Kurš appļaus ceļmalas? 0
Kaut gan par zemes gabalu nekopšanu to īpašniekus var sodīt ar Ls 250 – 1000 latu naudas sodu, pašvaldība atzīst, ka cīņa ar visneapzinīgākajiem saimniekiem bezjēdzīgi velkas gadiem.
“Imantā šogad zāles pļāvēji manīti tikai veikalu, degvielas uzpildes staciju un iestāžu teritorijās. Šeit nav daudz galveno ielu, bet pat to malas ar katru gadu arvien vairāk ieaug zālēs. Jau trešo vasaru skatos, ka Kurzemes prospekta malas vietām appļauj pat vairākas reizes sezonā, bet citviet, arī pieturā “Kleistu iela”, kamolzāle, vībotnes, zirgskābenes un suņuburkšķi zeļ ne sliktāk kā latvāņi Ķekavas pļavās,” tā “Latvijas Avīzes” redakcijai raksta lasītāja rīdziniece Dzidra Spradze.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektors Māris Kalve skaidro, ka tāpat kā laukos arī pilsētā par katra zemes gabala sakopšanu jārūpējas tā īpašniekam. Atsevišķas teritorijas vienas ielas malā ir izpļautas, bet citas aizaugušas, jo vieni īpašnieki savus pienākumus pilda, bet citi – ne. To, kā saimniekiem jākopj īpašumi galvaspilsētā, nosaka Rīgas domes noteikumi, un to izpildi kontrolē katras izpilddirekcijas administratīvā inspekcija.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas inspektors Tālis Briedis stāsta, ka tās teritorijas Imantā, kuru nesakoptība iekritusi acīs “LA” lasītājai, tiekot apsekotas vismaz katru pavasari un rudeni, bet, ja iedzīvotāji sūdzas, arī biežāk. Tad īpašnieki tiek izsaukti uz izpilddirekciju sniegt paskaidrojumus un aicināti novērst pārkāpumu. Daudzu zemju saimnieki uz pašvaldības vēstulēm gan nereaģē, un par viņu pārkāpumiem inspektori sastāda administratīvos protokolus, lai piemērotu sodus.
Par neizpļautām ceļu malām savos īpašumos juridiskām personām jāmaksā līdz 1000 latu, bet privātiem saimniekiem – līdz 250 latu lieli sodi. Ja īpašnieki ignorē arī tos, viņu lietas nonāk tiesu izpildītāju rokās. Tomēr M. Kalve atzīst, ka pašvaldības cīņa ar visneapzinīgākajiem saimniekiem bezjēdzīgi velkas gadiem.
“LA” lasītājas minēto zemes gabalu saimnieki ir privātīpašnieki, un par to nekopšanu izpilddirekcijai esot zināms. Amatpersonas solīja apsekot tos vēlreiz.
Rīgas domes rīcībā gan ir vēl kāds instruments – Piespiedu izpildes komisija, ar kuras lēmumu sakopšanas darbus varētu veikt bez īpašnieka ziņas. Tomēr T. Briedis skaidro, ka tas aizņemtu vairākus mēnešus un, iespējams, kad Kurzemes prospekta malās zāli drīkstētu pļaut, tā jau būtu apsnigusi. Turklāt pļaušanas darbus pašvaldība nevarētu veikt pati un būtu jārīko iepirkuma konkurss. Kopā tas izmaksātu pārlieku dārgi, tāpēc Rīgas dome piespiedu kārtā rīkojas tikai tad, ja tiek apdraudēta iedzīvotāju drošība.
