“Kurmi, tev nebūs rakt!” Protams, šī cīņa ir nebeidzama 26
“Vai kāds meistars izgatavo tā sauktās kurmju dzirnaviņas? Ir izmēģināti dažādi atbaidītāji, veltīgi iztērēta nauda. Dzīvnieki pie tiem pieraduši un nebaidās.”” Sarma Zarčinska
Trokšņojošās vējdzirnaviņas amatnieki vairs neizgatavo, bet to vietā patlaban piedāvā slazdus. Vienkāršu kurmju atbaidītāju var izgatavot pašu rokām. Šim nolūkam vajadzēs dzelzs stieni un 1,5 vai 2 litru plastmasas pudeli. Stieni iedzen zemē un tā galā uzsprauž pudeli, kurā veikti četri iegriezumi, lai veidotos spārni. Vējā pudele šūposies un radīs kurmjiem netīkamu skaņu.
– Kurmju atbaidīšanas dzirnaviņas nepalīdzēs bezvējā, kā arī ilgstoši griežoties ar vienmērīgu ātrumu un skaņu, turklāt skaņas izplatīšanās rādiuss nav liels. Racēji baidās tikai no pēkšņiem trokšņiem un vibrācijām, bet pierod pie nemainīgas fona skaņas, – stāsta zoologs Jānis Ozoliņš. – Manā dārzā ir līdzējis Vācijā pirkts pulveris kurmju un grauzēju atbaidīšanai ar patiesi atbaidošu smaku. Latvijas veikalos, tostarp vietējos interneta piedāvājumos, šādu līdzekli neesmu manījis. Arī citu zīdītāju atbaidīšanas līdzekļi iedarbojas tieši uz ožu, jo tā šai dzīvnieku grupai ir nozīmīgākais maņu orgāns. Šajā virzienā tad arī jāmeklē, jo piedāvājums mēdz bieži mainīties, un tas saistīts gan ar ražotāju un tirgotāju meklējumiem, gan pašu dzīvnieku dažādajām gaumēm.
Pieredzējušais mežkopis un mednieks Ģirts Gailis no Pārgaujas novada Stalbes pagasta uzskata, ka racējus vislabāk var izķert ar slazdiem. Viņš, kopjot zālienu pirms vairāk nekā desmit gadiem izveidotajā privātajā dendrārijā “Ozoliņi” 0,8 ha platībā, izmanto slazdus, kas atgādina žebērkli (šādus ķeramos izgatavo mājamatnieks Egons Biģis Rīgā, laivu kooperatīvā “Jugla 1”). Mežkopis katru gadu slazdos noķer 10–20 kurmju. Protams, šī cīņa ir nebeidzama. Teritorija jāizstaigā katru rītu, lai noteiktu, kur kurmis veido jaunu rakumu. Vietā, kur augsne izcilāta, to piemīda un izliek slazdu. Kurmim tīrot aizbirušo eju, slazda mēlīte paceļas, un dzīvnieks tiek nodurts no augšas.
Nelielās platībās (piemēram, piknika vietās) kupicu veidošanos var novērst ar aizsargsietiem. Ierīkojot zālienu, augsni sastrādā, noklāj ar speciālu plastmasas sietu, tad uzber 5–10 cm biezu melnzemes kārtu un sēj stiebrzāles. SIA “DN sistēmas” (Ogrē, Doles ielā 2b) pašlaik nopērkams polivinilhlorīda aizsargsiets Aviary par 115,42 eiro (400 kvadrātmetru platībai). Pie uzņēmēja Kristapa Mežuļa (www.kurmju.mednieks.lv) var iegādāties no PET materiāla ražotu sietu, kas kalpos vairāk nekā simt gadu. Rullis maksā 140 eiro (bez PVN), ar to var nosegt 400 kvadrātmetru.
