Kurp vedīs absolventu ceļš? Ko izvēlēties, kad un kur iesniegt dokumentus 3
Šobrīd centralizētos eksāmenus kārto 18 000 9. un 12. klašu, kā arī profesionālo skolu absolventu. Kas viņus sagaida, izvēloties tālāko izglītības ceļu, kā iestāties nākamajās izglītības iestādēs un ko tajās mācīties?
Tiem jauniešiem, kuri vēl nav izvēlējušies, kur tālāk mācīties, steigšus būtu jādodas pie karjeras konsultanta. Ir skolas, kurās ir karjeras izglītības speciālisti, kuri var palīdzēt jauniešiem izvēlēties tālāko karjeras ceļu. Ja skolā karjeras konsultants nav pieejams vai skolēnam kādu iemeslu dēļ sadarbība ar viņu nav izveidojusies, var doties pie karjeras konsultanta uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA). Karjeras konsultantus var meklēt arī lielākajās universitātēs, taču tur viņi, visticamāk, tikai palīdzēs izvēlēties piemērotāko studiju programmu attiecīgajā augstskolā. Tālākā ceļa izvēlē var noderēt arī tīmeklī pieejamie karjeras testi. Piemēram, nacionālajā izglītības iespēju datubāzē www.niid.lv atrodami testi, kas palīdzēs gan labāk izprast paša personību, gan saprast, kādas vērtības karjeras izvēlē katram jaunietim ir visbūtiskākās, kāda darba vide ir vispiemērotākā. Testus, kas var noderēt karjeras izvēlē, var atrast arī NVA tīmekļa vietnē www.nva.gov.lv.
Tālākās izglītības iespējas pēc 9. un 12. klases absolvēšanas ir atšķirīgas.
Pēc 9. klases
Devītās klases absolvents ir ieguvis pamatizglītību un tālāk var izvēlēties mācības vispārējā vidusskolā, tostarp kādā no valsts ģimnāzijām vai arī profesionālās izglītības iestādē.
Vidusskolās ir dažādas uzņemšanas prasības, taču lielākoties, lai iestātos 10. klasē, nepieciešama apliecība par pamatizglītības ieguvi un sekmju izraksts. Lielākajā daļā vidusskolu neuzņem tos, kam gala atzīme vai atzīme kādā no gala pārbaudījumiem bijusi zem četrām ballēm. Lai iestātos valsts ģimnāzijās, var nākties kārtot arī eksāmenus, visbiežāk – matemātikā. Iestājeksāmens valsts ģimnāzijās gan daudzviet jau noticis maija pirmajā pusē.
Tikmēr profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu uzņemšana vēl priekšā: lielākajā daļā skolu tā sāksies jūnijā. Izglītības programmās, kurās uzreiz neizdodas uzņemt paredzēto audzēkņu skaitu, uzņemšana var ilgt līdz pat augusta otrajai pusei. Kādi dokumenti jāsagatavo tiem, kas vēlas stāties profesionālās izglītības iestādēs, redzams uzziņā.
Profesionālās izglītības iestādēs var apgūt ļoti plašu profesiju klāstu. Sīkāku informāciju par tām var gūt katras skolas tīmekļa vietnē. Savukārt www.niid.lv, sākumlapas logā ierakstot interesējošo profesiju, var ātri iegūt informāciju par to, kurās skolās Latvijā šo profesiju var apgūt. Līdzīgi var noderēt vietne www.prakse.lv, kur var arī redzēt, kurās tieši izglītības iestādēs attiecīgo profesiju iesaka mācīties darba devēji. Tāpat te ir sīkāki apraksti par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu. Abās minētajās tīmekļa vietnēs gana plašu informāciju var iegūt arī par augstākās izglītības programmām.
Lielākajā daļā profesionālās izglītības iestāžu profesionālo izglītību iegūst vienlaikus ar vispārējo vidējo izglītību. Tāpēc, ja stājas profesionālās izglītības iestādē pēc 9. klases, jāmācās ilgāk nekā parastajās vidusskolās – mācību ilgums lielākoties ir četri gadi.
Profesionālo izglītību kopā ar vispārējo izglītību var iegūt gan profesionālajās vidusskolās, gan arī tehnikumos. Daļā koledžu iespējams iestāties jau pēc 9. klases absolvēšanas, jo tajās izveidotas arī profesionālās vidējās izglītības programmas.
Tāpat vidējo profesionālo izglītību var iegūt mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolās.
Visās minētajās izglītības iestādēs var būt uzņemšanas konkurss, taču tāds tiek rīkots tikai gadījumos, ja gribētāju iestāties attiecīgajā skolā vai izglītības programmā ir vairāk, nekā skola var uzņemt. Lielākajā daļā gadījumu konkursā tiek ņemti vērā sekmju izrakstā redzamie vērtējumi. Tieši kuru mācību priekšmetu vai eksāmenu vērtējumi var būt izšķirošie, atkarīgs no tā, kāda izglītības programmas izvēlēta. Piemēram, ja skolēns stājas humanitārajā klasē, vērtējumus dabas zinību priekšmetos neņems vērā. Savukārt, ja izvēlēta programma ar dabaszinību novirzienu, vērtējums fizikā, ķīmijā, bioloģijā būs svarīgs. Lai iestātos mūzikas, mākslas vai dizaina vidusskolā, parasti jākārto arī iestājeksāmens izvēlētajā specialitātē.
