Līdz gada beigām jāatjauno Šengenas ārējā robežkontrole 7
Eiropas Komisija pirms Eiropas Savienības un Turcijas ārkārtas samita publiskoja ceļvedi, kurā uzskaitīts līdz gada beigām veicamais, lai Šengenas zona varētu atsākt normāli funkcionēt.
Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls rezumēja paredzēto pasākumu būtību: “Pirmkārt, visām dalībvalstīm jāpiemēro noteikumi, proti, ir jāpārtrauc līdzšinējā caurlaišanas pieeja un jāļauj patvēruma pieteikuma iesniedzējiem piekļūt attiecīgajām procedūrām, taču jāatsaka ieceļošana personām, kuru vienīgais mērķis ir tranzīts. Otrkārt, jānovērš būtiskie trūkumi ārējo robežu pārvaldībā, jo teritorija bez iekšējām robežkontrolēm var pastāvēt tikai tad, ja ir spēcīga ārējo robežu aizsardzība. Tāpēc dalībvalstīm bez kavēšanās vajadzētu pieņemt komisijas decembrī publiskoto priekšlikumu par Eiropas robežu un krasta apsardzes izveidi, lai tā varētu sākt darbību jau vasarā.”
Saprotams, ka izvirzītā mērķa sasniegšana vai nesasniegšana lielā mērā būs saistīta ar Turcijas attieksmi un ES spējām kontrolēt ārējo robežu, kuras pats vājākais posms ir Grieķija, tāpēc EK nosauktie pasākumi pārsvarā attiecas tieši uz šo valsti.
Finansiālie argumenti
Daži vienotajā Eiropas tirgū ieinteresētie spēlētāji jau sākuši aplēst varbūtējos zaudējumus, kas rastos Šengenas zonas izzušanas dēļ. Pagājušajā mēnesī nāca klajā pēc Vācijas fonda “Bertelsmann” pasūtījuma veiktais analītiskā centra “Prognos” pētījums, saskaņā ar kuru ES valstu ekonomikas līdz 2025. gadam varētu zaudēt labākajā gadījumā 470 miljardus eiro, bet sliktākajā – pat 1400 miljardus. Nerunājot par to, ka ciestu arī ES partneri un globālā ekonomika kopumā.
Tiesa, pētījuma kritizētāji apgalvoja, ka šie skaitļi ir pārspīlēti un ka minētais liberālās ievirzes fonds sabiezina krāsas. Ar Francijas valdību saistītās domnīcas “France Stratégie” aprēķini uzrādīja krietni mazākus zaudējumu apmērus. (Vienai pašai Francijai – apmēram mīnus desmit miljardi.) Taču analītiķi gandrīz vienprātīgi spriež, ka sekas ir grūti paredzamas un būtu diezgan smagas.
Savukārt Eiropas Komisija izskaitļojusi, ka pilnvērtīgas robežkontroles atjaunošanas tūlītējās tiešās izmaksas ES sasniegtu no 5 līdz 18 miljardiem eiro gadā. Piemēram, Polijai, Nīderlandei un Vācijai preču autopārvadājumi sadārdzinātos par vairāk nekā pusmiljardu eiro. Pārrobežu darbiniekiem un viņu darba devējiem robežkontroles “radītu 2,5 līdz 4,5 miljardus eiro zaudējumus zaudētā laika izteiksmē”, ES valdībām nāktos segt papildu administratīvās izmaksas vismaz 1,1 miljarda eiro apmērā, bet Eiropas tūrisma nozare varētu zaudēt 1,2 miljardus eiro gadā.
Tā vai citādi Eiropas Savienība nespēs izvairīties no lieliem izdevumiem, jo Šengenas zonas glābšanā arī nāksies ieguldīt pamatīgas summas. Sākot ar Ankarai izmaksājamo naudu… Kura līdz šim nav pārāk nopūlējusies ar saistību izpildi bēgļu plūsmas iegrožošanā, bet 7. marta sanāksmē izvirzījusi jaunus sadarbības nosacījumus – finanšu palīdzības divkāršošanu, Turcijas integrācijas ES paātrināšanu un bezvīzu režīmu līdz jūlijam.
Eiropas līderus tomēr spārnojusi Ankaras apņemšanās uzņemt atpakaļ visus Eiropā no Turcijas ieceļojušos nelegālos imigrantus, kam nepienākas starptautiskā aizsardzība (apmaiņā pret attiecīgu Turcijas nometnēs esošo Sīrijas kara bēgļu daudzumu), un šie priekšlikumi tiks konkrētāk izskatīti ES samitā nākamās nedēļas nogalē, kad Eiropas vadītāji spriedīs arī par Šengenas zonas saglabāšanas pasākumiem. ES līderu visumā optimistiskie paziņojumi par iezīmējušos labdabīgo lūzumu gan disonē ar vairāku preses apskatnieku skepsi un Vācijas kancleres piezemēto izteikumu, ka “tas ir lūzums, ja tas kļūs par realitāti”.
