Kurmis nav cilvēka ienaidnieks! 20 fakti par čaklo racēju 0
Vai līdz ar vēsāka laika iestāšanos kurmji dodas gulēt? Lai vairāk uzzinātu par kurmju slepeno dzīvi, iztaujāju Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociēto profesori TATJANU ZORENKO.
• Pasaulē zināmas deviņas kurmju sugas, kuras ir izplatītas Eirāzijā. Mūsu valstī mitinās viena kurmju suga – Eiropas kurmis (Talpa europaea).
• Līdz šim nav izdevies noskaidrot, kad kurmji ieradušies Latvijā. Jo šo dzīvnieciņu fosilijas atrod reti. Zināms vien tas, ka Eiropas kurmji nākuši no Austrumāzijas.
• Kurmis savu dzīvi lielākoties pavada, rokot alas, ko dara ar vienu galveno nolūku – lai sameklētu sev barību. Vienas dienas laikā kurmis var izrakt līdz pat 30 metrus garu eju sistēmu. Kurmja mājokli var atrast pēc konusveidīgiem augsnes izsviedumiem. Vienā alas posmā tas ierīko midzeni, cits kalpo komunicēšanai starp īpatņiem, vēl cits – barības meklēšanai.
• Alu sistēmas garums atkarīgs no barības daudzuma. Ja barības ir pietiekami, kurmis netērē velti laiku un enerģiju to rakšanai. Tas atkarīgs arī no biotopa, piemēram, mežos barības ir daudz vairāk, tāpēc tur kurmja alas nav tik garas, atklātās vietās barības ir mazāk, tāpēc alu sistēmas garākas. Kurmji cieši pieķeras konkrētai apdzīvotajai teritorijai, tiem ir izteikts “mājas instinkts”.
• Kurmim raksturīgas spēcīgas priekšējās ekstremitātes ar lieliem, asiem nagiem, ar kurām var labi rakt. Apspalvojums ir īss, turklāt matiņi izveidoti tā, ka viegli lokās visos virzienos, tādējādi atvieglojot ložņāšanu pa alu. Kažoks no ložņāšanas šurpu turpu dilst, tāpēc kurmis to maina četras reizes gadā. Vasarā kažoks ir īsāks un plānāks, ziemā, lai pasargātu no aukstuma, garāks un biezāks.
