Kūrorts atgūstas 0
Jūrmalas viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits pēdējo gadu laikā nav sevišķi svārstījies (šogad tādu ir 43), taču to noslodze pieaugusi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Visvairāk apmeklētās atpūtas iestādes ir tieši kūrorta rehabilitācijas centri un kūrortviesnīcas – 2011. gadā tās apmeklēja 45% no visiem atpūtniekiem, apliecina Jūrmalas domē.
Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas priekšsēdētājs, Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis pauž, ka Jūrmala nav piemērota rūpniecības attīstībai un vienīgais tās stratēģiskais attīstības virziens ir kūrorts. Viņš skaidro, ka pirms 20 gadiem teju iznīcinātā kūrorta nozare šobrīd sāk atgūties – ir pieņemti grozījumi Tūrisma likumā sadaļā par veselības tūrismu un kūrortiem un tiekot izstrādāti arī jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tas palīdzēšot piesaistīt investorus.
M. Dzenītis atbalsta ideju, ka Jūrmalai vai vismaz kādai tās daļai būtu arī juridiski jānosaka kūrortpilsētas statuss līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur, pamatojoties uz šo statusu, ir citāda finansēšanas un Eiropas fondu piesaistes kārtība. Šajā ziņā abas kaimiņvalstis mūs esot pēdējos gados apsteigušas. Uz kūrorta statusu Jūrmala pretendēšot, līdzko būs izstrādāti jaunie MK noteikumi.
Tūristu magnēts
Kūrortpilsētu asociācijas priekšsēdis skaidro, ka, lai piesaistītu investorus, ir jāpiedāvā tiem īpaši nosacījumi un jātiecas Ķemeru, Jaunķemeru, Kūdras apvidu izveidot par speciālo ekonomisko zonu (kāda šobrīd ir Liepājā, Ventspilī, Rīgā un Rēzeknē) ar tūrisma un rekreācijas novirzienu.
Viņaprāt, būtu vajadzīgas vismaz desmit ļoti kvalitatīvas kūrortiestādes, lai Jūrmala būtu starptautiski atpazīstama un konkurējoša kūrorta vieta. Rekreācijas un rehabilitācijas centri darbotos kā tūristu magnēts, nodrošinot darbu arī citiem uzņēmējiem. Turklāt koncentrēšanās uz veselības tūrismu nodrošinātu mazāku atkarību no sezonas.
“Ja cilvēki gribēs uzlabot veselību vai relaksēties, viņus neinteresēs – ir jūlijs vai februāris,” teic M. Dzenītis.
Viņš uzskata, ka kūrortobjektu pievienotā vērtība ir daudz augstāka nekā, piemēram, parastām viesnīcām, jo tajos uz katru viesi ir lielāks apkalpojošais personāls, arī uzturēšanās parasti ir ilgāka.
Dūņu un minerālūdeņu, nevis “Jaunā viļņa” dēļ
“Mēs šobrīd esam pārslogoti,” apgalvo rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” pārstāve Tatjana Dāboliņa. Cilvēki domājot par savu veselību, un papildu klientu pieplūdums skaidrojams arī ar rudens/ziemas sezonas atlaidēm pensionāriem un invalīdiem. Viņa uzskata, ka ar diviem profesionāliem rehabilitācijas centriem valstī ir par maz un Jūrmalai būtu atkal jāsāk dzīvot kā kūrortam. “Vajag atgriezties pie prakses, kāda bija agrāk, kad uz Jūrmalu brauca kā kūrortu, nevis “Jaunā viļņa” dēļ.”
T. Dāboliņa uzsver klasisko Jūrmalas resursu vērtību, sakot, ka dūņas, minerālūdeņi un jūras svaigais gaiss esot galvenie iemesli, kāpēc cilvēki apmeklējot viņu rehabilitācijas centru, un uz šīm lietām arī turpmāk esot jābalsta kūrorta attīstība. Līdzās ārsta noteiktajām procedūrām klienti visvairāk izvēloties sauso masāžu, zemūdens masāžu, ajūrvēdas pakalpojumus un sulu kūri. Visbiežāk “Jaunķemeru” pakalpojumus izmantojot vietējie iedzīvotāji, bet no ārzemēm rehabilitēties visvairāk braucot vācieši un krievi.
Paveiktais un plānotais
Jūrmalas domes pārstāve Dagnija Būmane skaidro, ka nemitīgi tiekot sakārtota arī pilsētas infrastruktūra, jo ne tikai tūrisma objekti, bet arī visa pārējā pilsēta radot priekšstatu par Jūrmalu kā par atpūtas vietu: tiek remontēti ceļi, veidoti apstādījumi un puķu dekorācijas, sakārtoti bērnu rotaļu laukumi, pludmales infrastruktūra, izveidots Dzintaru Mežaparks. Šogad atvērta jauna dabas taka Ragakāpā. Pirms diviem gadiem atvērta Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kur par ERAF līdzfinansēta projekta līdzekļiem pilnībā rekonstruēts un labiekārtots arī kūrorta ārstniecības bloks. Rekonstruēts arī nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” un uzcelts jauns, modernākais reitterapijas centrs Baltijā.
Izveidots Latvijas veselības tūrisma klasteris, kurā ietilpst 34 komersanti – slimnīcas, rehabilitācijas centri, sanatorijas, kūrortviesnīcas, sporta centri, ekokosmētikas ražotāji, kas izmanto Latvijas dabas dziednieciskos resursus, augstskolas, Latvijas un ārvalstu tūrisma kompānijas, pašvaldības un nozaru nevalstiskās organizācijas.
Realizēti divi ERAF projekti par Jūrmalas kūrortpilsētas dalību ārvalstu tūrisma gadatirgos. Rekonstrukcija noris viesnīcā “Kurši”, gatavojas arī sanatorija “Dzintarkrasts” un “Belorusija”.
Plānos ir atjaunot Aspazijas māju, Ķemeru kūrortparku, Jaunķemeru glābšanas staciju, Slokas stadiona otru kārtu, kā arī izveidot veloceliņu Majori–Jaunķemeri. Pirms nepilna mēneša Jūrmalas dome, lai nodrošinātu kūrorta resursu, tostarp minerālūdens urbumu, saglabāšanu, pieņēma lēmumu panākt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu atsavināšanu privātīpašniekiem. Līdzekļi Ķemeru viesnīcas nacionalizēšanai nu lūgti arī valdībai.
Uzziņa Jūrmalas kā kūrorta mārketinga vajadzībām dome gadā atvēl 200 tūkst. latu. Jūrmalas kūrorta rehabilitācijas centros un kūrortviesnīcās pieejamas 2500 gultasvietas. Lielākie kūrorta uzņēmumi Jūrmalā: Rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” Sanatorija “Dzintarkrasts” Sanatorija “Belorusija” SPA viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” SPA viesnīca “Baltic Beach Hotel” SPA viesnīca “Amber Sea Hotel & SPA” SPA viesnīca “Pegasa pils” SPA viesnīca “Amber Spa Boutique Hotel” Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” (valsts SIA) Sociālās integrācijas valsts aģentūra (valsts iestāde) “Līvu akvaparks” |
