3
Uz vidusskolu, ģimnāziju vai tehnikumu?
Valsts ģimnāzijas ir vidusskolas, kam valsts izvirzījusi īpašas kvalitātes prasības. Piemēram, valsts ģimnāziju absolventiem centralizētajos eksāmenos jāuzrāda augstāks rezultāts nekā vidēji valstī. Tāpēc ģimnāzijās iestāšanās noteikumi ir stingrāki nekā citās vidējās izglītības iestādēs. Arī mācību laikā prasības esot augstākas. Tajā pašā laikā ir pietiekami daudz vidusskolu, kuru absolventi centralizētos eksāmenus kārto tādā pašā vai pat augstākā līmenī nekā ģimnāzijas izglītību baudījušie. Dzirdēts arī, ka esot ģimnāzijas, kas uzņem skolēnus arī ar zemiem mācību sasniegumiem, jo valsts finansējuma apmērs atkarīgs no skolēnu skaita.
Ja 9. klases absolventam svarīgi mācīties skolā, kur vidējais absolventu zināšanu līmenis ir gana augsts, pirms nākamās skolas izvēles vērts izpētīt Draudzīgā aicinājuma fonda veidoto skolu reitingu vietnē www.konkurss.lv. Skolu centralizēto eksāmenu rezultātus uz Latvijas kartes izvietojis arī Latvijas Pašvaldību savienības pētnieks, un šī informācija atrodama tīmekļa vietnē http://arcg.is/2f5Ovrn. Datus par skolēnu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos var meklēt arī Valsts izglītības satura centra mājas lapā visc.gov.lv. Tajā dati ir grūtāk pārskatāmi, taču tie ir ātrāk pieejami nekā citās vietnē, kas informāciju publicē jau apstrādātā veidā.
Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka profesionālās izglītības iestādēs tie vidēji ir zemāki nekā valsts ģimnāzijās, parastajās vidusskolās un arī mākslas un mūzikas vidusskolās. Labākajās profesionālajās vidusskolās absolventu rezultāti centralizētajos eksāmenos ir aptuveni par 40 procentiem zemāki nekā vispārizglītojošajās vidusskolās. Aptaujāto tehnikumu un koledžu vadītāji uzskata, ka šāds rezultāts ir likumsakarīgs, jo profesionālās izglītības iestādēs uzsvars likts uz profesijas apguvi. Vispārējos mācību priekšmetos profesionālajās skolās ir par trešdaļu mazāks stundu skaits nekā vispārējās vidusskolās. Gan Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs, gan arī Smiltenes Tehnikuma direktors Andris Miezītis uzskata, ka līdz ar to nav iespējams pietuvināties parasto vidusskolu un ģimnāziju sniegumam. Viņš arī ir pārliecināts: vidusskolas cenšas paturēt labākos skolēnus, bet uz tehnikumiem pārsvarā dodas tie, kam mācībās tik labi nesokas.
A. Miezītis uzstāj, ka būtu nepieciešams ieviest divu līmeņu centralizētos eksāmenus: nav pareizi, ka profesionālo skolu absolventiem jākārto tādi paši eksāmeni kā ģimnāzistiem. Ideju par dažādu līmeņu eksāmeniem vairākkārt pauduši arī par izglītību un eksamināciju atbildīgie ierēdņi.
Pret divu līmeņu eksāmeniem iebilst Rīgas Valsts tehnikuma direktora vietnieks izglītības attīstības jomā Ilgvars Forands, jo tādā gadījumā vispārējās izglītības kvalitātes līmenis profesionālajās skolās kritīšoties. Jo, ja eksāmens būs zemāka līmeņa, arī stundu kvalitāte būs vēl zemākā līmenī. “Tad mūsu absolventi vairs nevarēs iestāties augstskolās,” teic I. Forands. Toties A. Miezītis uzskata: jāievieš izlīdzinošie kursi, lai tie tehnikumu absolventi, kuri tomēr nolēmuši studēt, pēc šādu kursu iziešanas tomēr spētu iestāties augstskolās.
