Kurjerpārvadājumu biznesā ar automatizāciju pārvar “darba roku” trūkumu 1
Jauno darbinieku trūkumu daudzās biznesa nozarēs, tostarp loģistikā, veicinājusi gan demogrāfija, gan emigrācija un virkne citu iemeslu. Turklāt nākotnes prognozes attiecībā uz strādājošo skaitu Latvijā un Eiropā nav daudzsološas. Šādā situācijā arī kurjerpārvadājumu biznesā būtiska ir darba ņēmēju mērķtiecība un vēlme pierādīt sevi nozarē, kā arī darba devēju spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Attiecīgi viens no darba devēju galvenajiem uzdevumiem šādos apstākļos ir domāt par efektivitātes veicināšanu, automatizējot jeb robotizējot atsevišķus biznesa procesus, tā portālam “La.lv” pauž “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.
Darbinieku trūkums lielā mērā saistāms ar demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanās tendenci – gan Latvijā, gan visā Eiropā. Statistika rāda, ka darbaspējīgo un strādājošo cilvēku skaits samazinās. Saskaņā ar “Eurostat” datiem Latvijā 2010. gadā bija četri strādājošie iedzīvotāji uz vienu pensionāru, taču prognozes liecina, ka jau 2060. gadā Latvijā būs vairs tikai viens strādājošais cilvēks uz vienu pensionāru. Darbaspēka trūkumu būtiski ietekmējusi arī iedzīvotāju emigrācija. Laika posmā no 2001.-2015. gadam atsevišķos Latvijas reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies teju par 40%, norāda Grants. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums ir pamatā vērojams vien Rīgā un Pierīgā.
Grants uzskata: “Šāds fons rada labvēlīgu augsni darbaspēka izmaksu pieaugumam. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka darbaspēka izmaksas (vidējā alga Latvijā) pērn pieaugušas gandrīz par 8%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Attiecīgi viens no darba devēju galvenajiem uzdevumiem šādos apstākļos ir domāt par efektivitātes veicināšanu, automatizējot jeb robotizējot atsevišķus biznesa procesus. Arvien vairāk uzņēmumu investē līdzekļus, gan laika, gan naudas resursus, lai rastu jaunus veidus, kā automatizēt un robotizēt dažādas darbības. Funkciju izpildi, ko iepriekš manuāli veikuši darbinieki, arvien biežāk sāk nodrošināt tehnoloģiskie risinājumi, tostarp klientu apkalpošanas procesā.”
Tā sūtījumu piegādē jau par ierastu risinājumu kļuvuši Paku Skapji jeb automatizētie paku termināli, kuros sūtījumu saņēmēji var izvēlēties paši saņemt vai nosūtīt pakas sev ērtā vietā un laikā – visas diennakts garumā. “Līdz ar strauji augošo pirkumu skaitu interneta veikalos redzam, ka klientu interese par preču saņemšanu sev ērtā veidā pastāvīgi pieaug. To apstiprina fakts, ka pērn kopējais saņemto sūtījumu skaits DPD Pickup tīklā, kas aptver Paku Skapjus un Paku Bodes, palielinājās par 44%. Šogad papildus esam plānojuši uzstādīt vairāk nekā 20 jaunus paku terminālus,” pastāstīja Grants.
“Pakāpeniski automatizējam arī paku noformēšanas procesu. Jau šobrīd paku nosūtītāji sūtījumus var noformēt elektroniski,” piebilda Grants. Tāpat sūtījumu saņēmējiem ir iespēja elektroniski mainīt piegādes laiku un vietu. Tādējādi inovācijas gan atvieglo klientu ikdienu, gan veicina uzņēmuma darbības efektivitāti, uzlabojot vides kvalitātes rādītājus. Tā, piemēram, veiksmīgi piegādājot preci ar pirmo reizi, tiek samazināts kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā.
Tomēr, neskatoties uz pastāvīgo procesu automatizāciju, sūtījumu piegādē joprojām ir ļoti daudz darbību, kuras bez cilvēka klātbūtnes un pārraudzības veikt nav iespējams. Tādēļ nemainīgi aktuāla uzņēmumam ir jauno darbinieku piesaiste.
“DPD Latvija” personāla vadītāja Marika Lapiņa atzīst: “Mūsu pieredze rāda, ka potenciālo darbinieku joprojām ir daudz, tomēr svarīgākais jautājums ir par pretendentu mērķtiecību, iniciatīvu un vēlmi pierādīt sevi tieši kurjerpārvadājumu biznesā. Darba devējiem dinamiskajā biznesa vidē var trūkt laika eksperimentiem, tāpēc ieguvēji ir tie darba meklētāji, kuri skaidri zina, kas viņus interesē un kādi ir viņu mērķi. Tāpat būtiski, lai cilvēka personīgās vērtības sakristu ar uzņēmuma vērtībām un nezustu vēlme aktīvi iesaistīties iekšējās vides veidošanā. Priecājamies par veiksmes stāstiem, kad praktikanti ir apņēmīgi veidojuši un attīstījuši savu karjeru uzņēmumā – šādu piemēru ir ne mazums, un tas priecē.”
