• Ņemot vērā, ka kurmis gandrīz visu savu dzīvi pavada tumsā, tam ir ļoti mazas actiņas un slikti attīstīta redze – dzīvnieks spēj vien saskatīt siluetu un atšķirt spilgtāku gaismu no vājākas. 0
• Vienīgais dzīves posms, kad kurmim būtu ļoti noderīga redze, ir pusaudža vecums, kad tas aiziet no vecāku mājām, izlien augsnes virspusē un dodas meklēt jaunu dzīvesvietu. Tieši šajā dzīves posmā, parasti jūnija beigās un jūlija pirmajā pusē, daudzi kurmji iet bojā. Tos nogalē mazie ērgļi, kraukļi un pūces, dažreiz ķer lapsas, caunas, pat kaķi un suņi. Uz autoceļiem tos bieži sabrauc automašīnas.
• Kurmim ir labi attīstīta oža, tauste un dzirde. Līdzīgi kā daudziem citiem zīdītājiem, arī kurmjiem pa visu ķermeni, pat uz purniņa un astes, izkliedēti jutīgi matiņi, kas dzīvniekam kalpo kā maņu orgāns. Pateicoties tiem, kurmis spēj pārvietoties atmuguriski un sajust, kas atrodas aizmugurē, apiet dažādus šķēršļus, arī lamatas.
• Kurmja ausīm nav ārējo gliemežnīcu. Ja būtu, traucētu pārvietoties pa alām.
• Kurmim ir divi muskusa dziedzeri, kas izdala nepatīkamu smārdu. Muskusa smaržas dēļ plēsīgie zīdītāji kurmjus tikai nokož, bet neēd. Kurmjus medī putni, jo tiem nav tik labi attīstīta oža.
• Kurmji ir aktīvi visu gadu. Ziemas miegu neguļ. No sausas zāles, lapām un sūnām veido migu, kurā ziemā sildās un nakšņo, bet vasarā tā kalpo kā patvērums mazuļiem.
