Kurš apmaksās rēķinus par neveiktiem darbiem 1
Valsts kontrole vaino Rīgas pašvaldības uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks” no dzīvokļu īpašniekiem saņemtās naudas izšķērdēšanā un apsaimniekošanas maksas nepamatotā celšanā, un vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu. Taču nav skaidrs, no kā un kā piedzīt zaudējumus citos gadījumos.
Pārbaudot uzņēmuma darbību pagājušajā gadā, revidentiem radās aizdomas, ka uzņēmuma attīstības projektu nodaļā fiktīvi pieņemti darbā 13 darbinieki, kuriem atlīdzībā samaksāti 191 649 eiro. Ar vairākiem darbiniekiem dažas dienas pirms viņu pārbaudes laika beigām pēkšņi pārtrauktas darba attiecības, izmaksājot pabalstus 28 497 eiro apmērā. 2013. un 2014. gadā pabalstiem šādi iztērēti 244 192 eiro.
Jau pārbaudes laikā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valde steigšus nolēma likvidēt šo nodaļu, atbrīvojot no darba visus tos darbiniekus, kurus Valsts kontrole tur aizdomās par fiktīvi noslēgtiem darba līgumiem. “Minētos faktus pārbauda arī Valsts policijā, kur, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tā nav pabeigta un lēmums nav pieņemts. Ja pieņemtos lēmumus uzskatīsim par nepamatotiem, būsim gatavi tos apstrīdēt,” saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Iekasē naudu par nepadarīto
Pārbaudē atklājies, ka par namu uzturēšanu un remontu iztērētajām summām trūkst dokumentu, kas apliecinātu paveiktā apjomu.
Dzīvojamā nama un pagalma sanitārās kopšanas izdevumi, kuri daļai iedzīvotāju piesūtītajos rēķinos aizņem gandrīz trešdaļu, neatbilst patiesajiem izdevumiem. Piemēram, pagrabu un bēniņu tīrīšanas, koku zāģēšanas un dārza tehnikas faktiskie izdevumi ir par 95% mazāki nekā iedzīvotājiem piesūtītajos rēķinos iekļautie izdevumi.
Šaubas rada arī dzīvojamo namu tehniskajai apkopei un remontiem paredzētie izdevumi, kas veido aptuveni divas trešdaļas no kopīgajiem apsaimniekošanas izdevumiem.
Citiem vārdiem sakot, notiek pierakstījumi, par ko jau sen sūdzas Rīgas dzīvojamo namu iedzīvotāji. Pārbaudē atklājies, ka vasarās šādiem pierakstījumiem visbiežāk izmantota zāles pļaušana namu pagalmos. Zāli var nopļaut reizi mēnesī, bet uz papīra rakstīt, ka tā pļauta reizi nedēļā, stāsta Rīgas namu iedzīvotāji.
Pārbaudē atklāts arī tas, par ko bieži žēlojušies rīdzinieki, “Latvijas Avīzes” lasītāji – apsaimniekotājs nesniedz skaidru atbildi, kur un kā iztērēta no namu iedzīvotājiem par apsaimniekošanu saņemtā nauda.
Savā ienākumu un izdevumu pārskatā uzņēmums uzrādījis, ka avāriju novēršanai pagājušajā gadā iztērējis 989 396 eiro, kaut arī šis teju miljons neesot iztērēts un bijis paredzēts nebaltām dienām nākotnē.
Kur paliek uzkrājumi?
Valsts kontroles revidenti norādījuši arī uz faktu, ka dzīvokļu īpašniekiem netiek sniegta skaidra informācija par naudas uzkrājumiem. Pārskatā par 2014. gada faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem uzņēmums norādījis, ka avārijas situāciju novēršanai esot iztērējis 1,5 miljonus eiro. Taču revīzijā konstatēts, ka gandrīz miljons nemaz nav iztērēts. Uzņēmumā skaidro, ka šī nauda ir avārijas situāciju lokalizēšanai un novēršanai nepieciešamo finanšu fonds. Savukārt revidenti uzskata, ka apsaimniekotājs maldinājis dzīvokļu īpašniekus, jo nav pavēstījis par šāda fonda izveidi. Turklāt pārskatā apzināti uzrādījis, ka nauda iztērēta.
Pārvaldnieks pārkāpumus neatzīst
“Rīgas namu pārvaldnieka” valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis atbild, ka dažus pārkāpumus neatzīst, piemēram, par darbinieku it kā nelikumīgu nodarbināšanu. Par attīstības projektu nodaļas likvidēšanu, kurā strādājuši minētie 13 darbinieki, valde esot izlēmusi jau agrāk.
Kā noprotams no atbildēm “LA”, īsti netiek atzīti arī pārkāpumi naudas lietās. “Vairākkārt esam teikuši, ka atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai visus izdevumus nav iespējams iepriekš precīzi izplānot. Atsevišķu Valsts kontroles secinājumu pamatā ir atšķirīga normatīvo aktu piemērošanas interpretācija vai arī izteiktajām aizdomām nav nekāda pamata,” uzskata Ivo Lecis.
