“Pārsteidz, ka šobrīd tik pārliecināti runājam par to, ka svētki bērniem būs.” Būt vai nebūt Skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad? 37
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Būt vai nebūt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem šogad – par to Ministru kabinets varētu spriest maijā.
Lai arī daļa svētku dalībnieku pret svētku ideju šovasar izturas skeptiski un saslimstības rādītāji ir sliktāki nekā pagājušajā vasarā, notiek gatavošanās svētkiem – top svētku scenāriji, drošības protokols, maijā tiks apzināti iespējamie svētku dalībnieki, bet galu galā – tiek cerēts uz brīnumu jeb zaļo gaismu saslimstības rādītāju luksoforā.
Aizvadītajā nedēļā 6. aprīļa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes (IKZ) komisijas sēdē Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna uzsvēra Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izšķirošo nozīmi likuma tradīcijas nepārtrauktības uzturēšanā:
“Ņemot vērā visus epidemioloģiskos riskus, aicinām tomēr atbalstīt iespēju, lai bērniem būtu šī svētku sajūta, šī tradīcijas nostiprināšanas iespēja, lai nebūtu tā, ka kaut kādas paaudzes izkrīt no šī riteņa.”
Šobrīd sabiedrības un amatpersonu domas dalās, vai šo “riteni” tomēr neapturēt tūlīt, ņemot vērā augstos riskus, vai tomēr bruģēt tam iespējami drošu ceļu.
Zināms, ka svētku rīkotāji pašlaik gatavo drošu svētku ceļu, gan paredzot iespēju riteni apturēt jebkurā, arī pēdējā brīdī.
Saeimas IKZ sēdē svētku rīkotāji atkārtoti apliecināja, ka dziesmu svētki varēs norisināties tikai tad, ja valdības noteiktajā pandēmijas luksoforā spīdēs zaļā gaisma – tā apzīmēta zema riska situācija, kad 14 dienās reģistrē 20 jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Kā sēdē pauda Zane Gemze, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Covid-19 drošības pasākumu koordinatore, tiek prognozēts, ka tas tiks sasniegts 14. jūnijā.
Cerībā uz zaļo gaismu – “B” scenārijs
Jau šobrīd tiek izslēgts tā dēvētais svētku “A” variants, ka svētki norisināsies bez jekbādiem ierobežojumiem. Agra Bērziņa, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore, Saeimas IKZ komisijas sēdē skaidroja, ka pašlaik tiek strādāts ar tā dēvēto svētku “B” scenāriju:
“Šie nebūs tradicionālie svētku notikumi, kad vienas nedēļas laikā ierodas ļoti liels cilvēku skaits, bet gan reģionos, gan Rīgā īpašajās norišu vietās pakāpeniski ierodas bērni. Vienā dienā pārsvarā tiek plānots tikai viens svētku notikums.”
“B” scenārijs paredz, ka svētku norise plānota no 2. jūlija līdz 2. oktobrim; koru, pūtēju orķestru, deju kolektīvu darbības atsākšana paredzēta maija beigās un jūnijā. Lielākie pasākumi plānoti Rīgā, piemēram, Dziesmu svētku koncerts “Dziesmubērns” Mežaparka Lielajā estrādē pulcētu līdz 3000 dalībnieku.
Iekštelpu pasākumos gan Rīgā, gan reģionos (koncertzālēs Rēzeknē, Cēsīs, Ventspilī, novadu kultūras centros u. c.) saskaņā ar šo plānu reizē pulcētos līdz 300 dalībnieku.
Vaicāta, kādēļ šobrīd, ņemot vērā, ka epidemioloģiskā situācija ir sliktāka nekā 2020. gada vasarā, šobrīd tomēr izvēlēts tieši “B” scenārijs, A. Bērziņa “Latvijas Avīzei” skaidroja: “Mūsu aktuālajā dienas kārtībā ir abi scenāriji – gan “B”, gan “C” (reģionālais princips plašākā un šaurākā variantā).
Abi scenāriji kopā ar Covid-19 drošības algoritmiem ir izdiskutēti gan ar SPKC ekspertiem, gan ar Veselības ministrijas speciālistiem.
Un, protams, ja epidemioloģiskā situācija nepieļaus nekādus publiskus pasākumus ārtelpās laika posmā no jūlija līdz oktobrim, tad arī pastāv scenārijs, ka nākamie svētki notiks 2025. gadā.”
