesmu un deju svētku norisē, gan nacionālā kultūras mantojuma veidošanu, lai veidotu priekšnoteikumus mūzikas un skatuves mākslas jomas ilgtspējai. Īpaša uzmanība jāpievērš latviešu mūzikai, jo tā ir neatņemama mūsu kultūras identitātes un arī Dziesmu svētku sastāvdaļa. Tādēļ JVLMA arī turpmāk regulāri un plānveidīgi jāatbalsta latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi.
Tieši JVLMA sagatavo jaunos latviešu komponistus, vokālistus un citus atskaņotājmāksliniekus, kā arī pedagogus, koru un deju kolektīvu vadītājus, kas veido bērnu un jauniešu interesi par mūziku un deju, tāpēc JVLMA ir vadošā loma Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanā.
R. Vanags: Man ir patiess prieks, ka šo jautājumu uzdodat kā pirmo! Dziesmu svētku process ir manas dzīves un radošās darbības prioritāte Nr. 1! Mūzikas akadēmija ir atbildīga par procesa nodrošinājumu. Kordiriģenti un pūtēju orķestru diriģenti saņem augstvērtīgu izglītību akadēmijā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu Dziesmu svētku procesa māksliniecisko vadību. Vislielākā uzmanība šajā brīdī ir jāpievērš vispārējās izglītības mūzikas skolotāju apmācībai. Motivēt jauniešus studēt šajā profesijā ir primārs uzdevums, no tā ir atkarīga Dziesmu svētku nākotne. Dziesmu svētku procesa saknes ir skolā! Te ir jārada vislabvēlīgākie apstākļi šo jauniešu piesaistei mūzikas skolotāja profesijai.
2. Kas mainīsies JVLMA turpmākajā sadarbībā ar profesionālās ievirzes mūzikas skolām un profesionālajām vidējās izglītības mūzikas mācību iestādēm?
I. Meija: Sadarbībai ar mūzikas profesionālajām vidējās izglītības iestādēm jābūt vēl ciešākai un saskaņotākai. Mums ir jāpievērš uzmanība JVLMA reflektantu profesionālās sagatavotības līmenim, uzturot aktīvu saikni un sekmējot sadarbību ar mūzikas skolām un vidusskolām, turpinot JVLMA docētāju darbu mūzikas vidusskolu diplomeksāmenu komisijās, meistarklašu vadīšanu, JVLMA atvērto durvju dienu un konsultāciju rīkošanu. Tāpat jāveicina skolu audzēkņu iesaistīšanās sadarbībā ar JVLMA Simfonisko orķestri, JVLMA Bigbendu un citiem kolektīviem.
R. Vanags: Jāturpina dziļāka un plašāka sadarbība ar profesionālās ievirzes mūzikas skolām un profesionālajām vidējās izglītības mūzikas mācību iestādēm, lai veidotos cieša atgriezeniskā saikne. Īpaša nozīme ir sadarbībai tieši vidusskolas līmenī, jo Mūzikas akadēmijas studējošo lielākais īpatsvars nāk tieši no šīm iestādēm. Uzskatu, ka katrai akadēmijas katedrai ir jābūt ciešā kontaktā ar konkrētu specialitāšu nodaļām vidusskolās, lai veidotu vienotu izpratni par profesionālo prasību pēctecību. Nepieciešamas regulāras tikšanās ar skolu pedagogiem un audzēkņiem, jārada motivējoši apstākļi audzēkņu tālākai izglītībai akadēmijā.
3. Kādos veidos un izpausmēs paredzat sadarbību ar pārējām kultūras jomas augstskolām? Vai paredzat turpināt ieviest kopējas studiju programmas, starpdisciplinaritāti?
