Pasaulē lielākie akmens kurmji: unikāls parks top Ūdrīšu pagastā tepat Latvijā 2
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, atrodas viena no vecākajām ārstniecības augu audzētājām Latvijā – zemnieku saimniecība “Kurmīši”.
Tur zeļ vairāk nekā 60 veidu ārstniecības augi, no kuriem top tējas, ēteriskās eļļas un ziedūdeņi. Saimniecība pārstrādā bišu vasku un atraktīvā veidā piesaista lauku ceļotājus. Šobrīd tur top pasaulē lielāko akmens kurmju parks.
Zīmolvedības nodarbība
“Kad saimniecību sāka biežāk apmeklēt tūristi, nodomāju, ka nebūtu par sliktu kaut kas īpašs, kas piesaistītu ciemiņu acis un būtu raksturīgs tieši mūsu saimniecībai. Biju paceļojis pa pasauli, redzējis, kā ir citās vietās… Par laimi, netālu dzīvo keramiķis Valdis Pauliņš, kurš māk izveidot jebkuru lietu no jebkā.
Reiz, kurinot cepli un baudot vietējās izcelsmes iedvesmas dzērienu, mēs ilgi spriedām, ko darīt lietas labad. Mājas sauc “Kurmīši”, to emblēmā ir kurmis… Nu tad izspriedām, ka tas varētu būt liels kurmis. Bet no kā taisīt?
Dzima ideja izmantot no zemes nākošos akmeņus, kuru saimniecībā ir bez gala. Katru gadu vāc, bet tie tikai aug. Krietnu baru kurmju var sataisīt. Nolēmām veidot lielu akmens kurmi no akmeņiem un mākslinieks cieši apsolījies šajā lietā līdzēt,” atceras saimnieks Ivars Geiba.
Tā tapa Nr. 1
Saimnieks Valdi turēja pie vārda. Vispirms no vecām stieplēm un armatūras meistars uztaisīja karkasu. Ap to aplika un piesēja stiepļu režģi. Karkasu saimnieks ar kundzi piepildīja ar granīta laukakmeņiem.
Tad pēc krietna laika Valdis salocīja nākamo režģi… Tā tapa kurmis Nr. 1 un Nr. 2.
Šādu veidojumu būvniecībā sauc par gabionu. Tas var būt dažādas formas un tilpuma pīts karkass vai kaste, ko piepilda vai nu ar smiltīm, šķembām vai ar akmeņiem.
Kad uzbūvēja jauno vaska pārstrādes cehu, notekūdeņus uzglabāja desmit kubikmetru mucā, ko ieraka zemē. Vajadzēja nomaskēt izsūkšanas cauruli, un kāpēc ne ar kurmi? Saimniecībā strādā Jānis Leikums, labs plaša profila speciālists ar māksliniecisku ievirzi un prasmi metināt.
Viņš uzmetināja kurmja karkasu. Kurmim uz galvas ir liela cepure. Kad kanalizācijas tvertne ir pilna, cepuri paceļ, kanalizāciju izsūc un cepuri noliek vietā. Jauki izskatās, un arī rozes aug blakus.
Kurmis Nr. 4. Pirms kāda laika ģimenes draugs Ēriks Sitniks apmeklēja tālākizglītības kursus, kuros bija metināšanas prakse. Reiz, dzerot tēju ar iedvesmas piešprici, saimnieks ieteicās, ka būtu jāizmēģina viņa metināšanas prasmes.
Ēriks piekrita un sametināja šobrīd lielāko no kurmju saimes – ar kārtīgu alus kausu rokās. Lai to piepildītu ar akmeņiem, saimniekam ar saimnieci nācās strādāt vairākas dienas.
Ideja attīstās. “Kurmīšos” tagad viesiem piedāvā arī vairāku veidu vaska svecītes kurmīšu skatā. Tās tiek atlietas pašdarinātās silikona formās, arī viens no dēliem uztaisīja savu formu. Piedevām vasks ir no pašu bitēm, no pašu dārza.
Tūristiem tas patīk, un saimnieks tēmu paredzējis attīstīt. Iespējams, dārzā ir unikāli, reģionā vai pat pasaulē lielākie kurmji. Ja kāds zina lielākus, lai apstrīd…
Celšanas pamācība
Vispirms skulptūrai ir jāizveido karkass. Tam noder 5 mm stieple un metāla armatūra. Viss tiek sastiprināts ar cinkotu sietu. Tas ir paverams, lai akmeņus pa perimetru var kraut iekšā. Kurmja iekšpusi pēc iespējas atstāj tukšu. Piemēram, vienam kurmim vidū ir 200 litru metāla muca.
