Kurmja tuneļi mēdz būt 100–200 metru gari. Kā noķert šo dārza negantnieku? 40
Kādu rītu piemājas zālienā pamanīju vairākus nelielus kurmju rakumus. Apskatot tuvāk negantnieka veikumu, kurmis jau bija paspējis izveidot ap desmit metru garu alu tīklu. Mūsu ģimenei nav nekas pret šiem dzīvnieciņiem, kamēr vien tie nenodara postījumus zālienā.
Kurmis seko barībai
Kurmis ir izteikts gaļēdājs, un tā pamatbarība ir sliekas. Iepriekšējā dienā lija lietus, un pirmo reizi vakarā dārzā varēja novērot daudz naktstārpu. Iespējams, lielo slieku sarosīšanās arī pamudināja kurmi rakt tur, kur tas iepriekš nebija manīts. Kurmji ēd arī kukaiņus, to kāpurus, simtkājus, gliemjus, izņēmuma gadījumos arī abiniekus, peles un ciršļus. Kurmis meklē barību, pārskatot savas pazemes ejas, kurās sakrīt dažādi bezmugurkaulnieki.
Līdzēs pareizi izvietots slazds
Lauksaimniecības preču veikalā iegādājos vislētāko slazdu pāri, kas maksāja nedaudz vairāk par septiņiem eiro. Izlēmu tos novietot uz vienas no dzīvnieciņa barošanās ejām, kas ir praktiski zem velēnas. Par šo eju klātbūtni liecina zālienā ieplaisājuši valnīšveida pacēlumi.
Ar lāpstu noņēmu velēnu un atradu kurmja eju. Uz abām pusēm no izraktās bedrītes ievietoju pa slazdam tā, lai kurmis slazdā iekristu neatkarīgi no tā, no kuras puses tas nāktu. Slazda gredzenus novietoju līdz ar alas sākumu un visu nomaskēju ar izrakto velēnu.
Nākamajā rītā, pārbaudot slazdus, atklājās, ka tie piedzīti ar zemi un kurmis izracis jaunu atzaru slazdiem pa vidu… Ņemot talkā savu mednieka pieredzi, sapratu, ka slazdus biju ielicis nepareizi. Gredzeni, kuros dzīvnieks tiek noķerts, jāievieto dziļāk alās, lai kurmis nesajustu briesmas. Tā arī izdarīju. Mīkstajā augsnē tos iestumt dziļāk alās nebija problēmu. Jau nākamajā rītā kurmis bija noķerts.
Lamatu piedāvājums plašs
Ražotāji piedāvā daudz dažādu kurmja lamatu. Tās maksā, sākot no septiņiem eiro par pāri un beidzot ar vairākiem desmitiem eiro par slazdu. Lai arī kāds lamatu veids tiktu izraudzīts, izvietojot slazdus, jāizprot dzīvnieciņa paradumi un pārvietošanās veids. Tikai tad slazds darbosies.
Tiek piedāvātas arī ierīces, kas dzīvnieciņus atbaida ar ultraskaņu.
Melnsvārča dzīvesveids
Eiropas kurmi jeb vienkārši kurmi ieraudzīt izdodas reti, kaut tas ir viens no izplatītākajiem zīdītājiem Eirāzijā. Kurmim ir ļoti mazas actiņas, un tā redze ir ļoti vāja. Pēc kurmju rakumiem var noteikt, uz kurieni ved dzīvnieka ceļš pazemē.
Kurmis ir vienpatis, vienkopus uzturas tikai mātītes ar saviem nepieaugušajiem pēcnācējiem. Pieaugušie dzīvnieki ir nometnieki, nesaticīgi un agresīvi pret saviem sugasbrāļiem. Ir aktīvi visu gadu un lielāko daļu savas dzīves pavada zem zemes. Tomēr pavasarī vai vasaras sākumā, kad jaunie kurmji pamet mātes alu sistēmu, tie dodas virszemes ceļojumā, lai atrastu jaunu teritoriju, kur ierīkot savu alu labirintu, vai arī jaunie kurmji reizēm ieņem tukšu, pamestu alu sistēmu.
Augsnes, kuras kurmim nepatīk
Kurmis izvairās no pārāk sausas vai pārāk mitras un skābas augsnes, no pārāk smilšainas vai akmeņainas, toties bieži apmetas drenāžas sistēmu vai nelielu upīšu tuvumā, kur ir mīksta, valga zeme. Pavasara plūdu laikā kurmis var būt spiests pamest applūdušu teritoriju un pārvākties uz sausāku vietu. Tas labprāt izvēlas kultivētās teritorijas: pļavas, ganības, tīrumu malas, sakņu un augļu dārzus, parkus.
Kurmja tuneļi mēdz būt 100–200 metru gari. Vienā dienā kurmis pārrok līdz 20 metriem alu sistēmas.
Ejas, kas kalpo ēšanai, atrodas tuvu augsnes virskārtai (2–5 cm dziļi). Pārvietošanās ejas tiek raktas dziļāk – 50–60 cm (visbiežāk 20 cm) dziļumā, bet, ja nepieciešams, var būt arī metra dziļumā. Augsne no dziļajiem tuneļiem tiek izstumta zemes virspusē.
Ko labu dara pazemes saimnieks
Lauksaimniecības teritorijās kurmis parasti tiek uzskatīts par kaitnieku, kaut gan, veidojot alu labirintus, kurmji uzirdina augsni un veicina gaisa, mitruma apriti tajā.
Turklāt kurmja klātbūtne samazina strupastes izplatību dārzos, tā ka kurmi var uzskatīt par derīgu dzīvnieku dārza aizsardzībā. Ejas kalpo arī par patvērumu daudziem citiem dzīvniekiem.
