Kurināmai koksnei aug vietējais patēriņš 0
Patlaban Latvijā kā kurināmo koksni iedzīvotāji visvairāk izmanto malku, ik gadus, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, nokurinot aptuveni 4,5 milj. m3. Tomēr mājsaimniecībām malkas tirgū aizvien sīvāk būs jākonkurē ar uzņēmumiem, kas šos atjaunojamos resursus izmantos gan elektrības, gan siltuma ražošanā.
SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (“MeKA”) enerģētiskās koksnes produktu tirgū veiktais monitorings liecina, ka tuvāko divu gadu laikā pieprasījums pēc kurināmās koksnes īpaši augs rūpniecības un pārveidošanas sektoros, kas attīsta savas jaudas, pat pārsniedzot iepriekš plānotos ražošanas apjomus.
“MeKA” direktora vietnieks Kārlis Būmanis: “Kurināmās koksnes patēriņš agrāk prognozētos daudzumus krietni pārsniedzis. Pērn darbu sāka septiņi jauni objekti, no kuriem daļa nodota ekspluatācijā agrāk, nekā bija plānots, un ar jaudām, kas pārsniedza sākotnēji deklarētās, tāpēc pērn kurināmās koksnes patēriņa pieauguma temps pārsniedza iepriekš plānotos apjomus gandrīz par 300 000 m3.”
Lielāko daļu – gandrīz 70% no papildus patērētajiem kubikmetriem – izmantoja kokrūpniecības uzņēmumos, otrajā vietā atstājot apjomus, kas patērēti siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas stacijās. Jaunās siltuma ģenerācijas stacijas un katlumājas 2012. gadā patēriņa apjomus palielinājušas tikai par 2%.
Tomēr K. Būmanis secina, ka situācija kurināmā koksnes patēriņā mainīsies un tā pieaugums nākotnē būs saistīts tieši ar jaunajām siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas stacijām. Jau 2015. gadā tās veidos lielāko daļu no papildu pieprasījuma, patēriņam pieaugot par 677 000 m3 enerģētiskās koksnes. Līdz ar to 2015. gadā kopējais kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugs gandrīz divas reizes un tuvosies diviem miljoniem kubikmetru. Arī rūpniecībā izmantojamās kurināmās koksnes apjoms kāps, bet ne tik strauji – par 34%.
Var sākties cenu kari
Tomēr monitoringa veicēji izejvielu trūkumu neparedz, jo to varēšot kompensēt, mazāk eksportējot un apgūstot līdz šim neizmantotus resursus.
K. Būmanis: “Neskatoties uz iespaidīgo koksnes biomasas patēriņa pieaugumu, izteikts resursu deficīts tirgū nav sagaidāms, jo Latvijā lielākā daļa kurināmas koksnes netiek pārstrādāta, to eksportē. Tomēr ir riskanti paredzēt jaudu kāpumu nodrošināšanu tikai uz eksporta rēķina. Tas var novest pie cenu kariem un iegūtās enerģijas neadekvātas sadārdzināšanās, jo cenas kurināmās koksnes tirgū ir ļoti jūtīgas uz pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara izmaiņām. Tāpēc nepieciešams jau tagad atbalstīt kurināmās koksnes resursu piedāvājuma kāpumu – aktualizējot mežizstrādes atlieku savākšanu un infrastruktūras objektu kopšanu.”
Taču kurināmās koksnes eksporta novērtējums ir atšķirīgs pat CSP departamentos. Pēc energobilances datiem, 2011. gadā koksnes biomasas eksporta apjoms sastādīja 1,4 milj. m3, bet pēc eksporta statistikas, malkas eksports vien pārsniedza 1 milj. m3 un 2,9 milj. m3 šķeldas eksportētas. Savukārt pēc Satiksmes ministrijas datiem, 2011. gadā ostās tika pārkrauti 2,4 milj. m3 šķeldu.
Savukārt dati, kas iegūti no CSP 2012. gadā, nepārprotami liecina, ka kurināmās koksnes eksports pārorientējas uz vietējo tirgu, malkas eksportam samazinoties par 51%. Tas nozīmē, ka vietējā tirgū pērn atstāti vismaz 500 000 m3 koksnes.
K. Būmanis uzsver – tā ir laba ziņa meža īpašniekiem, jo, augot pieprasījumam, šķeldotāji brauks pakaļ savākt arī nelielus daudzumus mežizstrādes atlieku – arī zarus un galotnes, ko patlaban ne vienmēr ir iespējams pārdot. Tā kā cirsmu atliekas pārstrādās vietējās firmas, šajā tirgū kā piegādātāji savu nišu varēs atrast arī tie uzņēmēji, kas nespēj ielauzties eksporta tirgū.
