Kurpes un cimdi kļūst par mazu… Par ko tas var liecināt 0
Akromegālija ir reta, hroniska un progresējoša saslimšana, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās. Šā hormona pārprodukcijas dēļ uz slikto pusi mainās ne tikai cilvēka izskats, bet arī veselības stāvoklis. Neproporcionālu plaukstu un pēdu palielināšanos, izmaiņas sejas vaibstos pacienti un viņu tuvinieki nepamana vai saista ar novecošanos, tādēļ nereti slimību atklāj un ārstē tikai tad, kad jau radušās nopietnas komplikācijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības vai miega apnojas sindroms.
Pārāk daudz augšanas hormonu
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” endokrinoloģe Inga Balcere stāsta, ka biežākais akromegālijas iemesls ir labdabīgs audzējs galvas smadzenēs, precīzāk – hipofīzē, kura ir viena no endokrīnās sistēmas sastāvdaļām. Šis audzējs ir hormonāli aktīvs, tas nozīmē – pārmērīgā daudzumā producē augšanas hormonus. Zināms, ka mūsu ģenētiskajā kodā jau ielikts, vai un kādā vecumā šis vai cits audzējs parādīsies, tādēļ mūsdienās aktīvi tiek pētīti iespējamie gēnu defekti jeb mutācijas, kas varētu būt saistīti ar šīm izmaiņām.
“Nepareiza augšanas hormona sekrēcijas process var sākties jebkurā vecumā. Līdz pubertātes posmam, kamēr kauli vēl aug, pārāk augsta augšanas hormona līmeņa dēļ cilvēks proporcionāli izaug garāks. Kad kaulu augšanas process apstājies, šie hormoni vairāk ietekmē tikai mīkstos audus, mainot ārējo izskatu. Rodas izmaiņas arī iekšējos orgānos,” saka ārste.
Ja akromegālija sākusies nevis jaunībā, bet pēc 40 gadu vecuma, izmaiņas attīstās lēnām un ir grūti pamanāmas. Bieži vien slimnieks un viņa tuvinieki slimības izpausmes, piemēram, nesamērīgu deguna vai zoda palielināšanos neievēro vai saista ar dabiskiem organisma pārvērtību procesiem, piemēram, novecošanos. Sen nesatiktiem paziņām izmaiņas sejas vaibstos ir labāk pamanāmas, taču nav nemaz tik viegli pateikt otram cilvēkam, ka ar viņa ārējo izskatu kaut kas nav kārtībā, un sūtīt pie ārsta.
“Būtu jāpievērš uzmanība tādām pazīmēm kā, piemēram, regulārām izmaiņām kurpju vai cimdu izmērā. Ļoti labs rādītājs ir laulības gredzens, kurš kļūst par mazu. Nedrīkst atstāt bez ievērības arī kādu ķermeņa daļu, piemēram, roku vai kāju deformāciju. Viena no manām pacientēm, kundze gados, stāstīja, ka viņai visu mūžu plaukstas bijušas tik lielas kā vīrietim. Tas nozīmē, ka viņai akromegālija sākusies jau agrīnā vecumā,” norāda endokrinoloģe.
Gan ārējas, gan iekšējas izmaiņas
Pēc statistikas datiem, ar akromegāliju slimo 40–70 cilvēki no miljona. Visbiežāk slimība sākas ar ārējām izmaiņām, kurām pakāpeniski seko dažādu orgānu sistēmu darbības traucējumi, piemēram, problēmas ar asinsspiedienu, vairogdziedzera darbību, pastiprināta svīšana, miega traucējumi, krākšana. Bieži vien ģimenes ārsts vai endokrinologs sūta pacientu veikt diagnostiskos izmeklējumus, jo radušās aizdomas par kādu citu saslimšanu. Tikai laika gaitā noskaidrojas, ka patiesais pacienta veselības problēmu iemesls ir akromegālija, bet vairogdziedzera mezgli, paaugstināts asinsspiediens vai miega apnojas sindroms ir tikai tās sekas.
“Akromegālija sākumā neizraisa izteikti sliktu pašsajūtu, tādēļ pacients, iegrimis savā darbā un ikdienas dzīvē, vienkārši pierod pie tās izpausmēm un, piemēram, sāpes locītavās saista ar citām kaitēm. Nereti audzēju atklāj tikai tad, kad tas sāk nospiest apkārtējos galvas smadzeņu audus un pacientam parādās redzes traucējumi vai galvassāpes,” stāsta endokrinoloģe I. Balcere.
Atklāt akromegāliju palīdz somotropā jeb augšanas hormona (STH), kā arī ar to cieši saistītā insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF–1) noteikšana laboratorijā. Svarīgi atcerēties, ka šīs asins analīzes vajag veikt no rīta, tukšā dušā.
Slimības ārstēšanai izmanto dažādas metodes – gan medikamentu lietošanu, gan staru terapiju, gan operāciju. Tās galvenais mērķis ir augšanas hormona un insulīnam līdzīgā augšanas faktora normalizēšana asinīs, lai novērstu slimības izraisītās komplikācijas.
Akromegālija jāārstē kompleksi. Ļoti retos gadījumos remisiju un atveseļošanos iespējams panākt tikai ar operāciju. Parasti papildus jālieto medikamenti, dažreiz nepieciešama arī staru terapija. Ja pacients nevēlas veikt operāciju vai to nevar veikt blakusslimību dēļ, var ārstēties tikai ar medikamentiem.
“Lai gan mūsu ārstu profesionalitāte ir ļoti augstā līmenī un zināšanas par šo slimību arvien papildinās, ne vienmēr spējam izmantot to, ko šodien jau dara citur pasaulē. Diemžēl valsts joprojām neapmaksā IGF–1 analīzes veikšanu, bez kuras akromegālijas diagnostika nav iedomājama. Liela problēma Latvijā vēl arvien ir audzēja pēcoperācijas izmeklēšana, lai noteiktu biomarķierus, kas ļautu ārstam prognozēt, kurus medikamentus lietot pacienta turpmākajā ārstēšanā, bet kuri nesniegs vēlamo rezultātu,” uzsver I. Balcere.
Daudzviet pasaulē uzreiz pēc operācijas tiek veikta labdabīgā hipofīzes audzēja analīze, nosakot vairākus rādītājus, tajā skaitā arī audzēja izstrādātos hormonus un to receptorus. Tas ir svarīgi, jo medikamentu klāsts akromegālijas ārstēšanai ir plašs, katram ir sava specifika, turklāt daudzi no tiem, it īpaši jaunākās paaudzes, ir ļoti dārgi.
Biežākie akromegālijas simptomi:
* pirkstu, plaukstu un pēdu izmēra palielināšanās;
* galvas apkārtmēra palielināšanās,
* deguna, lūpu un zoda palielināšanās (var mainīties sakodiens, parādīties spraugas starp zobiem),
* biežākas vai stiprākas galvassāpes,
* raupja, taukaina āda,
* pastiprināta plaukstu svīšana,
* locītavu stīvums, artrīts,
* seksuālās funkcijas samazinājums (vīriešiem – impotence, sievietēm – neregulāras menstruācijas, pienam līdzīgi izdalījumi no krūšu dziedzeriem),
* balss tembra izmaiņas (tā kļūst zemāka, rupjāka),
* roku un pirkstu tirpšana,
* augsts asinsspiediens (bieži saistīts ar miega apnojas sindromu).
Avots: Latvijas Endokrinologu asociācija