Dižkurmjus saimnieks ar saimnieci krauj no nelieliem, līdz 10 kg smagiem akmeņiem, no kuriem vispirms noskalo zemi un putekļus. Lielākos akmeņus, protams, krauj saimnieks.
Tā ir sava veida māksla. Katrs akmens tiek ielikts ar nodomu, kurā vietā tam jābūt, lai smukākā puse būtu uz āru. Viens kubikmetrs granīta sver apmēram trīs tonnas. Mazākajā kurmī ir kāds puskubikmetrs, lielākajā – kādi trīs kubikmetri akmeņu.
“Akmeņi saimniecībā no zemes aug nežēlīgi. Domāju, būs jāturpina kurmjaudzēšanas tradīcija. Vietas, kur kurmīšus izvietot, ir, arī veca armatūra ir. Arī dēli ir, un katram no viņiem ir iespēja izmēģināt roku un uztaisīt pa kādam kurmim.
Plānoju tuvākajā laikā rīkot kurmju celšanas meistarklases. Uzaicināt cilvēkus ciemos, iepazīstināt ar saimniecību un ļaut uzkraut kādu akmens kurmi uz sagatavota metāla karkasa. Tagad kurmji pārziemo un atpūšas. Vasarā tie atkal gaidīs vietējos un ārzemju ciemiņus.
Pie viņiem var droši braukt, kurmji neslimo un ir koviddroši. Kurmji stāv gadu desmitiem un stāvēs ilgi. Sezonas sākumā tikai jāpiekrāso melnās brillītes, cepures un citi metāla aksesuāri, tad var gaidīt jauno sezonu,” smaidot stāsta saimnieks.
Tatjana Kozačuka, Krāslavas tūrisma informācijas centra vadītāja, ir sajūsmā: “”Kurmīšu” saimnieki Ivars un Sandra ir idejām bagāti cilvēki. Piedevām viņi paši notikumus iniciē un negaida, ka citi teiks ko priekšā. Pati doma par kurmju dārzu ir lieliska. Mūsdienu tūristiem jau nepietiek ar to, ka viņi paciemojas laukos, apmeklē viesu mājas, papriecājas par ainavu un kaut ko garšīgu nobauda.
Viņiem vajag kaut ko jaunu, kādu īpašu akcentu, atrast lielāko, garāko, mazāko… Tāda odziņa ceļotājiem ir kurmju dārzs – cilvēki brauc skatīties, fotografēties un atbilstoši laika garam bildes ievieto sociālajos tīklos.”
Kas ir gabions
* Gabions (no itāļu “gabbione” – liels būris) ir dažādas formas tilpuma ar dažādas frakcijas smiltīm, šķembām, oļiem vai akmeņiem piepildīts pīts karkass vai kaste.
* Šādā veidā var ātri uzbūvēt nostiprinošas pretnobrukumu būves: nostiprināt stāvas zemes nogāzes nostiprināšanai ceļu būvē, nostiprināt dambjus, uzbūvēt militāro fortifikāciju.
* Visbiežāk gabionus izmanto, lai pasargātu ūdenstilpju krastus no erozijas.
* Ar gabioniem tiek veidotas plūdu barjeras, lai pasargātu atsevišķus objektus no ūdens straumes. Latvijā, piemēram, gabioni ir uzstādīti Pāvilostas jūrmalā.
* Ar gabioniem viegli var veidot dekoratīvas terases dārzos vai parkos.
* Gabioni ir ļoti ērta arhitektūras forma – no gabioniem tiek veidoti žogi, dārza instalācijas un kamīni, grili, galdi, vāzes.
* Privātmāju īpašnieki bieži vien gabionus izmanto, lai norobežotos no kaimiņiem un ielas skaņām.
* Gabionos visbiežāk tiek iepildīti dekoratīvie akmeņi.
* Gabionu praktisko pusi raksturo izturība pret koroziju un deformācijām, ātra uzstādīšana, izturība pret vandālismu, augsta akustiskā efektivitāte, un tiem nav nepieciešama apkope.
Avots: Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls, Wikipedia.ogr, SIA “Kamalats”
