Kuriem grūtdieņiem palīdzēt – svešiem vai savējiem? Egila Līcīša feļetons 28
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsu palīgā saucieni par stāvokli uz Baltkrievijas robežas, mēģinot apturēt migrantu bangladešas invāziju uz Eiropu, sastapuši ANO Bēgļu aģentūras komentārus, ka reaģēšanai jābūt viesmīlīgākai, un EK prezidentes Urzulas fon der Leienas skābu nelabvēlību.
Pēc eirokrātes nr. 1 pēdējā laika izteikumiem – šai gadījumā, ka no ES naudas nedos finansējumu dzeloņstieplēm un žogiem – jāšaubās, vai vāciete skaitāma pie saprātīgi domājošām būtnēm (attiecībā uz savienības nākotni) vai tomēr ne.
Jau talkā sūtīts oficiāls iztulkotājs, viedokļa mīkstinātājs augsta ranga eiroparlamentāris Manfrēds Vēbers, kurš kušinājis, sak, ES galējās robežas tomēr jānostiprina – arī ar mūri.
Zinām, kā Latvija kļuvusi par vienu no bēgļu satiksmes artērijām. Kaimiņvalsts prezidents Aleksandrs Lukašenko no islāmticīgo zemēm aiz trejdeviņiem kalniem organizētā tūrismā uzaicināja ciemos tūkstošiem ekskursantu, Abdullas un Mustafas, iepazīt Baltkrievijas vēsturiskās vietas un dabas ainavu skaistumu.
Izrādījās, ceļotāji tiek savās tēvijās vajāti, viņu dzīvība karājas mata galā, bet apdzīvotajās pilsētās regulāri ir dzeramā ūdens deficīts un elektrības padeves traucējumi. Tāpēc iebraucēji muhamedāņi ar mugursomā sakrauto mantību metās Rietumu virzienā ES robežu šturmēšanā.
Zinām arī, kā ir patiesībā. Pašlaik nekur nekaro, nevienu nebombardē. Nelegālie robežu pārkāpēji ir ekonomiskie migranti. Irākā, Afganistānā vai melnajā Āfrikā atraitnes vienas audzina desmit bērnus ar trūcīgiem ienākumiem, bet tad par dzimtā salasītiem līdzekļiem jaunākie brāļi ģimenē dodas skatīt iespējas, kādas paveras Eiropā.
Par bagātīgo sociālo pabalstu tik daudz dzirdēts runājam vietējos informācijas tīklos vai uzzināts mobilajos sakaros no brālēna, kurš jau bauda dzīvi Vāczemes ērtībās.
Saimē nolemj, pietiek pastarīšiem mājās dauzīt paklājus, jādodas plašā pasaulē laimi meklēt, un pie labas izdošanās izdaudzinātajās septītajās debesīs pie materiālajiem labumiem varēs tikt arī pārējie radagabali.
Tad visi Tuvie Austrumi ar mersedesiem brauks pa autostrādēm, piedalīsies eiropiešu kliņģera ēšanā un baudīs glāzi reinvīna “Klīstošā holandieša” izrādes starpbrīdī Berlīnes operas foajē. Kas zina, vai starp atbraucējiem nebūs profesionāli līgavaiņi eiropiešu tautumeitām!
Piedevām Eiropā no Portugāles okeāna krastā līdz krievu robežām laipni velkomisti nav reti putni un maz ticams, ka citas kultūras un ticības ļaužu vēlīgos uzņēmējus, iekšā saucējus izārstēs no stulbībām. Paies arī ļoti ilgs laiks, kamēr ieceļotāji sāks pelnīt maizi kā mehāniķi garāžā vai inženieri ceļu būvē, vai aizpildīs darbadienas, veicinot jaunās dzimtenes lauksaimniecības uzplaukumu – ja vispār ko darīs.
Diez vai jele kādreiz muhamedāņi eiropeizēsies un integrēsies.
Nespēdami pielāgoties Eiropā pieņemtām normām, daudzi dzīvos kā antisabiedriski elementi.
Tāpēc Latvijas robežsargi ārkārtas stāvoklī rīkojas pēc rokasgrāmatas. Nostrādātā tehnikā, saprātīgi pielietojot spēku, atspiež pārkāpējus, no kurienes tie nākuši. Austrumeiropas skujkoku joslā tuvojas ziema, tuksnešu dēliem bez silta apģērba, bez kapzeķēm, cimdiem, botām, kažociņiem drīz metīsies pavisam salti. Nav zināms, presings uz robežām, Ņujorkā, Briselē, Minskā pastiprināsies vai atslābs.
Apvienotās Nācijas pārvērtušās par diplomātu satikšanās un pačalošanas klubiņu, kurš izdod tipveida instruktāžas, kā dalībvalstīm rīkoties konfliktsituācijās. Latvijas Ārlietu ministrija vēstījusi, ka ar ANO Bēgļu aģentūru tiek uzturēts “dialogs, lai veicinātu starptautisku sapratni.”
Tādā veidā panākts, ka inspektoru ziņojums ir ieturēts ar mēra sajūtu, nav auksta duša, bet stāvokli izprotošā tonī pārskata sākumdaļā un siltiem ieteikumiem noslēgumā. Tās ir formālas rekomendācijas nodrošināt efektīvu piekļuvi patvērumam, un lai Latvija neliktu šķēršļus robežpārkāpējiem.
Te nu jāpaslavē iekšlietu ministre Marija Golubeva, kura pagātnē kā ļaunu murgu pametusi uzskatu, ka jālaiž iekšā visi, kas vien vēlas, un cieti pastāv uz sienas celšanu, slēdzot un bloķējot ieeju valstī migrantu melnajam tūkstotim.
Golubeva saprašanā attīstījusies līdz tam, ka jāpaātrina robežas izbūve!
Lai kā dažādi eksperti rauktu pieri grumbās par Latvijas vīzdegunīgu attieksmi pret atzītām cilvēktiesību normām, katra valsts tomēr ir nacionālais dzīvoklis, kurā dzīvojošajiem ir tiesības izlemt, kuri viesi ir gaidīti ciemiņi un kuri ne. Turklāt starp latviešiem ir ne mazums grūtdieņu, kuriem palīdzība pienākas vispirms.
