Māra Libeka: Kurp mūs nes vakcīnu karuselis? 84
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Esmu pārslimojusi kovidu un divreiz vakcinēta. Tad kā man rīkoties – iet vai neiet pēc balstvakcinācijas? Valdības vadītājs Kariņš mudina doties saņemt trešo poti, bet galvenajai ekspertei imunizācijas jautājumos Zavadskai ir cits skatījums. Vairs neko nesaprotu, kam klausīt,” nesen redakcijai vaicāja kāda lasītāja. Šī neziņa ir diezgan raksturīga to cilvēku vidū, kuri cenšas domāt paši un seko līdzi tam, ko mums stāsta tie, kas rūpējas par epidemioloģisko drošību valstī.
Aizvadītajā nedēļā preses konferencē vakcinācijas procesa rīkotāja Eva Juhņeviča cita starpā aicināja visus, kas pārslimojuši kovidu un saņēmuši divas potes, doties pēc trešās vakcīnas devas. Latvijā vakcīnu netrūkst, un tās ir jāizlieto. Savukārt turpat Veselības ministrijas vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala stāstīja ko citu – tiem, kas pārslimojuši Covid-19 un pilnībā pabeiguši vakcinācijas kursu, tikšot izsniegts beztermiņa sertifikāts, un, lai nekaitētu savai veselībai, nekāda trešā pote nav nepieciešama.
Šiem cilvēkiem izveidojas tā saucamā hibrīdimunitāte, un ir pētījumi, kas pierāda, ka tā ir ļoti noturīga.
Bet Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vēl nesen (14. decembrī) aicināja: “Jāsaka viennozīmīgi – ejiet un saņemiet balstvakcināciju. Skriešus! Negaidiet, omikrons nāk virsū,” piebilstot, ka gaidīt nedrīkst, jo pavasarī būšot jau par vēlu. Premjers pērn jau septembra sākumā kopā ar savas partijas biedru finanšu ministru Jāni Reiru valdības sēdē pauda vēlmi, ka Ministru kabinetam pēc iespējas ātrāk jāpieņem lēmums par revakcināciju pret Covid-19 visiem pieaugušajiem, kas vien to vēlas.
Tomēr politiskais vakcīnu karuselis tika nobremzēts. Ja tas nebūtu izdarīts, kā justos likumpaklausīgie cilvēki patlaban, kad, ņemot vērā Lielbritānijā un vēl citās valstīs apkopotos datus, ir zināms, ka balstvakcinācijas efektivitāte pret omikronu saglabājas desmit nedēļas jeb divarpus mēnešus? Vai atsauktos politiķu aicinājumam skriešus doties pēc ceturtās devas?
Jā, Izraēlā to dara, bet tajā pašā laikā daļa šīs valsts zinātnieku brīdina, ka pārāk daudz vakcīnas devu var kaitēt organisma spējai cīnīties ar koronavīrusu, raksta “The New York Times”. Arī Latvijas Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja Dace Zavadska intervijā žurnālam “SestDiena” (30.12.2021.) teikusi: “Trešā un ceturtā vakcīnas deva vairāk sargā gļotādu, lai mēs mazāk inficētos. Šis efekts ar esošajām vakcīnām attiecībā uz omikronu pēc trešās jeb balstvakcīnas darbojas ne vairāk kā 10 nedēļu.
Vienubrīd Latvijā bija gaisā un arī no politiķiem skanēja prasība: “Dodiet, dodiet trešās devas visiem! Kāpēc nedodat?”
Mēs nevis nedevām, bet nevarējām noteikt, vai cilvēkam no tā kļūs labāk. Protams, mēs nevarējām paredzēt, ka parādīsies omikrons. Tāpēc visi tie, kas aizskrēja pēc balstvakcīnas oktobrī, īsti nezinot, kāpēc viņiem to vajag, nebūs tik labā situācijā attiecībā uz inficēšanās iespējām ar omikronu kā tie, kuri to izdarīja novembra beigās, decembrī – viņiem janvāris un februāris būs labs.”
Gan Pasaules veselības organizācija (PVO), gan mūsu valsts Imunizācijas valsts padome skaidro, ka zinātniski un epidemioloģiski balstvakcinācijas nepieciešamība joprojām ir nepietiekami pamatota. “Mēs noteikti neredzam pārliecinošus pierādījumus tam, ka lielākajai daļai cilvēku, kuri jau ir vakcinēti, ir nepieciešama revakcinācijas deva,” saka PVO eksperte ārste Ketrīna O’Braiena šīs organizācijas oficiālajā mājaslapā iekļautajā video intervijā.
IVP tāpat kā PVO norāda, ka balstvakcinācijas programmas mērķis ir novērst hospitalizāciju, smagu saslimšanu un nāvi īpaši tajās sabiedrības grupās, kur uz pierādījumiem balstītos pētījumos ir zināms, ka primārā imunizācija varētu vairs nenodrošināt optimālu imūno aizsardzību, un tie ir imūnsupresēti pacienti virs 65 gadiem, sociālo un aprūpes centru pieaugušie pastāvīgie iedzīvotāji, pacienti noteiktā vecumā ar hroniskām augsta riska blakus saslimšanām, nevis visi pēc kārtas.
Pretrunīga informācija parasti rada šaubas par to, kā rīkoties. Kam lai cilvēks klausa – politiķiem vai veselības aprūpes nozares speciālistiem, kuru vidū arī nav vienota viedokļa?
Bet vienīgais mierinājums laikam ir tas, ka, tuvojoties aprīlim un maijam, omikrons rimšoties.
Vismaz, kā apgalvo valsts galvenais infektologs Uga Dumpis, iepriekšējie gadi rāda, ka šajā laikā koronavīrusa mutācijas zaudē savu aktivitāti un mūsu smalkais bioenerģētiskais lauks atdzimst jaunai dzīvei. Bet uzelpot laikam varēsim līdz rudenim, kad, visticamāk, tiks piedāvāta “Pfizer” un “Moderna” uzlabotā vakcīna, lai turpinātu cīņu ar omikronu vai kādu citu mutāciju…
Aizvadītā gada decembrī Lielbritānijas valdība jau pasūtīja 114 miljonus papildu devu, kas vakcīnu ražotājiem jāpiegādā nākamo divu gadu laikā, ziņo “The Times”. Arī mēs turpināsim vizināties vakcīnu karuselī, kur politiskie lēmumi nereti skrien pa priekšu medicīniskajiem un rada neziņu, kā kurā reizē rīkoties.
