Kurp ies Eiropa? 1
No 22. līdz 25 maijam visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs 400 miljoniem vēlētāju ir iespēja izraudzīt 751 Eiropas Parlamenta deputātu, kas nākamos piecus gadus lems par ES tālāko virzību.
Vēlētājiem jābūt aktīvākiem
Izraugot Eiroparlamenta deputātus, vēlētāji tomēr joprojām balsos par nacionālajām partijām un to kandidātiem, balsošanai notiekot dažādās dienās nedēļas nogalē. Šīm EP vēlēšanām ir pievērsta lielāka uzmanība nekā jebkad agrāk, jo tās ir pirmās kopš parādu krīzes eirozonā, kas noveda vairākas valstis pie finanšu sabrukuma sliekšņa, atzīmē žurnāls “The Economist”. Lai gan EP pēc izmaiņām ES līgumos ir ieguvis paplašinātas pilnvaras un Eiropas Komisijai ir lielāka teikšana par dalībvalstu nacionālajiem budžetiem, vēlētāju piedalīšanās EP vēlēšanās ir samazinājusies no 63 procentiem 1979. gadā līdz 43 procentiem 2009. gadā. Kā paredz Lisabonas līgums, EP vēlēšanu rezultātiem būs lielāka ietekme EK nākamā prezidenta izraudzīšanā, mazinot dalībvalstu valdību vadītāju lomu kandidātu izvirzīšanā. Daudzi EP deputāti uzskata, ka par EK nākamo prezidentu būtu jāizrauga pārstāvis no politiskās partijas, kas ieguvusi visvairāk balsu Eiroparlamenta vēlēšanās.
Intriga – kā veiksies galēji labējiem
EP balsojumu 22. maijā ievadīs Nīderlande un Britānija, bet vairākums ES vēlētāju – vairāk nekā trīs ceturtdaļas – balsos svētdien, 25. maijā. Balsošanā var piedalīties ES valstu pilsoņi no 18 gadu vecuma, izņemot Austriju, kur var balsot no 16 gadiem. Arī EP kandidātiem jābūt vismaz 18 gadiem, izņemot Kipru un Itāliju, kur minimālais vecums ir 25 gadi.
Līdzšinējā Eiroparlamentā ir septiņas lielākās politiskās grupas, kas apvieno deputātus ar līdzīgiem uzskatiem. EP statūti nosaka, ka lielākās politiskās grupas saņem vairāk naudas un komiteju vadītāju amatu, tāpēc tām ir lielāka ietekme lēmumu pieņemšanā. Nedēļu pirms EP vēlēšanām veiktā aptauja liecina, ka centriski labējo jeb konservatīvo partiju grupa kopā varētu iegūt 221 vietu, centriski kreisās jeb sociālistu partijas – 194 vietas, bet liberālo partiju grupa – 62 vietas, lasāms interneta vietnē “EUobserver”. Lai izveidotu politisku grupu Eiroparlamentā, tajā jābūt vismaz 25 deputātiem no vismaz septiņām valstīm. Politiskie analītiķi atzīmē, ka šogad Eiroparlamenta vēlēšanu lielākā intriga ir deputātu skaits, ko varētu iegūt politkorektuma aizstāvju par galēji labējām dēvētās partijas – Nacionālā fronte Francijā, Apvienotās Karalistes Neatkarības partija Britānijā, Brīvības partija Nīderlandē un citas, kuru pārstāvji veiksmes gadījumā cer izveidot deputātu kopu, kas varētu bloķēt tām nevēlamu lēmumu pieņemšanu. Ekspertu ieskatā galēji labējās partijas varētu iegūt pat ceturto daļu no 751 vietas Eiroparlamentā. Vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti tikai 25. maija vakarā pēc balsojuma nobeiguma visās ES valstīs.
