Anda Līce: Tagad likmes ir tik augstas, kādas tās nav bijušas kopš aukstā kara laikiem 56
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Demagoģija ir tikpat veca kā pasaule un balstās uz sabiedrības aizspriedumiem, bailēm, emocijām, meliem un īso atmiņu. Jaunajā gadsimtā demagoģijā vismaz pagaidām visus laurus plūc Krievijas valdība ar tās ārlietu ministru Sergeju Lavrovu priekšgalā.
Un, jo ilgāk tas notiek, jo vairāk pasaule pārliecinās, ka pēc PSRS sabrukuma nekāda atteikšanās no impēriskajām ambīcijām īstenībā nav notikusi un pie pašreizējas politiskās sistēmas arī nav iespējama.
Padomju laikos bija populāra dziesma ar nosaukumu “Vai krievi grib karu”.
Kad politiķim un psihologam Leonīdam Gozmanam nesen uzdeva šo jautājumu, viņš, mirkli padomājis, atbildēja: “Krievi karu negrib, krievi grib uzvaru.”
Tas daļēji izskaidro Kremļa ultimātus ASV un NATO, karaspēka pārvietošanu pie Ukrainas robežām, Ukrainas un visas Rietumu pasaules apmelošanu un šantažēšanu, tomēr tagad likmes ir tik augstas, kādas tās nav bijušas kopš aukstā kara laikiem.
Putinam ir izdevies beidzot atmodināt un apvienot noteiktai rīcībai mūždien vārdos “dziļi noraizējušos” Eiropas un ASV politiķus, viņi sāk pievērst uzmanību arī savā valstī rokošajiem Kremļa “kurmjiem”. Kurmjiem, kā zināms, siltas ziemas patīk.
Šo “kurmju” darbošanos ASV krievu diasporā, Ukrainas informācijas avotos un valdībā ilgstoši ir pētījis tagad Amerikā dzīvojošais bijušais padomju izlūkdienesta virsnieks Jurijs Švecs, kura saknes ir Ukrainā un kura regulāros un analītiskos starptautisko notikumu apskatus ir iecienījuši “YouTube” lietotāji.
Runājot par Krievijas prezidentu, kas ir politisko intrigu lielmeistars, J. Švecs saka, ka tad, kad kāda Kremļa operācija izgāžas, prezidents mēdz uz laiku panirt “zem siekstas”, uzticot kādiem citiem tikt galā ar savārīto.
Kremļa “kurmji” darbojas visā postpadomju telpā, ik pa laikam spekulējot ar atsevišķu reģionu autonomijas jautājumu, fašisma atdzimšanu, krievvalodīgo tiesību ierobežošanu un tamlīdzīgiem meliem.
Tiem gan netiek žēlota nauda, un šādās kampaņās tūdaļ iesaistās vai nu apmuļķotie, vai uzpirktie attiecīgās valsts diasporas pārstāvji.
Kamēr daudzu valstu valdības sēž kā uz pulvera mucas, bet ierindas pilsoņi mēģina savilkt galus un pārvarēt ekonomisko krīzi, Latvijā Ekonomisko lietu tiesa attaisno visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā pirms vairāk nekā desmit gadiem apsūdzētos, un Latvijas prihvatizācijas dalībnieki var atviegloti uzelpot.
Savukārt Krievijas žurnālista Alekseja Pivovarova kanāls “Redakcija” rāda, kā tiek iesvētīta okupētās Sevastopoles lielā ūdenskrātuve, un pilsētas mērs lepni paziņo, ka tā ir vienīgā Krievijas pilsēta, no kuras krāniem tagad tecēšot svētītais ūdens.
Lūk, cik tik dažādas, cita citu izslēdzošas lietas notiek mūsdienu pasaulē!
