Kurmjus bendēs humāni 1
Spraigas deputātu debates vakar izraisīja Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tiek paplašināts likumīgi nogalināmo dzīvnieku saraksts.
Zemkopības ministrijas piedāvātie likuma grozījumi paredzēja kaitīgo grauzēju skaitam pieskaitīt mazdārziņu īpašnieku ļaunāko biedu kurmi un ļaut to netraucēti iznīcināt. Arī bez šādiem likuma grozījumiem kurmju bendētāji demonstrēja apbrīnojamu izdomu, piedāvājot mazos racējus gan spridzināt, gan indēt ar gāzi. Tādēļ nav brīnums, ka šādi likuma grozījumi bija satraukuši vairākus deputātus. “Dīvaini, ka vienīgais videi piemērotais risinājums ir nogalināt. Tāda acīmredzot ir mūsu vides aizsardzības politika,” ironizēja Valērijs Agešins (“SC”), kurš aicināja noraidīt ministrijas piedāvātos grozījumus.
“Zinātnieki jau sen atzinuši, ka kurmju klātbūtne ir apliecinājums tam, ka dārzā ir veselīga un auglīga augsne. Turklāt kurmis apēd maijvaboļu kāpurus un zemesvēžus, irdina zemi. Ar kurmjiem nevajadzētu cīnīties, bet mācīties ar tiem sadzīvot, lai tos tikai atbaidītu. Ja piemēram, strazdi noēd visu ražu, vai tos visus vajag uzreiz likvidēt, apindēt, apšaut?” retoriski jautāja Agešins. Viņa viedoklim pievienojās arī Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (“Vienotība”), citējot indiešu domātāja Mahatmas Gandija vārdus, ka par nācijas diženumu un morālo pilnveidošanos var spriest pēc tā, kā šī nācija izturas pret dzīvniekiem.
Arī Ingmārs Līdaka (ZZS) piekrita, ka ministrijas piedāvātā redakcija ir absurda, nehumāna un atpalikusi, jo mūsdienās nav pieņemts kādu dzīvnieku sugu vai grupu uzskatīt vienkārši nepārprotami par kaitīgu, bet vienlaikus nepiekrita Agešina priekšlikumam vienkārši svītrot minēto pantu, jo tādā gadījumā pat oda nosišana kļūtu par likuma pārkāpumu.
Tādēļ deputāti vienojās atbalstīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava piedāvāto kompromisa variantu un atļaut kurmjus medīt ar mehāniskām lamatām, jo šāds mehānisms esot pietiekami humāns un neapdraudēšot visu sugas populāciju.