Andris Ņikitins, Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks 1
Andris Ņikitins agrāk bijis uzņēmuma “Rīgas miesnieks” valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis transporta uzņēmumā “Nordeka” un apdrošināšanas sabiedrībā “Balta”. Kopš 2004. gada strādā Latvijas Bankā.
1. Manu izvēli nenoteica atalgojums. Arī pēc valdības lēmuma paaugstināt VID vadītāja atalgojumu tas joprojām ir zemāks nekā manis pašlaik saņemtais Latvijas Bankā.
Tomēr nevaru noliegt, ka Saeimas noteiktajam lielākam VID vadītāja atalgojumam par iepriekšnoteikto bija sava nozīme, lai es šoreiz izšķirtos par piedalīšanos konkursā.
2. Nebiedē. Jā, nenoliedzu, ka pēc nesenā skandāla par atsevišķu VID darbinieku iespējamo iesaistīšanos noziedzīgās darbībās sabiedrības uzticība šai iestādei ir iedragāta. Un būs jāveltī lielas pūles, lai to atjaunotu.
Runājot par VID tēlu, jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar to, kā VID strādāja 90. gadu sākumā, iestādes darbs ir uzlabojies. Notiek VID pakalpojumu digitalizācija, kas ievērojami atvieglojusi dzīvi nodokļu maksātājiem. Uzlabojusies arī VID darbinieku kompetence un attieksme pret klientiem. Tomēr jāsecina, ka šābrīža VID tēls neatbilst sabiedrības priekšstatam par modernu nodokļu administrēšanas iestādi.
3. Vislielākos trūkumus pašlaik saskatu sabiedrības vajadzībām nepilnīgi atbilstošajā VID darbības stratēģijā. Tajā trūkst sadarbības ar sabiedrību. Tikai sadarbojoties var iegūt sabiedrības uzticību, kas VID kā Latvijas nodokļu sistēmas ļoti svarīgam elementam ir ļoti būtiski, lai sasniegtu mērķi – nodrošināt nodokļu ieņēmumu Latvijas nacionālo vajadzību – veselības aprūpe, izglītība, aizsardzība – finansēšanai. Manuprāt, līdzšinējā iestādes sadarbība ar sabiedrību – VID darbības un pieņemto lēmumu atklātība un pārskatāmība, rīcības skaidrošana un sabiedrības viedokļa respektēšana – diemžēl bijusi gaužām vāja. No malas to nevar uzlabot, tas jāpanāk pašam VID. Šajā ziņā esmu uzkrājis pieredzi dažādu iestāžu un uzņēmumu reorganizācijā un reputācijas uzlabošanā sabiedrības acīs.
4. Ināras Pētersones iecerētās reformas, piemēram, Finanšu policijas un Muitas policijas pārvalžu apvienošanu, es vērtēju atzinīgi. Tās noteikti jāturpina. Tādējādi pavērtos iespēja samazināt izmeklētāju noslogojumu.
Pieļauju, ka spēku apvienošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā varētu notikt, ciešāk sadarbojoties ar Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas dienestu. VID personāla kompetences un motivācijas paaugstināšanai jāpilnveido arī personāla atalgojuma politika, lai tā ievērotu gan amata vērtību, gan amatu ieņemošā darbinieka kompetenci, darbības rezultātu un efektivitāti.
Pieļauju, ka VID darbinieku skaits ir par lielu. Arvien plašāk VID darbībā ieviešot digitalizāciju, štatu samazināšana šķiet pilnīgi loģiska. Tā savukārt ļautu paaugstināt atalgojumu augsti kvalificētiem un spējīgiem darbiniekiem.
5. Brīvprātīgu nodokļu nomaksu varētu veicināt, pilnveidojot nodokļu politiku un normatīvo regulējumu. Es liktu lielāku uzsvaru uz maksimālu nodokļu maksāšanas procedūru atvieglošanu un vienkāršošanu, tādējādi mazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan pašam VID.
Pašlaik VID īstenotās nodokļu iekasēšanas izdevumi ir 1,57 eiro par katriem iekasētajiem 100 eiro. Igaunijā tie ir vairāk nekā divreiz mazāki – 0,68 eiro. Tas vien rāda, ka mums ir, kur tiekties gan nodokļu politikas un sistēmas vienkāršošanā, gan resursu izmantošanas lietderīguma paaugstināšanā. Jāņem vērā arī tas, ka 95% nodokļu maksātāju ir mazie uzņēmumi, kuriem pašlaik pastāvošā kārtība rada pārāk lielu administratīvu slodzi, kas savukārt kavē šo uzņēmumu uzņēmējdarbību. Samazinot nodokļu administrēšanas slogu un ar to saistītās izmaksas, iznākumā ieguvēji būsim mēs visi, jo uzņēmējdarbība ir valsts budžeta avots, no kura tiek finansēta veselības aprūpe, izglītība, aizsardzība un, jā, arī VID darbība.
6. Latvijas Bankas darbinieki, tostarp es, nodokļus maksā godprātīgi. Citu ienākumu ārpus Latvijas Bankas man nav.