I. Forands cer uz jauno, kompetencēs balstīto mācību saturu, ko plānots ieviest arī profesionālās izglītības iestādēs. Iespējams, ka līdz ar to skolās ienākšot kādas jaunas mācību metodes, kas ļaus īsākā laikā sasniegt augstākus mācību rezultātus. Tikmēr jaunā satura izstrādātāji cer uz pašām profesionālajām skolām: jaunais saturs došot izglītības iestādēm lielāku brīvību un paši pedagogi tad saturu lielā mērā varēšot piepildīt ar jaunām mācību metodēm. Patlaban jauno izglītības saturu vidusskolas posmā plānots ieviest jau 2019./2020. mācību gadā, vispirms to ieviešot 10. klasēs, kā arī profesionālo izglītības iestāžu 1. kursā. Iespējams gan, ka satura ieviešana varētu tikt par gadu vai diviem atlikta. Tomēr jebkurā gadījumā profesionālajās vidusskolās pārmaiņas mācību saturā ieviesīs tajā pašā laikā, kad parastajās vidusskolās.
Neraugoties uz samērā zemajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos, profesionālās izglītības popularitāte pamazām aug – to izvēlas aizvien vairāk 9. klašu absolventu. Iemesls popularitātes kāpumam varētu būt tas, ka pēdējos gados tieši profesionālās izglītības iestādēs dāsni ieguldīti Eiropas struktūrfondu līdzekļi – kopumā teju 80 miljoni eiro.
Lielākā daļa tehnikumu tikuši pie jaunām ēkām vai arī modernizētas līdzšinējās ēkas, iegādātas jaunas iekārtas mācību laboratorijām un darbnīcām. Turklāt nu jau skolas var pretendēt uz nākamajiem 90 miljoniem, par kuriem turpmāko četru gadu laikā jāturpina modernizācija. Vēl teju 22 miljoni eiro tiks izmantoti, lai finansētu audzēkņu mācības potenciālajās darba vietās un prakses pie darba devēja. Teju 13 miljoni atvēlēti profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes celšanai, bet vēl 6,5 miljoni tiks ieguldīti efektīvākā profesionālo skolu pārvaldībā.
Piemēram, J. Bozovičs stāsta, ka Malnavas koledžā tērēs pusmiljonu eiro jaunas lauksaimniecības tehnikas iegādei, kas nepieciešama audzēkņu apmācībai. Būs jaunas iekārtas arī topošajiem automehāniķiem.
Profesionālo izglītības iestāžu vadītāji uzsver profesionālās izglītības gaišās puses: iespēju ātrāk kļūt pastāvīgam un saņemt stipendiju. Labākie audzēkņi saņem pat 150 eiro lielu stipendiju. Mātēm, kam bail laist bērnus uz profesionālajām skolām, direktori norāda: cik tad ilgi bērnus klēpī turēšot, kaut kad tāpat būs jālaiž vaļā.
Jāpiebilst, ka profesionālās izglītības iestāžu absolventiem, lai saņemtu izglītības un kvalifikācijas dokumentus, sekmīgi jānokārto gan centralizētie eksāmeni, gan kvalifikācijas eksāmens par iegūto izglītību. Ja izdevies nokārtot tikai centralizētos eksāmenus, bet kvalifikācijas eksāmenā nav veicies, netiek iegūta ne specialitāte, ne arī vidējā vispārējā izglītība. Lai iegūtu vidējo izglītību, jādodas, piemēram, uz vakarskolu. Centralizētie eksāmeni atkārtoti jākārto nebūs, tomēr būs jāmācās, lai iegūtu atestātu. Patlaban gan Saeimā tiek izskatīti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, pēc kuru pieņemšanas jaunieši varētu pabeigt profesionālās izglītības iestādes, saņemot tikai vienu no izglītības dokumentiem – vai nu par vidējo izglītību, vai arī par profesionālo izglītību.
