Kurp doties rudens lapu laikā? 0
Dienas jau kļuvušas īsākas par naktīm, un tas nepārprotami nozīmē – klāt rudens. Kad kokiem lapas iekrāsojas dzeltenos, sarkanos un rūsganos toņos, laiks tvert fotoaparātu un doties ceļā.
Tērvetes dabas parkā
Tradicionāli zelta rudeni ierasts baudīt Siguldā, taču arī citviet Latvijā netrūkst šim nolūkam piemērotu vietu. Šis rudens būs notikumiem bagāts Tērvetes dabas parkā.
Kā pastāstīja dabas parka TIC vadītāja, jau 29. septembrī no plkst. 12 te sāksies Miķeļdienas svinības un darbosies tirdziņš, kurā varēs iegādāties rudens veltes un amatnieku darinājumus.
Ģimenēm ar bērniem būs iespējams piedalīties fotoorientēšanās sacensībās Meža mātes valstībā, Pasaku mežā sastapt Princesi, Sila raganiņu un Sīkstuļa ģimeni, bet jaunatklātajā Rūķu sētā kopā ar rūķiem iesaistīties daudzveidīgās radošajās darbnīcās.
Vasaras sezonai izskanot, 13. un 14. oktobrī Tērvetes dabas parkā notiks Pasakas midzināšanas svētki. “Puķes, kokus un krūmus midzinās Meža māte, kopīgu šūpuļdziesmu Raganu silam, izmantojot savdabīgus mūzikas instrumentus, aicinās komponēt un dziedāt Sila raganiņa, Princese gaidīs skaistāko rudens lapu ar uzrakstītu sveicienu, bet mežā saimniekos un savus krājumus ziemai izrādīs atraktīvais Sīkstulis un viņa Kalpone,” stāsta Lilita Kauste, Tērvetes dabas parka informācijas centra vadītāja.
Takas Alūksnes apkaimē
Veclaicenes pagasta gleznainajā apvidū kājāmgājējiem izveidotas vairākas jaunas dabas takas. Jau agrāk radītajām Drusku pilskalna un Raipala ezera takām šogad pievienojušās arī takas Peļļi – Ilgājs un Romeškalns – Korneti. Visas takas ir marķētas.
“Divarpus kilometrus garā Drusku pilskalna taka ved uz Latvijas stāvāko un nepieejamāko pilskalnu. No tā atklātās austrumu nogāzes paveras plašs skats uz apkārtni un labos laika apstākļos pāri koku galotnēm var saskatīt pat Lielo Munameģi Igaunijā,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības pārstāve Evita Aploka.
“Raipala ezera taka ir krietni garāka (~ 7 km). Sākusies pašā Kornetu centrā, taka virzās gar Ievas, Trumulīša un Raipala ezeriem līdz Mišu mājām. Pēc tam gar ezeru pretējiem krastiem pa meža un lauku ceļiem, kas marķēti arī kā veloceļš, iespējams nokļūt izejas punktā. Ja negribas mērot tik tālu ceļu, var iziet īsāku loku 2,4 km garumā gar Ievas un Trumulīša ezeriem.
Veclaiceni daba apveltījusi ar īpašu skaistumu. Te Kornetu – Peļļu subglaciālajā vagā guļ daudzi ezeri, kurus uz pusēm dala Latvijas–Igaunijas robeža, un, dodoties apmēram 8,5 km garajā Peļļu takā, var apskatīt vairākus no tiem. Pie Līvajerva (Smilšāja) Igaunijas pusē iesaku pakāpties pa kāpnēm stāvajā Peļļu gravas nogāzē, kur var uzkavēties labiekārtotā atpūtas vietā vai izstaigāt marķētās Paganamā dabas lieguma takas. Bet Peļļu taka, starp Smilšāja un mazo Peļļu ezeriņu atgriežoties Latvijā, ved kalnā un tālāk pa lauku ceļiem uz Naudas akmeni un gar Palpiera ezera malu pa mazajiem ceļiem uz sākumpunktu.”
Rudens Siguldā
Dažkārt Siguldas gleznaino apkaimi ar Gaujas senleju, smilšakmens atsegumiem un pauguraino reljefu dēvē par Vidzemes Šveici. Par rudens lapu krāšņumu vislabāk priecāties, braucot ar Latvijā vienīgo gaisa trošu vagoniņu pāri Gaujai no Siguldas uz Krimuldu, uzkāpjot Turaidas pils tornī vai paceļoties virs koku galotnēm Panorāmas ratā, kas atrodas Svētku laukumā (L. Paegles 21) un darbojas katru dienu no plkst. 10 līdz 18.
“Sigulda ir vienīgā pilsēta Baltijā, kur vienuviet iespējams izmēģināt vairākas unikālās atpūtas iespējas – nobraucienu ar bobsleja kamanām, lidojumu vertikālajā vēja tunelī “Aerodium” un lēcienu ar gumiju no gaisa trošu vagoniņa virs Gaujas. Piedzīvojumu parki “Tarzāns” un “Mežakaķis” ļauj izbaudīt pastaigu pa koku zariem, lejup pa Gaujas kalnu var nobraukt ar rodeļiem, šūpoties gumijās, lecot ar katapultu, kā arī doties interesantā ekskursijā pa Siguldas skaistākajām un mazāk zināmajām vietām ar dabai draudzīgo elektromobili,” mudina Siguldas novada TIC darbinieki.
