Kurš atbildīgs? 5
Arhitekts un Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kiršteins: ”Notikušajā saskatu trīs līmeņu atbildību. Pirmais ir tiešie darbu izpildītāji. Cilvēki redzēja, ka celtniecības darbos nodarbinātie strādnieki iegādājas veikalā (un, iespējams, lietoja darba vietā) alkoholiskos dzērienus. Tas norāda uz celtniecības darbu kontroles trūkumu, kas varēja atstāt iespaidu uz būvdarbu kvalitāti. Tas ir pirmais – strādnieku līmenis.
Otrais līmenis ir visa būvniecības sistēma. Lielie celtniecības uzņēmumi ir tukšas čaulas. Konkursā uzvar kāda liela firma – ģenerāluzņēmējs, bet darbus izpilda neskaitāmi apakšuzņēmēji. Lai iegūtu lielāku peļņu, tos nolīgst par iespējami mazu samaksu. Savukārt apakšuzņēmēji, lai iegūtu savu peļņas daļu, nolīgst pēc iespējas lētākus strādniekus. Iespējams, kaut kur šajā procesā tiek iegādāti lētāki, nekā projektā paredzēts, nezināmas izcelsmes būvmateriāli, bez atbilstošiem sertifikātiem.
Trešais atbildības līmenis ir valdība, kad 2009. gada 29. maijā ar Ministru prezidenta V. Dombrovska un ekonomikas ministra A. Kampara parakstu tika likvidēta Valsts būvinspekcija (MK rīkojums 352. “Par būvinspekcijas reorganizāciju”) un tās funkcijas pārdalītas. Visus šos gadus nozares speciālisti un sabiedriskās organizācijas bombardēja Ministru kabinetu ar vēstulēm, lūdzot laikus labot šo kļūdaino soli, tomēr viss bija velti… Varbūt būvnozares sakārtošanu varētu sākt ar Valsts būvinspekcijas atjaunošanu, piešķirot tai pietiekami līdzekļus, un pilnvaras.”
Arhitekts, žurnāla “Latvijas Arhitekts” galvenais redaktors Atis Lejiņš: “Svarīgi ir, izmeklējot šo ārkārtīgi traģisko notikumu, nepārsteigties ar secinājumiem un neizliet no vannas reizē ar ūdeni arī bērnu. Pilsētas ēku jumtu apzaļumošana ir ļoti perspektīvs pilsētas vides humanizācijas virziens, kurš attīstās visā pasaulē. Izveidot dzīvespriecīgu bērnu laukumu uz neizskatīgā lielveikala jumta ir mūsdienu arhitektūrai piemērots risinājums. Arī Priedaines ielas komplekts ir mūsdienīgs, dabai draudzīgas arhitektoniskās domāšanas paveids, kurš par savu veiksmīgo radošo risinājumu 2011. gadā saņēma balvu.
Pavisam cita lieta ir būvdarbu kvalitāte un atbildības līmeņi. Kur ir būvnieku, kur īpašnieku un kur nomnieku atbildība? Lai to noskaidrotu, vispirms ātri jāsavāc visi lietiskie pierādījumi un liecinieku liecības, lai tie garas izmeklēšanas laikā nepazustu. Tomēr viens ir pilnīgi skaidrs: jumta labiekārtošanas būvdarbu laikā no veikala “Maxima” ēkas noteikti bija jāizved cilvēki. Ja virs cilvēku galvas tieši tiek veikti apjomīgi būvdarbi, noteikti veidojas paaugstinātas bīstamības situācija. Tikai pēc būvdarbu pabeigšanas, kad ir pārliecība par konstrukciju drošumu, var atkal sākt ēkas ekspluatāciju.”
Sertificēts būvinženieris Nikolajs Zaičenko: “Zolitūdes traģēdijas sekas būtu bijušas daudz mazākas, ja šis projekts nebūtu sadalīts divās būvniecības kārtās – pirmajā kārtā uzbūvēts lielveikals, bet otrajā kārtā tam blakus celts daudzstāvu nams un veikti būvdarbi uz strādājoša lielveikala jumta. Projekts bija jāpabeidz vienā būvniecības kārtā un tad arī kā vienots objekts jāpieņem ekspluatācijā. “Uzskatu, ka, sadalot projektu divās būvniecības kārtās, kļūdu pieļāva gan arhitekti, gan projektētājs, gan Rīgas pilsētas būvvalde, kas šādu projektu akceptēja.”