Ilgtermiņa risinājums?
Tikmēr Grieķijā ik dienas ierodas caurmērā pāris tūkstoši nelegāļu. Uz viņu un tāpat ceļā bojā gājušo rēķina turpina gūt milzu peļņu cilvēku kontrabandas tīkli, kuru likvidācija ir arī Šengenas zonas izdzīvošanas svarīgākais priekšnoteikums. “Frontex” iespējas un pilnvaras nav pietiekamas, lai grautu šos organizētās noziedzības kanālus, tāpēc nepieciešama NATO spēku klātbūtnes izvēršana Vidusjūrā. Eiropas Savienībai un NATO jāsadarbojas, kas nenotiek nemaz tik bieži (kaut vairākums ES valstu ietilpst aliansē). Vidusjūrā un Egejas jūrā īstenotajā misijā, kas tiek koordinēta no vācu militārā transporta kuģa “Bonn”, jau iesaistījušies vai visā drīzumā iesaistīsies Grieķijas, Turcijas, Kanādas, Francijas un Apvienotās Karalistes karaflotes kuģi, tādējādi gūstot neatsveramu pieredzi.
Tomēr tas neaizstāj nepieciešamību pēc efektīvas Eiropas robežu un krasta apsardzes, kas, kā plāno EK, būs “pilnībā funkcionējoša” septembrī. Bet arī robežsardzes izveidošana vēl nenozīmē visu problēmu atrisinājumu.
Saskaņā ar EK ceļvedi jau 16. martā ir paredzēts komisijas paziņojums par Dublinas regulas reformu. Tā saturu mazliet atklāj dažos informācijas avotos (arī “Süddeutsche Zeitung”) pieminētā Vācijas iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra un Itālijas iekšlietu ministra Andželīno Alfāno vēstule EK. Tajā esot izklāstīts, ka reformai jābūt “ambiciozai” un jāatslogo robežvalstis, kuras bēgļu ceļā uz Eiropu allaž ir pirmās. Citastarp, izteikts arī ierosinājums apzināt patvēruma meklētājus jau viņu dzimtenē vai tranzītzemēs un tad sadalīt pa ES dalībvalstīm atbilstoši gada kvotām. Eiropas Komisija ierosināšot centralizēt patvēruma pieprasījumu izskatīšanu Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, ziņo laikraksts “Financial Times”.
Viedokļi
EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timermanss: “Mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk atcelt visas iekšējās robežkontroles, un tas jāizdara ne vēlāk kā līdz šā gada decembrim. Šajā sakarā pašreizējo nesistemātisko vienpusējo lēmumu vietā pagaidu robežkontrolēm jāpieiet koordinēti, saskaņojoties Eiropas līmenī un ievērojot Šengenas noteikumus. (..) Mums jāturpina arī sadarbība ar Turciju, lai tiktu īstenots kopīgais rīcības plāns un būtiski samazinātos iebraucēju plūsma.”
Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta (EP) galvenais ziņotājs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam par Eiropas robežu un krasta apsardzību diskusijā ES mājā “Pāri robežām”: “Neskatoties uz šķietami lielo attālumu starp Latviju un ES robežvalstīm, kuras migrācijas krīzi izjūt visvairāk, – Grieķiju un Itāliju –, arī Latvija ir ES robežvalsts un mēs nezinām, kurā brīdī mūsu robežas būs migrācijas krustpunkts, un mēs nevarēsim nodrošināt kārtību vienā ES valstī, t. sk. Latvijā, ja Eiropas robežas nebūs labāk administrētas un apsargātas. Līdz šim par ES robežu apsardzi atbildīgajai institūcijai “Frontex” bijis par maz iespēju, pilnvaru, cilvēku un kapacitātes.”
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Saistībā ar EK priekšlikumu svarīgi ir nodalīt divas lietas – terorisma draudus un nekontrolētu migrāciju. Latvijas–Krievijas robežas stiprināšana ir viena no Latvijas prioritātēm, kas iekļauta arī valdības deklarācijā. Attiecībā uz EK priekšlikumu par Eiropas krasta un robežapsardzes aģentūras izveidi: Latvijai tas nozīmētu nepieciešamības gadījumā būt gatavai reaģēt un uz jebkuru no ES dalībvalstīm nosūtīt līdz 50 robežsargiem trīs dienu laikā. Šengenas iekšējais apdraudējums nāk no ārpuses, tādēļ kopā ir jānodrošina ārējo robežu pārvaldība, lai nenonāktu līdz Šengenas zonas sabrukumam.”
