Jūsu biedrība minējusi 7500 eiro vienam bērnam. Vai šī summa nav krietni pārspīlēta? 50
Tās ir celtniecības izmaksas, ja celtu jaunu, modernu skolu. Tādas bija izmaksas par vienu bērnu, kad Rīgas 64. vidusskolai cēla jaunu korpusu tieši sākumskolai.
Bet esošo skolu pielāgošana sešgadniekiem tik dārgi neizmaksātu!
Tā ir, taču jautājums, kā un kad šīs skolas tiks pielāgotas. Paraugieties uz Rīgas centra skolām! Tās visas ir pārpildītas. Kā lai pārbūvē un labiekārto telpas skolā, kur katra telpa ir noslogota?
Jāsamazina uzņemamo skaits.
Pajautājiet vecākiem, kuri grib, lai viņu bērni mācās, piemēram, Valda Zālīša pamatskolā, ko viņi par to saka! Kāpēc lai vecāki noticētu, ka arī tās pustukšās skolas Rīgas perifērijā spēj sniegt viņu bērniem kvalitatīvu izglītību?
Mani pašu šajā reformā visvairāk satrauc tas, ka nav skaidrs, kur pēc viena gada bērnudārzā paliks sešgadīgie pirmklasnieki. Ies vienā klasē ar tiem, kuri sāka mācīties septiņos gados, vai arī tiks veidotas kādas paralēlklases. Nav skaidras atbildes uz šo jautājumu.
Lūk, tas ir vēl viens aspekts, kas parāda, ka nav skaidra plāna reformas īstenošanai!
Parunāsim tomēr par šīs reformas pozitīvajiem aspektiem! Piemēram, šobrīd ir ļoti liela atšķirība starp to, kā bērni mācās bērnudārzā un kā 1. klasē. Reforma to izlīdzinās.
Bet, lai to īstenotu, nav nepieciešams sūtīt sešgadniekus uz skolu. Pietiek tikai nomainīt izglītības saturu. Svarīgi, kā un ko bērns mācās, nevis vai tas tiek nosaukts par bērnudārza pēdējo grupu vai skolas 1. klasi.
To jau saka arī IZM, un bērni varēs 1. klases vielu apgūt bērnudārzā.
Jā, bet pēc četriem gadiem tas izbeigsies, jo 1. klase bērnudārzā paredzēta tikai pārejas posmā. Turklāt es neticu, ka šajos četros gados izdosies būtiski uzlabot skolu vidi.
Vai esat iniciatīvu jau iesnieguši izskatīšanai Saeimā?
Vēl ne, bet domāju, ka šomēnes pagūsim iesniegt. Runājoties neoficiāli ar Saeimas deputātiem, esmu secinājusi, ka daudzi neatbalsta sešgadnieku reformu. Gribētu ticēt, ka mūsu savāktie paraksti būs viņiem noderīgs arguments pret agrākām skolas gaitām.
Pat premjera pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta šo reformu. Izskatās, ka Saeimā sešgadnieku reforma varētu negūt atbalstu.
Diemžēl mēs zinām, ka Saeimā mēdz pieņemt arī politiskus lēmumus, ko atbalsta ne tāpēc, ka tie ir pareizi, bet tāpēc, ka tāda ir vienošanās. Arī no Rīgas puses politiskie protesti pret šīm pārmaiņām rimušies.
Pēdējā laikā privātā izglītība ļoti attīstās, tiek atvērtas aizvien jaunas privātskolas.
Jā, tas notiek par spīti tam, ka uz privātskolu bērnam seko tikai valsts nauda, bet pašvaldības finansējums ne, kaut būtu tikai godīgi, ja arī pašvaldība finansētu to bērnu izvēli, kuri nav atraduši sev piemērotu pašvaldības skolu. Tomēr interesanti, ka visās valstīs, izņemot tās, kur privātskolu tradīcijas ir ļoti senas, piemēram, Anglijā vai Francijā, privātskolas ir apmēram desmitā daļa no visām skolām, neatkarīgi no tā, cik daudz valsts vai pašvaldību naudas tām tiek. Privātskolu pluss Latvijā ir individuālāka pieeja bērnam.
Turklāt valsts izglītības sistēma parasti ir konservatīva, lēnām pieņem jaunās idejas, tāpēc privātskolu piedāvājums var būt atraktīvāks, svaigāks. Ir taču labi, ja ir pieejamas alternatīvas! Privātskolas sniedz savu pienesumu pedagoģijas attīstībai. Tāpēc šis sektors būtu jāatbalsta.
Miljonāru skolām, kurās mācības maksā 10 tūkstošus eiro gadā, valsts un pašvaldību artava gan droši vien nav sevišķi interesanta.
Tā ir absolūti atšķirīga cilvēku kategorija, kas sūta bērnus šādās skolās. Tomēr nošķirt kādas skolas no pārējām nebūtu demokrātiski. Arī no šīm skolām var ļoti daudz mācīties. Jaunais saturs, kas top Latvijā, ir ļoti līdzīgs tam, pēc kura strādā starptautiskās skolas. Tām gan tagad jau top cits, vēl inovatīvāks izglītības standarts.