Patlaban “MeKA” testēšanas laboratorijai ir ļoti daudz pasūtījumu, kas saistīti ar dažādu enerģētiskās koksnes produktu siltumspējas un citu raksturīgo parametru noteikšanu, jo no šiem mērījumiem atkarīga cena, par kādu piegādātāji iepirks kurināmo.
Šoruden Jelgavā darbu sāks Latvijā lielākā siltumcentrāle, kuru kurinās ar koksni.
Par malku – 200 lati gadā
Pētījums par koksnes biomasas izmantošanas tendencēm liecina, ka no Baltijas valstīm visvairāk malku – gandrīz 4,5 milj. m3 – ražo Latvijā. Tomēr pēdējos trīs gados šajā jomā vērojama lejupslīde. Tas nozīmē, ka malku pārstrādā citos produktos.
Statistikas dati par mājsaimniecību patēriņu liecina, ka viena mājsaimniecība vidēji gadā par malku samaksā 201,3 latus, un 70 kvadrātmetru lielas platības apkurei gadā izlieto nedaudz vairāk kā 13 sterus. Malku apkurei Latvijā izmanto gandrīz 228 000 mājsaimniecību, bet kurināmo koksni – 352 000 mājokļu. Tomēr “MeKA” eksperti izvirzījuši hipotēzi, ka iedzīvotāji malkas mērvienībām lielu vērību nepievērš un iepirkto kurināmā daudzumu pamatā deklarē kubikmetros, kaut arī patiesībā malciņu pirkuši steros, bieži vien skaldītu un samestu, ne nokrautu. Taču kubikmetra un stera lielums atšķiras par 30 – 40%. Līdz ar to patiesībā mājsaimniecībās patērētais malkas daudzums varētu būt mazāks.
Malkas cena kopš 2004. gada aug. Igaunijā un Latvijā līdz 2011. gadam tā ir līdzīga, bet Lietuvā – augstāka. 2011. gadā Lietuvā cena malkai kāpa visstraujāk, pat par 34%, savukārt Igaunijā tā nedaudz samazinās. Jaunākā informācija rāda, ka malkas cena Igaunijā kāpj, bet Latvijā un Lietuvā tā pagaidām ir nemainīga.
No Baltijas valstīm visvairāk šķeldu eksportē Latvija. Nedaudz atpaliek Igaunija, Lietuvai šie daudzumi ir viszemākie. 2011. gadā Latvija eksportēja 635 000 m3 šķeldas – par 10% vairāk nekā 2010. gadā, bet par 25% mazāk nekā 2005. gadā. Visās ziemeļu valstīs vērojama šķeldas ražošanas izaugsme, visstraujāk tas notiek Somijā, arī Lietuvā. Latvijā 2011. gadā ražoja 1,65 milj. m3 šķeldu.
Prognozes liecina, ka visās ziemeļvalstīs gaidāms šķeldas cenu kāpums.
Skaidu eksporta apjoma kāpums visstraujāk vērojams Lietuvā, tad seko Igaunija un Zviedrija.
Granulas visvairāk ražo Zviedrija, tomēr otra vislielākā granulu ražotāja starp ziemeļu valstīm ir Latvija, kas 2011. gadā saražoja vairāk nekā 700 000 t granulu. 2011. gadā Latvijā granulas maksāja 142,9 EUR/t, pērn to cena bija 150 EUR/t. Igaunijā granulas pērn bija lētākas – 127 EUR/t, bet Somijā šis kurināmais maksāja 251 EUR/t.
Visās ziemeļvalstīs, izņemot Latviju, vērojams skaidu brikešu eksporta kritums. 2011. gadā Latvija eksportēja 56 000 t brikešu.
Pēc ekspertu domām, viens no papildu biomasas iegūšanas resursiem varētu būt īscirtmeta koksnes un enerģētisko kultūru plantācijas. Latvijā visvairāk platību – 820 ha – apsēts ar miežabrāli, tad seko kārkli, kuru kopējā platība ir 152 ha. Visvairāk – 33 ha – kārklu iestādīts Ziru pagastā. Ar klūdziņu audzēšanu lauksaimnieki nodarbojas 59 ha, apse plantācijās iestādīta 26 ha, baltalksnis – 11 ha.
No ziemeļu valstīm Somijā miežabrāļa sējumi 2012. gadā samazinājušies par 30% un aizņem 10 000 ha. Zviedrijā enerģētiskās koksnes plantācijas palikušas nemainīgā apjomā un pārsvarā tās ir kārklu audzes.
Tomēr šim segmentam liela ietekme enerģētiskās koksnes tirgū prognozēta netiek.