“Valsts kontrole nav pierādījusi ar faktiem, ka pārvaldīšanas izdevumos būtu norakstīti tādi darbi, kuri faktiski nav veikti, vai arī norakstīto darbu apjoms būtu lielāks, nekā paveikts patiesībā. Piemēram, neatbilst patiesībai fakts, ka namu pagalmos, kuros pēc dokumentiem tika pļauta zāle, zaļās zonas nemaz nav,” teic Ivo Lecis.
Valsts kontrole uzsver, ka revīzijā izdarītie secinājumi balstīti tikai uz konkrētiem faktiem un ir apliecināti ar pierādījumiem. Turklāt revīzijas ziņojuma saskaņošanas laikā “Rīgas namu pārvaldnieks” neesot varējis iesniegt iebildumus par revīzijā konstatētajiem faktiem.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis apgalvo pretējo – daļai pārkāpumu neesot pierādījumu, par ko Valsts kontrolei esot ziņots jau pārbaudes laikā. Bet tā paskaidrojumus neesot ņēmusi vērā.
Atklājumi iedzīvotājus nepārsteidz
“Valsts kontroles pārbaudē atklātie pārkāpumi nepārsteidz. Tie tikai vēlreiz apstiprina daudzu Rīgas dzīvokļu īpašnieku izteiktās bažas par šā uzņēmuma lietderību, apšaubāmo saimniekošanu un no iedzīvotājiem iekasētās naudas klaju izšķērdēšanu. Lai kā amatpersonas pūlas, tas īlens tomēr izlien no maisa,” atzīst dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētājs, Tirzas ielas nama 3/2 dzīvokļa īpašnieks Klementijs Rancāns.
“Valsts kontroles atklātajiem pierakstījumiem ir daudz piemēru,” turpina viņš, “2013. gada ziemā Rīgā Tirzas ielas 3/2 nama jumta tīrīšanai un sniega izvešanai uzņēmumā aprēķināja 39 santīmus par katru dzīvokļa kvadrātmetru. Bet jumtu nevis notīrīja, bet tikai nodauzīja lāstekas. Nekad neviens sniegu neveda, par ko namu pārvaldē “Jugla” izteicām brīdinājumu, ka vērsīsimies policijā par krāpšanu. Šis ir tikai viens piemērs. Bet tādu ir atliku likām.
Piemēram, Ropažu 78. nama dzīvokļu īpašniekiem šogad piesūtītajā rēķinā par nama tehniskā stāvokļa apsekošanu un remontdarbu organizēšanu pieprasīti 1060 eiro, par konstruktīvo elementu tehnisko apkalpošanu – 1225,44 eiro. Bet nekas tamlīdzīgs šajā namā nav izdarīts! Šo un citu namu pārvaldīšanas rēķinos tiek iekļautas lielas summas par ventilācijas vai dūmvadu pārbaudi, kas nekad nav notikusi,” secina Klementijs Rancāns.
Tā kā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pašvaldība, bet kapitāla daļu turētāja pārstāvis – Rīgas domes priekšsēdētājs, par tik kliedzoši rupjiem pārkāpumiem būtu pamatots iemesls ierosināt Rīgas domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata, viņš uzskata. Jo citādi varot iznākt, ka uzņēmumā veiktajai pārbaudei nav nekādas nozīmes.
Valsts kontrole sasparojusies
Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai jautāju, vai šai pārbaudei būs kādas sekas? Viņa atbild, ka Valsts kontrole vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu un veikt izmeklēšanu saistībā ar 13 personu iespējamu fiktīvu nodarbināšanu pagājušajā gadā.
Valsts kontrole tāpat lūgusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt, vai iepirkuma procedūrā izvēlētais sadarbības partneris veicis nereģistrētu komercdarbību, tāpat lūgusi Iepirkumu uzraudzības biroju pārbaudīt uzņēmuma veiktos publiskos iepirkumus. “Par revīzijas rezultātiem esam informējuši arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kā arī Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lūdzot savas kompetences ietvaros rast risinājumu atklāto pārkāpumu novēršanai. Vienlaikus esam informējuši arī “Rīgas namu pārvaldnieka” kapitāldaļu turētāju – Rīgas domes priekšsēdētāju, lūdzot izvērtēt atbildīgo personu rīcību,” piebilst valsts kontroliere.
Septembra sākumā Valsts kontrole paredzējusi iesniegt Saeimai likumprojektus, kas dotu tiesības tai lemt par zaudējumu piedziņu no pārkāpumos vainojamām amatpersonām. Par šo ideju “LA” rakstījusi jau iepriekš, bet nu tā ir nonākusi līdz īstenošanai.
Uzziņa
2015. gada 1. aprīlī Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā esošajos dzīvojamos namos bija 165 466 dzīvokļi, tostarp 7634 nav privatizēti.
2014. gadā uzņēmuma ieņēmumi sasniedza 66 661 731 eiro.
