Nosprostotas vēnas 2
Kājas vairāk vai mazāk pietūkst gandrīz katram, dodoties tālākā ceļojumā, jo, ilgstoši sēžot, asinis sakrājas vēnās un nespēj aizplūst. Vairākumam tas notiek tikai karstā laikā, paplašinoties asinsvadiem un palielinoties to caurlaidībai, taču citiem šāda problēma ir visu gadu.
Apakšstilbs ap potīti mēdz piepampt, piemēram, frizieriem un pārdevējiem, kam ilgstoši jāstāv kājās. Ja vakaros, novelkot īsās zeķītes, uz kājām pastāvīgi redzams to malas nospiedums, vajadzētu veikt ultraskaņas izmeklējumu, lai pārbaudītu asinsvadus.
Vēnām netīk arī ilgstoša sēdēšana, jo tās tiek saspiestas, rodas ne tikai venozo asiņu, bet arī limfas atteces traucējumi un starpšūnu telpā uzkrājas šķidrums. Parasti tūska mazāk veidojas, daudz staigājot, jo, darbojoties vēnu vārstuļiem un muskuļiem, tiek veicināta asiņu plūsma. Vienīgi sievietēm menopauzes vecumā fiziskas aktivitātes šo problēmu nemazinās.
Dziļo vēnu bojājuma gadījumā dienas beigās mēdz parādīties ne tikai tūska, bet arī smaguma sajūta, nieze un naktīs krampji. Tad pampumu iespējams mazināt, valkājot kompresijas zeķes. Ja kāja pietūkst pēkšņi, kļūst sarkana, karsta un stipri sāp, tas liecina par vēnu trombozi, kad steigšus jāmeklē ārsta palīdzība.
Sirdij trūkst spēka
Sirds mazspējas gadījumā tūska veidojas tāpēc, ka sirds nespēj pārsūknēt visu organismā plūstošo asiņu daudzumu un daļa no tām saglabājas venozajos asinsvados, no kuriem savukārt asiņu šķidrais sastāvs nokļūst starpšūnu telpā. Tad mēdz rasties vēl citi simptomi, piemēram, sāpes sirds apvidū, aizdusa.
Ja aizturēts neliels šķidruma daudzums, tūska manāma tikai ap potītēm, taču smagas sirds mazspējas gadījumā tā mēdz izplatīties līdz celim un pat augstāk. Protams, gados vecākiem cilvēkiem iemesls var būt kombinētas problēmas – gan sirds, gan vēnu mazspēja. Smagas sirds kaites gadījumā nedrīkst valkāt kompresijas zeķes, jo tās nepalīdzēs atbrīvoties no liekā šķidruma un sagādās sirdij pārāk lielu slodzi.
Kā mazināt kāju tūsku
1. Ārstēt slimību, kas izraisa šķidruma aizturi organismā.
2. Pēc iespējas vairāk kustēties un peldēt.
3. Palutināt piepampušās kājas ar vēsu dušu, lai tonizētu un sašaurinātu asinsvadus. Labi palīdzēs arī kontrastduša.
4. Pacelt un pēc iespējas ilgāk paturēt pietūkušās kājas augstāk par galvu un ieziest ar atvēsinošu gelu.
5. Sēdoša darba darītājiem strādājot ik pa laikam kārtīgi izapļot pēdas.
6. Paaugstināta asinsspiediena gadījumā iespējami mazāk lietot sāli, kas veicina liekā šķidruma aizturi organismā.
7. Masēt kājas, virzot roku kustības no lejas uz augšu, lai uzlabotu limfas atteci.
8. Hroniskas slimības gadījumā, kad mēdz pietūkt kājas, plānojot ceļojumu, konsultēties ar ārstu, lai laikus sagatavotos iespējamo problēmu risināšanai.
KONSULTĒJUSI MEDICĪNAS SABIEDRĪBAS “ARS” TERAPEITE LĀSMA ČETVERGA
