Kurš aizstāvēs pašvaldības? Ja Pūces vietā nebūs spēcīga ministra, tas atstās iespaidu uz novadu reformu 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un jaunais Pašvaldību likums, kas līdz gada beigām valdībai jāiesniedz Saeimā, nav vienīgie lielie jautājumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba kārtībā.
Daudz darāmā tāpat ir vides jomā, kur ir pieteikta arī atkritumu apsaimniekošanas poligonu reorganizācija. Pēc ministra Jura Pūces (“AP”) atkāpšanās viņa pārstāvētā “Attīstībai Par” ar jauna ministra izraudzīšanos ir iepauzējusi līdz valsts budžeta pieņemšanai Saeimā.
Pat ja apvienības partijas īsā laikā vienosies par jauno ministru, viņam vēl jāgūst Saeimas uzticība. Koalīcija gan respektēšot “AP” izvēli.
Aptaujātie pašvaldību pārstāvji to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir bez vadības, tā īpaši nemaz nejūtot, bet viens vietējais līderis pat pajokoja, ka “beidzot mūs neviens vairs netraucē”.
VARAM tomēr nav palikusi bez politiskās vadības – ministra pienākumi ir uzticēti aizsardzības ministram Artim Pabrikam (“AP”), kurš savukārt ir atjaunojis amatā arī parlamentāro sekretāru Artūru Tomu Plešu (“AP”), kas bija atkāpies reizē ar J. Pūci. A. T. Plešs arī minēts kā viens no ministra amata kandidātiem.
Valdībā neviens neaizstāv pašvaldības
“Pūce bija valsts ministrs, kas taisīja kaut kādas reformas, bet pašvaldības neaizstāvēja. Tā arī pie mums neatbrauca. Atceros, kā bijušo ministru Edmundu Sprūdžu (toreiz Reformu partija) savā laikā kritizēja, bet viņš ieradās uz domes sēdi, panāca, ka Latgales pašvaldības saņem atbalstu,” “Latvijas Avīzei” sacīja Ciblas novada domes priekšsēdis Juris Dombrovskis (ZZS).
Viņš atzīst – tagad to, ka pašvaldības valdībā neviens neaizstāv, sevišķi jūtot, jo vietvarām ir uzlikti papildu pienākumi, bet ievērojami samazināts finansējums (ieņēmumu daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa), “tajā pašā laikā ministrijas pašas dzīvo taukos”.
Četru pašvaldību – Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novada – apvienošana jau attīstību neveicinās, ja visas kopā finansiāli zaudē 1,2 miljonus eiro, uzskata J. Dombrovskis.
“Labi, ka valstī esam nonākuši līdz tādam līmenim, ka kāda ministra neesamību vairs nejūt,” jau pavisam citā kontekstā “Latvijas Avīzei” sacīja Salaspils novada domes priekšsēdis Raimonds Čudars (“JV”), kurš pārstāv turīgu Pierīgas pašvaldību.
Taču viņš atzīst – ja nākamais ministrs nebūs spēcīgs, tad tas var atstāt iespaidu uz administratīvi teritoriālās reformas turpmāko virzību un diskusijām par jauno pašvaldību likumu Saeimā, kur ministra loma esot ļoti nozīmīga un nenovērtējama.
“Tā pēc būtības ir vēl viena reforma, kur ministrs ir galvenais spēlētājs,” uzskata R. Čudars.
Pēc Briseles pulksteņa
Uz to, ka koalīcija vēl nav varējusi apstiprināt jaunu ministru, ir reaģējusi ārpus parlamenta esošā Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas ir plaši pārstāvēta vietējā varā.
LRA līderis, Rīgas domes vicemērs Edvards Smiltēns paziņojumā uzskaitījis ne tikai steidzamos VARAM darbus, starp kuriem min arī Pašvaldību likumu un likumu par administratīvajiem reģioniem, bet norāda arī to, kādam jābūt jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.
Šajā raksturojumā ietvertas īpašības, kuru trūkumu pašvaldības pārmeta J. Pūcem, – vispirms jau tas, ka ministram ir jāieklausās pašvaldībās un ekspertos.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Viktoru Valaini (viņš ir arī Saeimas deputāts no ZZS) visvairāk satrauc tas, ka laikā, kad notiek diskusijas par ES daudzgadu budžetu un atjaunošanas fonda finansējumu, valdībā nav ministra, kas pārstāvētu pašvaldību intereses.
“Tur viss notiek pēc Briseles pulksteņa, un viņus neinteresē, vai mums ir vai nav ministrs. Ja nav ministra, tad ir jautājums, kas sarunās aizstāv pašvaldību intereses, jo spriedze Latvijas valdībā par šo finansējumu ir liela – ministriju pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums,” skaidroja V. Valainis.
Ministrijā darbus turpina
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“AP”) “Latvijas Avīzei” sacīja, ka VARAM pārstāvji piedaloties arī darbā “pie ES fondu izstrādes”.
Viņš atzīst, ka ministrijai ir daudz darba un jaunais pašvaldību likums, kas tagad tiek saskaņots ar ministrijām un pašvaldībām, ir viens no karstākajiem jautājumiem. Līdz gada beigām tas ir jāpieņem valdībā un jāiesniedz Saeimā.
Tāpat tuvākajā laikā paredzēts ziņojums valdībā par administratīvo reģionu izveidi, lai saņemtu deleģējumu izstrādāt likumu. Vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, ir sagatavoti. Tajā skaitā par mantas šķiršanu un sadalīšanu Inčukalna, Limbažu un Aglonas novadā, no kuriem daļa teritorijas ir iezīmēta citā pašvaldībā.
Tajā pašā laikā vēl jāstrādā pie noteikumiem, kā pašvaldības varēs izlietot valsts finansējumu reformas administratīvo izmaksu segšanai. “Darbu ir daudz, bet nekāda pārrāvuma nav. Ceru, ka mums izdodas,” optimistiski piebilda M. Lasmanis.
