Šogad skaisti lomi tiek vilkti Peipusa ezerā 0
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sals, atkusnis, sals, atkusnis – tā šogad ir parasta parādība, bet tas galīgi nav pa prātam mūsu bāleliņiem zivgribīšiem, jo ledus apstākļi galīgi nav tādi, kādus varētu vēlēties. Kaislīgākie ņem rokās spiningus un, bruņojušies ar ledus cirtņiem (vergām) un metāla nagiem, dodas uz upēm, lai pacīnītos ar kādu lasi vai taimiņu, bet Kurzemes upēs ūdens līmenis teju vai trīskāršojies un par spiningošanu nevar būt ne runas.
Toties Latvijas austrumos ledus apstākļi ir samērā apmierinoši, tur ar bļitkām un mormiškām tiek vilkti samērā labi līdaku, asaru un balto zivju lomi. Nesākšu pārskaitīt milzīgo mānekļu klāstu, ar kuru vajadzētu vilināt zivis – tas lai paliek katra paša ziņā, gribu tikai vērst uzmanību drošībai uz ledus un laba, izturīga un kvalitatīva inventāra izvēlei.
Copei izmantosim labas, svaigas, atbilstoša diametra auklas, kas nodrošinās pareizu mānekļu spēli un lomu. Galīgi nevajadzētu izmantot resnas auklas, lielās zivis (un mēs visi tādas vēlamies noķert) ir ļoti uzmanīgas un apdomīgas, tās neuzrunās striķa galā piesieta mormiška, salīdzinājumam varu pateikt, ka copes meistars Guntis Kārkliņš ar 0,085 mm aukliņu Bārtā ķēra asarus, no kuriem lielākais svēra 850 gramus.
No draugiem dzirdēju un “Facebook” vietnē redzēju, ka šogad skaisti lomi tiek vilkti kaimiņzemē Igaunijā, Peipusa ezerā. Te un citur zemledus copē liels palīgs būs eholote, kas ļaus saprast, vai tā zivs vispār apakšā ir. Ja nav, jāiet, jāurbj un jāmeklē.
Kaimiņi igauņi, kuri piedāvā makšķernieku izmitināšanas pakalpojumu un copmaņu ievešanu ezerā, parasti zina, kur atrodas skaistas, prāvas zivis, un savus klientus ved uz turieni, bet daudz kas lielā mērā ir atkarīgs no paša makšķernieka.
Priecē tas, ka šogad Peipusa asari labprāt ņem bļitku, kā favorīts tiek minēts somu Kūsamo darinātais māneklis, bet labi strādājot arī mūsu pašmāju meistaru darinājumi. Ja asari apakšā ir, bet mānekli galīgi ignorē, jāpāriet uz mormišku un iebarošanu.
Par iebarošanas efektivitāti varu pastāstīt epizodi no saviem sirojumiem pa Peipusa ezeru. Ritēja otrā copes diena, zivis bijām atraduši un vilkām lielas raudas un pieklājīga izmēra asarus. Pēc pāris stundām pie manis pienāca draugs un paziņoja, ka vienam no mūsējiem lomā jau četri skaisti brekši, šis kungs, gribēdams piesaistīt āliņģiem raudas, tos iebaroja ar rīvmaizi un motiļiem.
Ko darīt? Izvilku termosu, malkoju tēju un piekodu sviesta cepumu, pēkšņi roka ceļā uz muti apstājās pusceļā, es taču varu iebarot zivis ar smalki saberztiem cepumiem. Izklāju uz kastes dvielīti, uz tā saberzu cepumus, ielaidu ar tiem trīs barotavas, pa virsu uzliku motiļus.
Izdzēru teju, nopīpēju cigareti un laidu lejā mormišku – asaris, vēl viens un vēl, tad asari pazuda un iestājās neliels klusums, vai tiešām pienācis kaut kas lielāks? Un tad tas notika, sardziņš notrīcēja un lēnām pacēlās uz augšu, piecirtu zibenīgi, galā jutu patīkamu smagumu, pēc neilga brīža uz ledus izvēlās zeltains skaistulis 1,7 kilogramu vērtē. Trīs stundu laikā tiku pie piecpadsmit brekšiem svarā no 0,8 līdz 2,2 kilogramiem. Lielākais vilkšanas laikā iesprūda āliņģī, mormiška izrāvās, tikai pēdējā brīdī ar ledus karoti izdevās to dabūt uz ledus.
Lejiet termosos karstu aveņu tēju, ģērbieties silti, dodieties dabā un rūpējieties par savu un apkārtējo drošību!