I. Meija: Protams, ka sadarbībā ar partneraugstskolām jāveicina jauni, starpdisciplināri un uz nākotnes tirgu balstīti studiju programmu koncepti, kam labs piemērs ir triju Latvijas mākslas augstskolu Kopīgās profesionālās doktora studiju programmas “Mākslas” veiksmīgā realizācija. Tomēr mēs raugāmies uz sadarbību ne tikai ar mākslu augstskolām, bet arī, piemēram, Rīgas Tehnisko universitāti, kur ir potenciāls kopīgiem projektiem akustikā, skaņu inženierijā un digitālajās humanitārajās zinātnēs.
R. Vanags: Tas joprojām ir process, kura attīstībai nav striktu robežu. Lai veidotu kopīgus sadarbības modeļus, ir jābūt dziļākai diskusijai par mērķi. Manuprāt, sadarbība ir iespējama saistībā ar izpratni par skaņu kā vienu no pamatelementiem gan izrādē, gan filmā, gan animācijā. Balstoties uz šiem aspektiem, ir jāveido kopīgas studiju programmas.
4. Līdz 2021. gadam Augstskolu likumā bija skaidri noformulēts, ka rektors ir amatpersona, kas atbild par visu. Nu atbildība ir sadalīta starp rektoru, Senātu un padomi, un likumā nav atrunāts, kurš reaģē kādā situācijā. Vai jūs nemulsina līdzīgu situāciju atkārtošanās iespēja kā Prāņa kunga gadījumā?
Ko tieši gatavojaties mainīt augstskolā saistībā ar nesenajiem pārmetumiem par seksuālu uzmākšanos, jo izskan, ka Mūzikas akadēmijā šobrīd ir vēsturiski lielākā krīze? Vai ieviestais lodziņš nodarbību telpā, jūsuprāt, ir universāls risinājums? Kā atjaunosiet zināmā mērā zaudēto JVLMA tēlu?
I. Meija: Rektoram, Senātam un padomei ir jāspēj sadarboties, īpaši tik būtiskos jautājumos. Pirmajam, kas atklāj kādu problēmu, ir jāinformē pārējie, lai visi kopīgi ķertos pie risinājumu meklēšanas. Līdz ar to svarīgi ir uzlabot informācijas apmaiņas procesus starp rektorātu, Senātu un padomi, un ilgtermiņā būtu jāpārskata arī JVLMA procesu vadības un lēmumu pieņemšanas ķēžu darbības principi, meklējot iespējas uzlabot administratīvo procesu caurskatāmību un informācijas pieejamību JVLMA. Lai visiem būtu maksimāli skaidrs – kas notiek, kāpēc tas notiek, kurp iecerētais novedīs.
Par augstskolas spertajiem soļiem krīzes risināšanā jau runāts daudz: tas ir kopā ar padomi izstrādātais astoņu soļu plāns, kas paredz gan studējošo, gan personāla apmācību, ziņošanas iespēju uzlabošanu, psihologa iesaisti, ētikas kodeksa pārskatīšanu. Turpinām arī meklēt iespējas, kas ļautu lielāku svaru piešķirt anonīmiem ziņojumiem, un citus veidus, kā maksimāli ātri identificēt potenciālas problēmas.
Uzskatu, ka JVLMA tēla atjaunošanas pamatā var būt tikai darbi un vēlreiz darbi – lai mūsu studenti un darbinieki ir gatavi sabiedrībai apliecināt, ka viņi akadēmijā jūtas droši un ka studiju process ir maksimāli kvalitatīvs un uz izcilību vērsts, atkal un atkal nesot Latvijas vārdu pasaulē.
R. Vanags: Notikumi, kuros tika ierauta akadēmija un tās vadība, manuprāt, ir saistīti ar nopietniem apvainojumiem, kuri ir atrunāti Krimināllikumā, ne Augstskolu likumā. Līdz ar to darbībām, kuras ir uzsākušas tiesībsargājošās instances, ir jāturpinās atbilstoši to kompetencēm.
Padomes tika izveidotas kā atbalsta institūcija akadēmiju un universitāšu vadībai un tās rektoriem augstskolu tālākai izaugsmei. Tas ir modelis, kurā katram ir jāapzinās savi pienākumi un arī tiesības. Redzu, ka šajā ietvarā ir jāveido komandas darbs – padome un rektorāts, kur sadarbība ir balstīta uz atklātību, cieņu un savstarpēju uzticēšanos. Pretējā gadījumā konflikti būs neizbēgami.
Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, kas ir ļoti nopietni un cieņu aizskaroši, ir jāpārskata normatīvie akti, kas regulē darba un studiju tiesiskas attiecības, iekļaujot tajos konkrētus punktus par savstarpējo attiecību normām gan ētiskā, gan arī juridiskā izpratnē. Pašreiz darba līgumos ir atsauce 3.1.5 tikai uz ētikas kodeksu un interešu konfliktu. Sadarbībā ar jaunizveidoto ētikas komisiju, kurā ir uzaicināti gan psihologs, gan arī jurists, ir nepieciešams izstrādāt preventīvo pasākumu kompleksu, lai šādi notikumi būtu praktiski neiespējami. Lodziņus auditorijās neuzskatu par jēgpilnu risinājumu.
Akadēmijas tēla atjaunošana ir uzdevums, kura veikšanai ir divi etapi:
Pēc iespējas ātrāk izveidot juridisko ietvaru, lai izslēgtu šādu notikumu atkārtošanos, tādējādi radot drošu un motivējošu atmosfēru gan darbinieku, gan studējošo vidū.
Turpināt aktīvu radošu mācību procesu tālākai akadēmijas izaugsmei, strādājot pie jauniem projektiem, iesaistot tajos pēc iespējas plašāku interesentu loku. Veicinot ārzemju studentu piesaisti akadēmijai, paplašinot kontaktus ar radniecīgām augstskolām ārzemēs. Man tur jau ir arī konkrētas iestrādes, kuras ļoti vēlētos attīstīt.
5. Kāpēc, jūsuprāt, uz rektora amatu nav pieteicies neviens ārzemju mācībspēks, jo JVLMA taču atrodas starptautiskā mūzikas akadēmiju tīklā?
I. Meija: Iespējams, ka ārzemju pretendenti nepieteicās, jo bija maz laika sagatavot motivētu pieteikumu. Savā ziņā šīs ir ārkārtas vēlēšanas. Turklāt īsā laikā vieglāk sagatavoties, ja procesi un problēmjautājumi attiecīgajā institūcijā ir pazīstami, nevis mēģināt apgūt tās specifiku no ārpuses, kā tas būtu ārvalstnieka gadījumā.
R. Vanags: Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu; iespējams, pieteikšanās termiņš, lai kvalitatīvi sagatavotu visu pieprasīto informāciju, bija par īsu. Arī man ar to bija zināmas grūtības, jo nevarēju nolikt malā savus citus pienākumus, lai pilnvērtīgi sagatavotu visu nepieciešamo.
Toties tas, ka uz akadēmijas rektora vietu ir tikai divi pretendenti no akadēmijas, man gan ir pārsteigums. Es personīgi šo izaicinājumu pieņēmu tieši tāpēc, lai palīdzētu pēc iespējas ātrāk atgūt akadēmijas labo slavu un stabilizētu tās darbību ilgtermiņā.
Uzziņa
Kādam jābūt jaunajam JVLMA rektoram
Vajadzīgs doktora grāds mākslās vai profesora akadēmiskais amats mākslas jomā jebkurā Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības institūcijā, sasniegumi zinātnē vai mākslās un izcilība savā profilā, iegūta vadības pieredze un valodu zināšanas.
Nevainojama reputācija, izpratne par izglītības sistēmu kopumā, kultūrizglītības sistēmu Latvijā un tās vietu Eiropas kontekstā, zināšanas par mūzikas un skatuves mākslas nozares tirgus tendencēm, redzējums par to, kā celt mūzikas un mūzikas pedagoģijas nozares prestižu u. c.
Jābūt “sabiedriski aktīvai personībai ar izcilām komunikācijas prasmēm”.
Rektoram tiek piedāvāta vismaz 4385 eiro mēnešalga pirms nodokļu nomaksas.
