• Kurmji dzīvo ģimenēs, turklāt, iespējams, ir poligāmi – viens tēviņš uztur kontaktus ar vairākām mātītēm. 0
• No aprīļa vidus līdz maija vidum kurmjiem norit riests. Grūsnība mātītēm iestājas vienu reizi gadā, ilgst 30 līdz 40 dienas. Vienā metienā piedzimst trīs līdz deviņi mazulīši, bet visbiežāk pieci. Par tiem lielākoties rūpējas māte.
• Attīstība norit strauji un jau viena mēneša vecumā jaunie kurmji dodas prom no mātes alas. Tēviņi pret tiem kļūst agresīvi, tādējādi stimulējot bērnus atstāt vecāku apdzīvoto teritoriju.
• Kurmja galvenā barība ir sliekas, taču tas ēd arī vaboles, divspārņu un tauriņu kāpurus. Mazais dzīvnieciņš vienā dienā var notiesāt tik daudz slieku, cik pats sver, gadā – gandrīz 20 kg slieku. Kurmja svars ir 60 līdz 90 grami. Labi paēdis, kurmis saritinās kamolā un guļ četras piecas stundas līdz nākamajai ēšanas reizei (un tā četras reizes diennaktī). Augu saknes kurmis apgrauž tikai tad, ja tās trāpās ceļā un traucē izrakt alu.
• Ja iestājies pilnīgs barības trūkums, kurmis var apēst arī beigtu peli, strupasti vai pat savu sugasbrāli.
• Rudens beigās un pavasarī, kad daudz slieku, kurmji, iespējams, veido krājumus ziemai, savācot sliekas. Pirms tam kurmis sliekai iekož vietā, kur atrodas “galvas smadzeņu” ganglijs, tādējādi slieku nenogalinot, bet paralizējot.
• Kurmja dzīves ilgums – četri līdz seši gadi.
• No vienas puses, slikti, ka kurmji iznīcina sliekas, kuras irdina, aerē un mitrina augsni, samaisa tās slāņus un tādā veidā paaugstina augsnes auglību. No otras puses, arī kurmji, rokot alas, uzlabo augsnes fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības, tātad var teikt – kurmji lauksaimniecībai nodara vairāk laba nekā ļauna. Cilvēki tos ienīst nepamatoti. Par katru cenu iznīcināt kurmjus, izgudrojot dažādas iekārtas, ir mežonīgi. Labāk jāmācās ar tiem sadzīvot. Viens no veidiem, kā to darīt, – dārza stūrī izveidot komposta bedri. Tajā uzturēsies daudz slieku un kurmji turp dosies tās medīt, sakoncentrējoties šajā vietā.