Elektromobilis ir laba iespēja apskatīt Siguldu tiem, kuri nevēlas vai nespēj mērot lielus attālumus kājām, piemēram, doties uz Ķeizarskatu, Gleznotājkalnu vai Turaidas muzejrezervātu. Braucot būs iespējams uzzināt arī interesantākos faktus par apskates objektiem. Elektromobiļa kustības ātrums ir 15 – 20 km/h, tas kursē katru dienu plkst. 11 – 19 līdz oktobra beigām. Visu maršrutu sākums Svētku laukumā.
“Septembra pēdējās un oktobra pirmās nedēļas nogalē no plkst. 12 līdz 15 pilsētas viesiem piedāvājam iespēju piedalīties māk-slas darbu radīšanas akcijā “Glezno visi” Siguldas vēsturiskajā kompleksā. Stundu pēc tam darbu izstāde būs apskatāma Jaunās pils dārzā. 30. septembrī no plkst. 9 Svētku laukumā notiks rudens gadatirgus “Veselības krājumi ziemai”. No plkst. 11 tur gaidīs arī izklaidējošas un izglītojošas aktivitātes, piemēram, “Electrolux” veloblenderis, ar kuru ikviens varēs sev uzmīt gardu un veselīgu kokteili. Būs iespējams apgleznot ķirbjus un spiest dažādu dārzeņu sulas,” vēsta TIC.
Vērts apskatīt Līgatnes pārceltuve – viena no trim Latvijā joprojām strādājošām pārceltuvēm. Pagaidu darba laiks: plkst. 8 – 18. Lai nokļūtu Gaujas otrā krastā, kājniekiem un velosipēdistiem jāmaksā 50 santīmi, vieglajam auto bez pasažieriem – Ls 1,50. Zvārtes iezis – smilšakmens atsegums Gaujas krastā (Drabešu pag.). Apmeklētāju centra darba laiks: plkst. 9 – 19; tālr.: 29335446. Jāņem vērā, ka šā aizsargājamā dabas objekta apmeklējums ir par maksu: Ls 0,50 – 1, arī tiem, kuri ieža teritorijā ierodas gan no Amatas ģeoloģiskās takas, gan Kārļu zivaudzētavas un Skaļupes tilta puses. Iespējams izmantot vides gidu pakalpojumus, kā arī pieteikties nodarbībām kopā ar Zvārtes raganu un doties nakts pārgājienā pa Amatas taku. Apjumtais peintbola laukums (Siguldā, Lauku 1) – divstāvu angārā. Telpas ir apkurināmas un spēle var notikt jebkuros laika apstākļos. Pilns ekipējums uz trim stundām un ar 50 bumbiņām vienam spēlētājam maksā Ls 2,50 (ja spēlē piedalās astoņi cilvēki). Vienkoču parks (atvērts plkst. 10 – 18, ziemā līdz tumsai) atrodas pie Līgatnes upes, parkā aplūkojamas no vienkoča (viena koka gabala) darinātas laivas, krēsli, skulptūras, gaismas ķermeņi un citi priekšmeti. Ir izveidota taka ar dažādu aizsargājamu dzīvnieku koka skulptūrām un neliela dabiska koka apstrādes darbnīca – muzejs. 6. oktobrī līdz ar tumsas iestāšanos Vienkoču parkā notiks gadskārtējā “Uguns nakts”, kad parka Gaismas mežiņš tiks izlikts ar svecēm. Pašā vidū būs lielais ugunskurs, plkst. 21 – lāpu gājiens pa parka takām. Par Uguns nakts īpašajiem viesiem un notikumiem var uzzināt, sekojot Vienkoču parka profilam “Facebook”. Ieeja parkā: Ls 1 – 2, ierodoties ar savu dārza sveci – par puscenu. Tērvetes pilskalns (Cukurkalns) paceļas 19 metrus virs apkārtnes Tērvetes upītes labajā krastā un ir viens no iespaidīgākajiem pilskalniem seno baltu zemēs. Apkārt tam pletusies senpilsēta (9,5 ha), kur 13. gs. valdījis Viestarts un Nameisis. Pastiprinoties Livonijas ordeņa uzbrukuma draudiem, 1286. gadā zemgaļi Tērvetes pili nodedzināja un pārcēlās uz Raktes pilskalnu Lietuvā. Tērvetes pilskalnā arheologi atklājuši sešus kultūrslāņus, kas liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots kopš 1. gt. p. m. ē. Izrakumos pilskalnā atrastas ap 4000 senlietas. Ar zemgaļu dzīvi un pils vēsturi var iepazīties Tērvetes senvēstures muzejā “Jērumos” (tālr.: 29896804). Muzejs atvērts līdz 31. oktobrim (plkst. 10 – 17). Vairāk: www.lielkenins.lv. |