A. Bērziņa arī atzīmē, ka “svētki – pēc “B” scenārija vai reģionālā principa – varēs notikt tikai tad, ja līdz ieplānotajam svētku laikam būs iespēja veikt mēģinājumu procesu vismaz mēnesi iepriekš.” (Pašlaik drīkst notikt interešu izglītības un amatiermākslas kolektīvu nodarbības ārtelpās grupās līdz 10 personām).
Galējais lēmums par to, vai svētki notiks vai nenotiks, tiks pieņemts maijā, “LA” norādīja A. Bērziņa. “Par konkrētu datumu un lēmumu operatīvi informēsim sabiedrību, medijus un procesā iesaistītos. SPKC pārstāvis Dzintars Mozgis arī vairākkārt akcentējis, ka šobrīd nav prātīgi pateikt, ka nekas nevarēs notikt, piemēram, augustā.”
Svētki – vecāku un skolotāju atbildība?
Kā Saeimas komisijas sēdē informēja Z. Gemze, pašlaik tiek izstrādāti drošības nosacījumi, kā svētki varētu notikt. “Ir jāveic prevencija attiecībā uz to, ka roku mazgāšana, aizsargmasku vai “burbuļu” lietošana varētu būt vienas no lietām, kas varētu darīt šos svētkus iespējamus.
Ārtelpu pasākumos izšķiroša ir cilvēku plūsmas vadība. Gribam likt akcentu uz dalībnieku izpratnes veicināšanu jebkurā svētku pasākuma norisē – vecāku atbildība, pedagogu atbildība un projektu vadītāju atbildība.”
Vecāku atbildība nozīmētu vecākiem nesūtīt uz pasākumu bērnu, kura ģimenē kāds ir Covid-19 pozitīvs vai noteikts kā kontaktpersona, vai bēram ir saslimšanas simptomi.
Arī pedagogiem tiktu rekomendēts neveicināt tādu bērnu dalību pasākumā, kura ģimenē kāds ir Covid-19 pozitīvs vai noteikts kā kontaktpersona, izvērtēt grupas spēju piedalīties pasākumos. Savukārt projektu vadītāji nodrošina pasākumu norisi saskaņā ar saistošajiem noteikumiem un Covid-19 protokolu.
Ņemot vērā pasaules pieredzi, testa versijā rīkojot masu pasākumus, Dziesmu un deju svētku gadījumā tiek apsvērta arī plaša bērnu un pieaugušo testēšana, pauda Z. Gemze.
“Pasaule šobrīd to jau dara ar trīs veidu testiem: PCR testu, antigēnu ātro testu un siekalu testu. [..] Bērnu testēšanā, visticamāk, tas varētu būt siekalu tests, veikts pirms pasākuma; otrais solis ir antigēnu tests, kas tiktu veikts tieši pasākuma norises vietā, pasākuma norises dienā.”
Svētku operatīvās vadības grupas (OVG) vadītājs Artis Velšs Saeimas IKZ komisijas sēdē informēja, ka OVG sagatavošanās darbs tiks ietverts konkrētā normatīvā dokumentā – svētku nodrošinājuma plānā, kas satur arī visu iespējamo risku vadības plānu.
“Tā ir dokumentu pakete, kas ne vēlāk kā septiņas dienas pirms pirmās pasākuma norises dienas būs iesniedzama rīcības komitejai.” Savukārt 21. aprīlī paredzēta arī [pašvaldību] Dziesmu svētku koordinatoru sanāksme, kurā informēs par katriem nākamajiem soļiem.
Bažas par lielkoncertiem Rīgā
Tomēr svētku “B” scenārijs, kas tika prezentēts Saeimas komisijā jau 9. martā, līdz šim raisījis iebildumus pašvaldībās, neizpratnē arī kolektīvu vadītāji un vecāki.
Iveta Ratinīka, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, “LA” norādīja: “Esmu skeptiska par to, ka nopietni apsveram svētku rīkošanu šajos apstākļos, kad mums ir desmit reizes augstāks saslimstības līmenis, salīdzinot ar laiku, kad pagājušajā gadā tika pārcelti Dziesmu svētki.
Pirmkārt, ir saslimstības riski, jo bērni nav spējīgi ievērot burbuli viena kolektīva ietvaros.
Kopkorī viņus dala pa balsīm, nevis pa kolektīviem. Visiem braukt uz Rīgu – tas apdraudētu nākamo mācību gadu.”
Tāpat I. Ratinīka pauda bažas par prognozi, ka zaļais signāls valdības “luksoforā” iestāsies jūnija vidū. “Tas ir vairāk nekā spekulatīvs apgalvojums. Par strauju saslimstības līmeņa krišanos, manuprāt, neliecina nekas. Turklāt tas ir brīdis, kad skolotājiem būtu jādodas vasaras atvaļinājumā.
Ja ejam uz Dziesmu svētkiem, tad nav skaidrs, kā plānojam šo skolotāju darbu un atpūtu. Ja mūsu rīkotajā bērnu vecāku, skolēnu, kolektīvu vadītāju un skolu vadītāju aptaujā (līdz 10. aprīlim) svētkus atbalstīs, tad meklēsim risinājumu, kas būtu drošs un draudzīgs – varbūt nometne, meistarklase.
Reizē esmu ārkārtīgi šaubīgi noskaņota pret to, ko izprotam kā klasiskus Dziesmu svētkus. Esmu runājusi ar vairākiem direktoriem, skolotājiem, un daudzi nesaprot, kādas citas pievienotās vērtības, izņemot tradīciju saglabāšanu un optimisma radīšanu, bērniem tie šogad dotu? Domāju, optimismu var radīt arī drošākā veidā. Arī tradīcijas var saglabāt bez masu pulcēšanas.”
6. aprīļa Saeimas IKZ komisijas sēdē uz daudziem nezināmajiem svētku organizācijā norādīja arī Lielo pilsētu asociācijas pārstāve Gunta Auza: “Pašvaldībām vajadzētu pēc iespējas konkrētāk zināt, kādas darbības šobrīd Dziesmu svētku kontekstā mēs nodrošināsim mūsu bērniem vasarā. [..] Pagājušajā nedēļā es ar skolotājiem, kuri gatavo bērnu deju, dziesmu kolektīvus, pūtēju orķestrus, pārrunāju, cik bērni ir gatavi.
Skolotāji teica – emocionālā līmenī mēs, protams, gribētu braukt. Profesionālā, kvalitatīvā līmenī, protams, mēs neesam un nebūsim gatavi.
Tam būtu jāvelta laiks vasarā – jūlijā vai augustā –, lai rudenī varētu notikt šie reģionālie svētki. Esmu arī piesardzīga par to, ka [svētkos] pedagogs apņemas iegūt informāciju, vai viņa kolektīvā nav kāds no bērniem bijis kontaktā vai nāk no ģimenes vai vides, kur kāds ir Covid pozitīvs. Ikdienā redzam, ka vecāki nemaz tā ar šo informāciju bieži nedalās. [..]
Mums ir arī ļoti precīzi jākonkretizē, vai testēšana attiecas tikai uz pedagogiem vai arī uz bērniem, un no kura vecuma posma? [..] Mums ir jārēķinās arī ar transporta loģistiku. Pašvaldībām ir jāievēro iepirkuma likums saistībā ar skolēnu svētku dalībnieku ēdināšanu, un tas uztrauc. [..]
Mani pārsteidz, ka mēs šobrīd tik pārliecināti runājam par to, ka svētki bērniem būs, – risku ir vairāk nekā tos atbalstošās situācijas
[..]. Pašvaldībās viennozīmīgi ir satraukums.”
“Esam veikuši kolektīvu vadītāju aptauju. Rezultāti atspoguļo tendences, kas dominē sabiedrībā, un vispirms tā ir polarizācija: ir tādi, kas dedzīgi iestājas “par”, ir tādi, kas ir skeptiski,” “LA” skaidroja A. Bērziņa.
Viņa uzsvēra – svētku prioritāte ir visu iesaistīto pušu drošība. “Mūsu valsts pieredzē ir jau bijis gadījums, kad, piemēram, Rīgas maratonu atceļ tā norises priekšvakarā tieši šo drošības apsvērumu dēļ. Mēs pieļaujam arī šādu scenāriju un par šo risku skaidri komunicēsim ar visām iesaistītajām pusēm.”
